Domāju, ka neesmu vienīgais, kas ar nepacietību gaida katru jauno Prečeta grāmatu. Nez kādēļ iesākumā biju iedomājies, ka šī būs jauna grāmata Diskzemes ciklā, bet izrādījās nekā. Grāmata ir veltīta Viktorijas laikmeta Londonai. No vienas puses jauki, ka kautkas cits, no otras žēl, ka nav Diskzeme.

Grāmatas galvenais tēls Dodger (turpmāk Dodžers) ir diezgan nemanāma personība Londonā, viņu it kā visi pazīst, bet, ja ir vēlme būt nemanāmam, viņš tāds var būt. Dzīvo viņš pie kāda ebreja vārdā Solomons, un galvenā nodarbe ir naudas un vērtīgu priekšmetu meklēšana Londonas kanalizācijā. Naudiņa, ja tā nokrīt uz ielas, jau tā vienkārši nepazūd, viņas ieskalo notekās, un tad tās aizķeras dažādās noteku bedrītēs. No šīm vietiņām tad uzņēmīgs jauns cilvēks izlasot vērtslietas var pelnīt iztikšanu.  Dodžers visticamāk tā arī nodzīvotu savu mūžu, ja vien kādā lietainā naktī viņš neizglābtu kādu jaunu sievieti, kurai uzbruka divi aizdomīgi vīri. Ar viņas izglābšanu pilnībā izmainās Dodžera dzīve. Viņš iepazīstas ar Čārliju Dikensu un uzsāk pats savu izmeklēšanu, kas pilnīgi negaidot viņu ieved Londonas augstākajās aprindās. Viņš kļūst par varoni un arī par slepkavu mērķi.

Ja kāds ir lasījis Dikensa darbus, kas veltīta maziem ielu bērniem un procesam, kā tie izsitās cilvēkos, tad šī grāmata ir pilnīgi atklāts pakaļdarinājums. Ieturot gan pamācošo toni, gan sarežģītas teikuma konstrukcijas. Ja nu vienīgais valoda tāda prastāka, un mēsli un apenes pieminētas biežāk. Diemžēl izdevies replicēt arī stāsta ritējuma gausumu, kas mani nedaudz tracināja. Ja tā padomā, tad arī paša Dodžera tēls ir ņemts no „Olivera Tvista”, tur gan viņam tik labi neveicās kā šajā stāstā.

Kopumā vispār tāds jauks stāsts par tā laika reālijām, gan par klaidoņiem un klaidonīšiem. Grūto bērnu dzīvi Londonā, gan cilvēkiem, kas viņiem cenšas palīdzēt, gan par tiem, kas cenšas izmantot. Sievietes loma sabiedrībā, preses ietekmi uz sabiedrisko domu un protams, cik labi var nostrādāt viens viltīgs plāns. Tiek piesaukti un iesaistītas daļa no tā laika slavenībām, vēsturiski gan tur sanāk rasols, bet sastopam Dikensu, Pīlu, Henry Mayhew, pat karaliene netiek piemirsta. Un kur nu vēl Solomona smirdīgais suns Onāns. Skaidra lieta, ka viss beidzas laimīgi, vismaz lielākajai personāžu daļai.

Nedaudz garlaicīgs, bet lasāms gabals, domāta cilvēkiem sākot no vienpadsmit gadiem. Man gan gāja ar lielu piespiešanos, nav no tām smejamajām grāmatām, vietām pat diezgan bēdīga. Lieku 8 no 10 ballēm. Laba ja patīk lēna notikumu izbaudīšana, kur visi ļoti daudz runā un novēro.