Šī ir Tumšā torņa cikla otrā grāmata. Ilgi domāju, kā man viņas lasīt – reizi nedēļā, mēnesī vai pēc kārtas. Nolēmu, ka lasīšu vienu no šī cikla un tad vienu citu. Tagad gan izskatās, ka būšu atkāpies no saviem principiem. Nespēju atrast nevienu grāmatu, kas mani pārliecinātu, ka ir labāka. Tā nu patlaban jau lasu trešo šī cikla grāmatu.

Šajā grāmatā, kā jau tas fantasy žanrā pieņemts, Rolands komplektē jauno strēlnieku komandu. Viņa vecie draugi ir gājuši bojā, bet bez labas komandas Tumšo Torni nesasniegt. Lai dzīve būtu grūtāka, grāmatas sākumā Rolandam uzbrūk gaļēdāji krabji, nokniebj pāris labās rokas pirkstus. Ideja, kā tiek savākti topošie strēlnieki, ir visai interesanta. Viņi atrodami aiz durvīm, sākumā Rolands ir informēts tikai par to, ka tie ir trīs, Cietumnieks, Lēdija un Nāve. Arī mēs to zinām, jo lasījām par to pirmajā grāmatā. Cietumnieks nav tāds fiziski, viņa cietums ir heroīns. Lēdija izrādās melnādaina invalīde ratiņkrēslā, bet Nāve vīrs, kam patīk citus pagrūst.

Arī šajā grāmatā mēs neko vairāk par Torni neuzzinām. Tas tiek pieminēts tikai kā galamērķis, kuru Rolands piedāvā saviem ceļabiedriem. Piesaukta Roze, bet nekas vairāk, tas arī nevienam, izņemot Rolandu, nav īpaši aktuāli. Kāds grib atpakaļ savā pasaulē, cits vienkārši novākt visus baltos.

Tāpat savdabīga ir pārvietošanās starp Rolanda pasauli un mūsu realitāti, tas notiek ar vienkāršu durvju palīdzību. Kad lasīju pirmo reizi, šķita, ka tas ir okei, tomēr tagad mani viņas tracina. Domāju, kas tad Kings nevarēja kaut ko jēdzīgāku izdomāt. Nē, viņš ņem un ieliek durvis pludmales vidū, kas ved uz Ņujorku un tā trīs reizes pēc kārtas. Šajā stāstā dominē tikai divi apkārtējās vides veidi – pludmale un Ņujorka.

Pozitīvi ir jaunie personāži, par viņiem ir vairāk informācijas nekā par Rolandu. Te var uzzināt par viņu dzīves pagrieziena punktiem, viņu raksturiem un spēju tikt pāri savām vājībām. Kādā veidā viņi ir izvēlēti par Rolanda nākamajiem ceļabiedriem, grāmata atbildi nesniedz. Arī Rolands ir pragmatisks un ar sīkumiem neaizraujas, ja tavs mērķis un liktenis sakrīt ar citu cilvēku likteņiem, tad pasaule atradīs veidu kā savest visus kopā, un par tādiem sīkumiem kā un kāpēc nav jāuztraucas.

Grāmatai lieku 8 no 10 ballēm. Joprojām jūtamas ievada pazīmes, nekā ļoti konkrēta, pasaule vēl tiek veidota un nav arī nekādas pārklāšanās ar citiem Kinga darbiem. Rolands joprojām atgādina biorobotu, kura mērķis ir sasniegt Torni, bet kādēļ man no šīs grāmatas vēl nekļuva skaidrs.