Atskaite par pirmo pustūkstoti
Kas to būtu domājis, ka spēšu rakstīt savas domas par izlasītajām grāmatām veselus piecus gadus. Es pats nebūt nebiju tik optimistisks un uz šādu ilgdzīvošanu pat necerēju. Nav jau tā, ka viss nāca viegli, iesākumā par grāmatu spēju uzrakstīt vien pāris teikumus, un viss likās forši. Tagad apraksti ir kļuvuši garāki, un, cerams, arī labāki. Manus aprakstus gan par recenzijām būtu nosaukt grūti, jo nekautrējos paust savu personīgo viedokli, uzskaitīt visu, kas man patika/nepatika un reizēm vienkārši aplikt autoru. Reizēm viss mans ieraksts par grāmatu ir viens vienīgs spoileris, kas reāli var sagandēt cita cilvēka lasītprieku.
Nav arī tā, ka visus šos piecus gadus būtu izdevies rakstīt bez pārtraukuma. Ir grāmatas, par kurām apraksti tā arī nav uzrakstījušies, aptuveni četrdesmit. Tās visas lasītas 2010. gada martā, aprīlī un maijā. Tas bija brīdis, kad domāju mest blogam mieru un lasīt grāmatas tāpat. Bet brīdis kaut kā pārgāja, un līdz šim šāda noskaņojuma atkārtošanās vairs nav bijusi. Pēdējā laikā blogi par grāmatām ir savairojušies kā sēnes pēc lietus – tas priecē. Bet ko nu te filozofēšu, labāk nedaudz statistikas.
Pirmo grāmatu ieblogoju 02.06.2007, piecsimto 29.05.2012. Gandrīz apaļi pieci gadi ar aptuveni simts grāmatām gadā. Protama lieta, ka mani interesē, cik liela varētu būt piecsimts grāmatu kaudze. Tad nu ņēmu viltīgu aprēķinu metodi ar daudz aptuveniem pieņēmumiem un aprēķināju, ka visas manas izlasītās grāmatas saliekot vienu uz otras sanāktu aptuveni 10.33 metrus augsta kaudze. Tātad vidēji gadā izlasu aptuveni divus metru biezu grāmatu, ja tā var teikt par grāmatām.
Pavisam ir izlasītas 193’212 lapaspuses. Skaits gan var būt mānīgs, jo ne visās ir teksts, un vadījos pēc izdevēju sniegtās informācijas. Visraženākais izlasīto lapaspušu skaita ziņā ir bijis 2011. gads, esmu pievārējis 38249 lapaspuses. Bet visražīgākajā mēnesī esmu izlasījis veselas 5’008 lapaspuses, tas bija pērnā gada janvāris.
Cik ilgs laiks ir nepieciešams, lai izlasītu tādu lērumu ar grāmatām? Nu ātri to izdarīt nevarēs. Katrs, kurš izlasījis vairāk par desmit grāmatām, zinās, ka katra grāmata lasās savādāk. Tā kā ar hronometru savu lasīšanas laiku neuzņēmu, nācās iztikt ar pieņēmumu, ka spēju izlasīt 80 lapaspuses stundā. Tas man tāds normāls ātrums angļu mēlē lasot, krieviski un latviski iet naskāk. Saliekot visu kopā un, veicot aplēses, sanāk, ka esmu lasīšanai patērējis 101 diennakti, jeb 5.5% no pieciem gadiem. Tas ir, dienā lasīšanai tiek veltīta tikai pusotra stunda. Tas ļoti labi korelē ar laiku, ko pavadu vilcienā. Tātad, lai izlasītu daudz grāmatu, nemaz tik daudz laika no dzīves tam nav jāvelta, tikpat cik noskatoties pāris seriālus.
Joprojām dominē grāmatas angļu valodā, tās sastāda 360 no visa izlasītā apjoma, latviski lasītas ir vien 18 grāmatas, krieviski 122. Kādēļ latviski tik maz? Te nu ir vairākas atbildes, latviski populārzinātniskās grāmatas izdod salīdzinoši maz. Tās, kuras izdod es jau angliski, esmu izlasījis labu laiku atpakaļ. Krievu fantasy, kas man ir sirdij tuvs, domājams, latviski neizdos nekad, jo no visa izlasītā diez vai salasīsies desmit, kas mūsu tirgū spētu sevi atpelnīt. Pāri paliek tikai nieka 18 grāmatas latviešu mēlē, tās man iekritušas acīs grāmatu bodē vai arī pārlasīti vecie labie gabali. Es labprāt latviski grāmatas lasītu vairāk, ja vien būtu piedāvājums, kas atbilstu manai gaumei.
Ko es iegūstu sev no šī visa pasākuma, ko sauc par grāmatu lasīšanu? Viennozīmīgi paplašinu savu zināšanu bāzi, paliek arvien mazāk tēmu, par kurām es neko nezinātu un, jo tu vairāk zini, jo vairāk redzi kā lietas, vietas un notikumi mijiedarbojas. Ja labi pārzini vēsturi, tad lasīt kāda noteikta laika posma daiļliteratūru, tu ne tikai izklaidē sevi ar labu tekstu, tu netieši redzi notikumus, kas autoru ietekmējuši viņa kontekstu laikā. Ja esi lasījis, piemēram, par Ceturto krusta karu, tad atklāsi, ka Eko savam “Bodolino” Konstantinopoles sagraušanas ainas ir nokopējis no hronikām. Grūtāks jautājums ir, kādēļ es lasu nepārāk kvalitatīvu krievu fantasy, kurai pats spēju dot maksimums septiņas balles novērtējuma? Es tās saucu par smadzeņu košļenēm, tās ļauj nedaudz relaksēties tāpat kā datorspēles. Jā, viņu pasaules nav pārdomātas, varoņi ir supercilvēki, sižeta noslēgumu var uzminēt pēc pirmajām desmit lapaspusēm, klavieres tiek izstumtas no katra krūma, bet galva atpūšas, ka prieks.
Vispār jau lasīšanā esmu kārtīgs cilvēks, cenšos nelasīt vairākas grāmatas uzreiz. Ja reiz esmu sācis lasīt, tad arī izlasu līdz galam. Te gan man ir limits, ja pirmajās piecdesmit lapaspusēs redzams, ka grāmata ir totāls mēsls un man ir pieejama cita, tad es metu mieru. Visā šajā laikā man tā ir gadījies ar kādām desmit grāmatām. Dažreiz izlasu sliktu grāmatu, lai saprastu cik slikta tā var būt.
Par novērtējumu. Šķiet, ka esmu visai dāsns cilvēks, sliktus vērtējumus 1-5 ir dabūjušas tikai 29 grāmatas. Savukārt maksimālo 10 no 10 – veselas 151. Vispār jau varētu iztikt arī ar piecu baļļu sistēmu, bet desmit, manuprāt, dod iespēju atšķirt labu grāmatu no ļoti labas.
Tas tad arī īsumā viss, ja kāds vēlas iegūt visu datu pirmavotu, tad dodiet ziņu aizsūtīšu ekseli. Lai gan šaubos, ka kādu tas ieinteresēs.
Comments
Kādi nopietni skaitļi! Apsveicu! Lai Tev piecas tortes un viena svecīte!
Tu varbūt varētu ieviest birkas ar novērtējumu, lai vieglāk atlasīt tās, kas dabūjušas 10 balles. Es reizēm izlasu aprakstu un nodomāju, ka šo kādreiz būs jāizlasa, bet, ja nekur nepierakstu nosaukumu un nepierakstu gūgles lasītājā klāt “izlasīt”, aizmirstu, kura grāmata tā bija. Parasti tās ir desmitnieces.
Paldies, paldies. Laikam jau būs tev jāklausa un jāpieliek birka ar novērtējumu. Tas gan būs viens nopietns darbs.
Sveiciens arī no manis!
Patiešām laba statistika, interesanti palasīt. 10.33 metrus augsta kaudze- iespaidīgi!
Paldies, domāju,ka būtu iespaidīgi viņas sakraut kaudzē un nofotogrāfēt. bet tas nav iespējams, jo daļu no grāmatām esmu atdevis tālāk, daļa man ir elektroniski izlasījusies. No tiem desmit metriem spētu salasīt labi ja piecus.
Sirsnīgi apsveicu! Ja tu par katru grāmatu būtu sev samaksājis piecīti, tad tagad tev būtu 2500 latu, he he.
Noteikti ir labi paveikta darba sajūta un kur nu vēl gandarījums par ilggadību tik mainīgā vidē. Tajā, ka grāmatu blogu skaits strauji pieaug, ir arī tavs nopelns, jo labs piemērs, kā zināms, ir lipīgs.:)
Nesen tieši domāju, ka būtībā grāmatu blogos mani interesē autora personiskais iespaids par grāmatu, galu galā oficiālās recenzijas ir domātas citiem nolūkiem, te var pasprēgāt. Lai gan – tev labi, ka lasi tik maz dzīvos latviešu autorus, nevar neviens atnākt ar pretenzijām.
Te nu tu mani uzvedināji uz domu, ka man katra grāmata ir izmaksājusi ne mazāk par piečuku, lielākā daļa pat vairāk par cēneri. Un tagad es rēķinu cik man būtu latu, ja nenotriektu tos grāmatās 🙂
Man ar pretenzijām ir atnācis tikai viens krievu fantasy autors, par kura iestiepto darbu es biju ielicis novērtējumu seši, viņš pa visu varu gribēja zināt kādēļ tā. Noteikti jau viņam traka sajūta, ka meklējot viņa grāmatu google zem paša autora bloga izmet manējo kā nākošo, nesaprotamā mēlē un 6 no 10. Bet šķiet, ka latviešu autori diez vai par manu blogu nojauš un pat, ja es te sarakstītu lietas, kas man viņu darbos nepatika. Neviens to pat nepamanītu 🙂 Lai gan laba doma eksperimentam, varbūt kādu mēnesi man veltīt tikai latviešu autoru darbu lasīšanai un aprakstiem.
Es domāju, ka katram savs – nebūtu grāmatas, būtu cits hobijs vai apēstu/izdzertu.
Gan jau tie latviešu autori nojauš par savu grāmatu apskatiem, tik daudz prāta, lai guglē sevi apskatītos ir visiem. Nezinu vis, ko tu varētu lasīt no latviešiem veselu mēnesi, baidos, ka 21.gs. dailļiteratūra tā nebūtu.
Šodien grāmatu bodē biju iegājis ar šo cēlo nodomu, lai iepirktu lasāmos gabalus. Kādu pusstundu nodirnēju, bet tā ar neko savai gaumei lāga atrast nespēju. Vismaz no grāmatu aizmugures anotācijām nekas neuzrunāja. Bet nekas izvēlēšos grāmatas ar vissajūsminātākajām un izlasīšu. 🙂
Latviešu literatūru biji aizgājis iepirkt??? Nu varbūt sākumā tomēr pamēģini bibliotēkā… Es gribētu izlasīt turpinājumus Lejiņa “Zīmogs sarkanā vaskā”. Kokina Kurzemes vilkaču grāmata man patika. Un Kolbergu un Z.Skujiņu papētīt, kas tur jauns.
Jā, bet tā ar neko nenopirku, lai gan Lejiņu varētu palasīt.
Es vairs nekrāju grāmatas kaudzēs, tad būtu jāiekārto jauns grāmatplaukts. Atrisināju šo, iegādājoties e-grāmatu lasītāju.
Es jau ar nekrāju, un kādas pārsimt no šeit aprakstītajām esmu izlasījis elasīklī. Bet ja gribas pārvērst to grāmatu kaudzē, tad parasti pie faila norādīts cik lapaspuses grāmatai būtu papīra versijā. Vismaz amazonei.
Nemaz nevajag sekot Berelim ar tām papildinātajām recenzijām, kas viņam tik ļoti pietrūkstot Latvijas grāmatu apskatnieku vidē. Ir labi tieši tā, kā ir 🙂
Bet par statistiku: tā vienmēr ir ļoti interesanta. Man universitātei ir uzstādīti pāris milzīgi saules kolektori, katru dienu garām ejot prieks skatīties, cik enerģijas iegūts, cik ietaupīts naudas ziņā, cik CO2. Līdz ar to, tāpat ir ar literatūru – vienmēr ir paticis šādā veidā uzzināt par lasīto. Pirmo un pēdējo reizi to darīju kādā 9. klasē, bet tad nācās šķirstīt taustāmās versijas, kas bija laikietilpīgs process 🙂
100 grāmatas ir varens veikums, vienam gadam. Ar to arī apsveicu!
Paldies par apsveikumu.
Nu papildinātās recenzijas nekad nav bijis mans mērķis. Es jau tā nopietni pie savu tekstu struktūras nepiestrādāju. Kas galvā tas ierakstā, ko nu pats sevi mānīsi ar izpušķotiem izteikumiem 🙂
Man skolā bija jāraksta tāda izlasīto grāmatu klade, kur bija jāfigurē nosaukumam, autoram, bildei un nelielam aprakstam. Tad skaitīju izlasītās grāmatas bibliotēkas kartiņās, bija laiks, kad izlasīju vairākus simtus grāmatu gadā. Katru nedēļu biblenē paņēmu piecas grāmatas.
Vēlreiz apsveicu 🙂 Apbrīnojama lasītspēja un izturība. Man personīgi liekas, ka tavi apraksti ir vienkārši lieliski (varbūt tāpēc, ka man nav iebildumu pret spoileriem). Tā tik turpināt!
Vēlreiz paldies 🙂 Man jau ar nav nekas pret spoileriem un parasti jau cenšos tos nerakstīt, ja ir iespēja.
Paldies par ieguldīto darbu un cepuri nost par tādu izlasīto darbu skaitu.
Taadi cilveeki muusdienaas ir retums, Tevi jaaieraksta (Sarkanajaa) graamataa.:-)
Vai līdz ar izlasīto grāmatu palielināšanos arī izjūti atmiņas pasliktināšanos (analoģija ar tavu aprakstu par Moonwolking with Einstein (aptuvens nosaukums)). Es atceros, ka bērnībā lasīju pa vienai grāmatai dienā, bet nevarētu teikt, ka daudz, ko atcerētos no tām grāmatām.