Šo grāmatu es saņēmu kā dzimšanas dienas dāvanu. Tas notika kādus septiņus vai astoņus gadus atpakaļ. Tā nu viņu piemeklēja tāds pats liktenis kā lielāko daļu no manām grāmatām – plaukts. Viņa tika ielikta plauktā un tur pavadīja visu šo laiku. Bet tad vienu dienu pienāca viņas kārta.

Hārūns dzīvo valstī, kurā visas pilsētas tiek sauktas alfabēta burtos. Tas rada zināmu sajukumu, bet cilvēki ir pie tā pieraduši. Hārūna pilsēta ir skumja, jo tās iedzīvotāji ir aizmirsuši tās nosaukumu. Tā nu viņi tur visi dzīvotu skumji jo skumji, ja vien Hārūna tēvs nebūtu slavenais stāstnieks Rašīds. Viņa stāsti vienmēr palīdz cilvēkiem un tos uzmundrina. Tomēr kad no Hārūna ģimenes aizbēg māte, dzīve kļūst pavisam slikti. Rašīdu piemeklē Hatam-Šuds un viņš vairs nespēj izstāstīt nevienu stāstu. Viņam ir atslēgts Stāstu jūras abonements. Hārūnam nekas cits neatliek kā doties kopā ar ūdens džinu uz Zemes neredzamo mēnesi, lai šo abonementu atjaunotu.

Nez kādēļ pirms lasīšanas biju domājis, ka grāmata ir domāta lieliem cilvēkiem. Nemaz nebiju pamanījis, ka tā ir pasaka bērniem. Un labi vien ir, būtu vēl iespītējies un grāmatu atlicis uz vēl pāris gadiem. Stāsts sarakstīts vienkāršā valodā un sevī ietver standarta situāciju. Lielie cilvēki paši vairs netiek galā, un bērnam nākas ķerties pie lietas, lai visu savestu kārtībā. Bērns par neko daudz nebrīnās, tikai vēlas, lai viss atkal būtu labi. Viņam uzrodas draugi un arī pasaule, kurā viņš nokļūst pēc būtības ir bērnam radīta. Viss sarakstīts ar gaišu optimismu un cerību, ka labais uzvarēs tik un tā, lai cik bezcerīgi viss neizskatītos.

Grāmatiņa izlasās vienā piegājienā, nav jau arī nemaz tik bieza, ka prasītu daudz laika. Nieka 180 lapaspuses, kopumā lasāmais divām stundām, toties interesants darbs ar austrumu piesitienu, bez rietumiem raksturīgajiem rūķiem un elfiem. Nav pat neviena vampīra. Smuki parādīts, ka nedrīkst visus šķirot labajos un ļaunajos vai vēl trakāk pasludināt kādus par ļaunajiem un iespundēt viņus savas zemes tumšākajā stūrī. Skaidra lieta, ka tas nāks atpakaļ.

Grāmatai lieku 9 no 10 ballēm. Pasakai varētu pārmest tās pārmēru vieglumu, ar kuru norisinās visi notikumi, bet ja tā ir domāta bērniem, tad kādēļ gan to lieki sarežģīt?