Stīvs Džobss by Valters Aizaksons
No biogrāfiju lasīšanas es iespēju robežās esmu centies izvairīties. Kādēļ tas tā iegājies, to gan nemāku izskaidrot. Mani jau vairāk par personībām interesē lietu un ideju attīstība. Tomēr kā cilvēks, kurš ikdienā lieto iPhone un iPad, nespēju noturēties pretī vilinājumam izlasīt par šo ierīču radītāju ko vairāk. Ja godīgi, tad angļu mēlē diez vai šai grāmatai būtu atradis laiku, bet sadarbībā ar izdevniecību Zvaigzne ABC man izdevās tikt pie grāmatas „Stīvs Džobss” latviešu valodā.
Kā jau var nojaust pēc nosaukuma, grāmata ir par Stīvu Džobsu, viņa personību un viņa dzīvi. Grāmatas autors ir pazīstams kā biogrāfiju rakstītājs, iespējams, ir viens no labākajiem. Šo grāmatu uzrakstīt viņam ir piedāvājis pats Stīvs, apsoloties grāmatas izveides procesā neiejaukties un ļaut autoram uzrakstīt par viņu gan to, ko domā pats Stīvs, gan viņa draugi, līdzgaitnieki un, protams, nelabvēļi.
Grāmatas pluss ir trešās personas skatījums uz Stīva Džobs dzīvi un to, kā viņš izveidojis savu biznesa impēriju, kas ar saviem produktiem ir spējusi pārņemt visu pasauli. Tad nu, domājams, Stīvs ir parādīts tāds, kādu viņu ir redzējuši citi cilvēki nevis viņš pats. Kas, zinot Stīva vēlmi grozīt apkārtējo realitāti ar saviem uzskatiem, ir visai apsveicami. Viņu nebūt nevar nosaukt par ideālu cilvēku, priekšnieku vai ģimenes tēvu. Drīzāk gan te nāktos piemeklēt vārdus tirāns vai despots. Viņš bieži sāpinājis cilvēkus, arī savus tuviniekus. Reizēm šķiet, ka apkārtējo jūtas viņš vispār neņem vērā, tai pat laikā viņš spēj cilvēkus motivēt paveikt šķietami neiespējamas lietas.
Tas viss kopā man radīja priekšstatu, ka patiesībā Stīvs ir biji labi nomaskējies psihopāts, arī tiem piemīt vēlme visu kontrolēt, garastāvokļu maiņa, gribēt, lai visi ciena tevi un tavus uzskatus, un būt vienīgajam ar pareizo skatījumu. Reizēm tas noved pie dārza, ka piebāzts ar noslaktētu cilvēku līķiem, reizēm pie perfektiem produktiem, kurus savā īpašumā vēlas iegūt liela daļa no pasaules iedzīvotājiem. Bet nu šīs ir tikai manas domas, jo empātijas trūkums nebūt nenozīmē tikai vienu diagnozi.
Ja tu lieto kādu no Apple produktiem, tad, domājams, šī grāmata būtu jāizlasa obligāti, man sevišķi patika nodaļas, kas veltīta iPhone un iPad izstrādei. Džobsa apsēstību ar dizainu un nožēlu par to, ka cilvēks, nopircis perfektu aipadu, ņem un viņu iebāž vāciņā, no kura ārā rēgojas tikai ekrāns.
Lasās grāmata pārsteidzoši ātri, neskatoties uz tās biezumu. Ir tā, ka tu viņai piesēdies klāt un atrauties ir visai grūti. Man gadījās aizlasīties līdz trijiem naktī, tā kā esiet uzmanīgi. Pēc būtības tā sevī ietver ne tikai viena cilvēka biogrāfiju, bet arī veselu ASV vēstures posmu. Posmu, kura laikā tika radītas datortehnoloģijas, un tās tika padarītas pieejamas ikvienam. Grāmatai viennozīmīgi lieku 10 no 10 ballēm. Šī viennozīmīgi ir viena no labākajām biogrāfijām, ko es esmu līdz šim lasījis.
Comments
pirmais un pēdējais teikums parāda, ka šī grāmata tev patiktu arī tad, ja burtu vietā būtu mac ābolīši.
iZombie…
🙂 Tā nu gan vis nebūtu, jo draņķīgu grāmatu no labas es tomēr protu atšķirt. Un ja tā būtu slikti sarakstīta biogrāfija tad tā tā arī tiktu novērtēta. Drīzumā gatavojos izlasīt Aizaksona sarakstīto Einšteina biogrāfiju, patīk viņa rakstīšanas stils, informācijas vākšanas metodes.
Par Stīvu Džobsu kā cilvēku, man grāmata nekādu labo priekštatu neradīja. Diez vai vēlētos strādāt viņa vadītā uzņēmumā.
Par iZombiju nezinu pats jau to nevar novērtēt. 😀
Katrā ziņā, es atbalstu, ka raksti recenzijas, nekas, ka tās nav īstas ‘recenzijas’, drīzāk preses relīzes par Zvaigznes ABC grāmatām.
Es tikai gribētu par kādiem 100% palielinātu kritikas spēju Tavos tekstos. Nav šajos izdevniecības piegādāto grāmatu apskatos kaut kas, kas ļautu/liktu vērtēt Tevi kā individualitāti, kas noved pie tā, ka Tevis ‘vērtētās’ grāmatas arī nav nekas īpašs, jo par visām raksti vienādi.
Es arī saprotu, ka esi īsā pavadā, ja kaut kādai grāmatai ieliksi mazāk par 8, tad grāmatas vairs nedabūsi. Tomēr būtu forši, ja ‘ieietu’ grāmatās nedaudz dziļāk par 8.klases līmenīti un censtos fiksēt ‘recenzijās’ kaut ko nedaudz vairāk par sižeta līniju.
Es nerakstu recenzijas, jo recenziju īstu uzrakstīšana, man prasītu pārāk daudz laika. Neesmu jau nekāds literārzinātnieks.
Tās nav arī preses relīzes, šī bloga mērķis ir rakstīt man sev pašam par manis izlasītām grāmatām. Tas nekad nav bijis citādi. Man vienkārši tracina tas, ka izlasījis grāmatu pēc desmit gadiem vairs neatceros, par ko tur īsti bija rakstīts. Šis blogs ir mana ārējā atmiņa, kas man atgādina.
Arī pavada jau nemaz nav tik īsa un to nosaka daži faktori.
Pirms sāku lasīt grāmatu es reizēm mēdzu nedaudz papētīt ko īsti gatavojos lasīt. Man nav tik daudz laika, ko veltīt lasīšanai, lai varētu atļauties lasīt totālus mēslus un vēl veltīt laiku tos kritizējot. Tātad grāmatas es Zvaigznē izvēlos tās, kuras man patiks. Tas jau rada selektīvu atlasi, kurai manuprāt vajadzētu man ļaut izvairīties no sliktām grāmatām. Pagaidām man veicas.
Par grāmatu nedabūšanu, mani šī lieta nesatrauc, esmu pietiekami nodrošināts, lai varētu atļauties grāmatas, kuras mani uzrunā nopirkt arī pats. Gadā grāmatās notriecu diezgan lielu summu, lai varētu apgalvot, ka šis papildu ieguvums būtu būtisks. Galu galā mans peļņas un iztikšanas avots nav literatūra, tas ir tikai hobijs.
Ceturtā rindkopa mani riktīgi sasmīdināja un gandrīz pārliecināja arī mani palasīt par Stīvu. Žēl tikai, ka aifonistu/ neaifonistu cīņa tiek projicēta uz lasītāju, šai gadījumā Tevi.
Kā biogrāfija tiešām interesanta grāmata, pat tiem, kas nepērk aifonus un aipedus. Aifonists/neaifonists tā jau ir svēta lieta 🙂
Ai kā pārrēcos. “Darbs” tevi gribēja uztaisīt par Zvaigznes literatūras kritiķi vai pat slēpto reklamētāju! 😀 😀 😀
Es jau neslēpju, ka grāmatas saņemu no Zvaigznes izdevniecības, bet es taču ņemu tās kas man patīk.
Arī man šī grāmata uz doto brīdi lasās – bet nu tā kā neesmu es nekāds ātrais lasītājs un laiks ar nav tad nu esmu tikai trešdaļu izlasījis (jo grāmatu lasīšanas prioritātes mainījās uz brīdi no Stīva uz Greju 🙂 abām daļām – gribējās zināt kas sievietes tā sajūsmina un saraudina un kāpēc viņas un nedēļu kļūst tik mīļas)
Lasot tavas domas pavīdēja doma vai tik tu ar neesi pieķēries Grejam jo vārds … despots … ir diezgan aizdomīgs lai tā nebūtu 🙂
Bet grāmata visā visumā interesanta – vairāk piesaistīja datoru vēsture – un ja Literatūrā ir obligātā literatūra, kas vasarā ir jāizlasa – šī varētu būt informātikas stundas obligātā literatūra – daudz interesantāka nekā Zaļā Zeme 🙂
[…] cilvēkam, kas interesējas par Apple kā uzņēmumu. Tomēr, ja jāsalīdzina ar grāmatu “Stīvs Džobss”, tad šī izpētes dziļumā iepaliek un ir vairāk kā tāds īss kopsavilkums par Apple. Tas […]
[…] grāmatu es nopirku tūdaļ pēc tam, kad izlasīju Aizaksona grāmatu „Stīvs Džobss”. Varēja redzēt, ka autoram ir ķēriens uz biogrāfijām. Nopirku, un manā izlasāmo grāmatu […]