Šo grāmatu man izlasīšanai iedāvināja Evija. Un liels paldies viņai par to, nezinu vai bez šādas dāvināšanas viņu jelkad būtu pārlasījis. Pirmo reizi šo grāmatu izlasīju deviņdesmito gadu vidū. No tā laika saturu atcerējos ne pārāk detalizēti. Nē, joku par ūdeni ceļgalā, suņa attiecībām ar katlu un ozolkoka griezumiem es vēl atcerējos.

Grāmata ir par īstu laivu braucienu pa Temzu posmā no Kingstonas līdz Oksfordai. Tajā piedalās autors un divi viņa draugi Harris un George. Vīri nospriež, ka viņu dzīvē ir pienācis laiks atpūsties no darba un ikdienas stresa. Un kas gan varētu būt labāks veids kā brauciens ar laivu! Rutīna tiek mesta pie malas, tiek noīrēta laiva (tāda, kurā var arī nakšņot), iegādāts inventārs, un laivošana var sākties. Laivošanā autors un viņa draugi nav nekādi iesācēji, viņiem visiem aiz muguras ir iespaidīgi laivošanas sasniegumi, ar kuriem lasītājs tiek iepazīstināts. Viss pasākums tiek pasniegts jautri un humoristiski, autoram daloties ar saviem novērojumiem par cilvēku un lietu dabu.

Savulaik šī grāmata esot bijusi iecerēta kā īsts ceļvedis, bet rakstīšanas gaitā autora humors ceļveža daļu ir pamatīgi nomācis. To var manīt lasot grāmatu, jo bieži vien nevari īsti iebraukt, kādēļ te starp diviem smieklīgiem atgadījumiem ir iestarpināts kaut kāds idillisks ainavas apraksts. Un labi vien ir, nezinu kā ar to ceļvežu rakstīšanu, bet humors autoram ir ļoti labs. Un tā kā cilvēka daba jau laika gaitā īpaši mainījusies nav, tad tas ir aktuāls arī vēl šodien.

Piemēram, striķi, lai cik rūpīgi nebūtu saritināti, tūlīt pēc paņemšanas rokā sapinas vienā lielā mezglā. Šī lieta ir aktuāla arī šodien, sākot no elektrības vadiem un beidzot ar austiņām. Vai hoteļa un/vai ēstuves izvēle! Cik nav gadījies nokļūt situācijā, kad nezini kuru iestādījumu izvēlēties, beigās nonākot uz garā beņķa, vai pat secinot, ka esi izvēlējies pašu sliktāko variantu no iespējamajiem.

Pats gan laivošanā esmu piedalījies tikai vienu reizi, un pret šo pasākumu esmu visai vienaldzīgs. Nekā tur tāda nav – tikai dropē, un ja uznāk luste, tad ar airiem padzenies uz priekšu. Lasīju gan, ka Džeroma grāmatas entuziasti pat rīkojot autentiskus laivu braucienus, jo maršruts nav īpaši mainījies, un pat autentiskie bāri un viesnīcas vēl strādājot.

Grāmatai lieku 9 no 10 ballēm. Lasās mežonīgi ātri, un tiešām ir žēl, ka vīru ceļojums tik ātri beidzas. Lai gan pat ceļojuma nobeigums ir izcils, un cepuri nost autora priekšā par atklātību. Man ar ir gadījies, kad gribas visu pasūtīt un tīties atpakaļ uz mājām.