Šo grāmatu man Ziemasvētu grāmatblogeru dāvināšanas akcijā iedāvināja Lasītāja. Un liels viņai par to paldies. Šis autors jau labu laiku man stāvēja „vajag paskatīties” sarakstā. Esmu pat grozījis rokās pāris viņa grāmatas, tie gan bija tulkojumi krievu valodā, bet vienmēr esmu nolicis nost neiegādātus. Tad nu šī saņemtā dāvana bija tas grūdiens, kas lika man vismaz vienu šī autora grāmatu izlasīt. Domāju, ka šī nebūs pēdējā.

Tātad Lielbritānija jau vairāk kā simts gadus atrodas karastāvoklī ar Krieviju. Krimas karš tā ar’ nekad nav beidzies. No tās ir atdalījusies Velsa, kas kļuvusi par Velsas Tautas Republiku. Pasaule viennozīmīgi ir savādāka, Britu valsts pārvalde ir policejiska. Te ir slepenais dienests slepenā dienesta galā. Par lielāko daļu nemaz nav zināms, ar ko tie nodarbojas. Un liela ietekme valstī ir arī Goliāta kompānijai. Galvenā varone Thursday Next arī ir viena no slepenā dienesta darbiniecēm. Precīzāk viņa strādā SO-27, Literatūras detektīvs. Specializācija Šekspīrs. Šī pasaule ļoti mīl mākslu un literatūru, te uz ielas cilvēku, kurš pārliecināts, ka Šekspīrs sarakstījis savus darbus, mierīgi var piekaut Bēkonisti. Kautiņi un grautiņi starp dažādu mākslas novirzienu pārstāvjiem ir ikdiena.

Grāmatas galvenais tēls ir kāds Acheron Hades, īsts ļaundaris, kā no grāmatas izkāpis. Ļauns ģēnijs, alkst atzinību, un šausmu lietas pastrādā vienkārši tādēļ, ka spēj to izdarīt un viss.

„Where’s the fun of that? Goodness is weakness, pleasantness is poisonous, serenity is mediocrity, and kindness is for losers. The best reason for committing loathsome and detestable acts – and let’s face it, I am considered something of an expert in this field – is purely for their own sake.”

Viņam izdodas tikt pie aparāta, kas ļauj iekļūt grāmatās. Skaidra lieta, ka iekļūstot, teiksim, manuskripta oriģinālā visas izmaiņas pāriet arī uz tā kopijām. Un, kas gan varētu būt vēl nelietīgāks darbs, kā nolaupīt un, iespējams, pat nogalēt pašu Džeinu Eiru. Vienīgais pretinieks Hadesam ir Thursday Next.

Iesākumā par galvenās varones vārdu, tas tāds tādēļ, ka viņa dzimusi ceturtdienā un vispār, kas tos vecākus spēj saprast? Viņas tēvs, piemēram, spēj ceļot laikā. Māte gan neko īpašu nespēj, toties ir gudrs, onkulis arī ģēnijs. Bet neskatoties uz pāris detaļām, ko mēs uzzinām par Ceturtdienu Nākamo, viņa visā manī nespēja izraisīt pret sevi nekādas emocijas. Man bija pilnīgi vienalga, kas ar viņu un kāpēc notiek. Visu laiku te ir asprātīgs literatūras pielietojums ikdienas dzīvē, bet pats tēls tāds arī paliek kā vienkārša lellīte, kurai tad jāizskrien viss sižetā paredzētais. Kaut kā nespēja aizķert. Piedevām viņai vēl nāk līdzi visa īsta detektīva cienīga pagātnes bagāža. Krimas kara veterāne, gandrīz četrdesmit neprecējusies, karā kritis brālis un dīvaini radi. Hadess, cita lieta, ļaunais tēls visā savā spožumā. Patīk uzmanība, pirms neģēlības pastrādāšanas mīl saviem upuriem un klausītājiem nolasīt garu lekciju, IQ fenomenāls un praktiski nenogalināms. Ja viņam vēl būtu pārinieks, ieliktu savā ļaundaru pāra sarakstā.

Visādi citādi grāmata, kas izlasās vienā rāvienā. Ja neesi lasījis „Džeinu Eiru”, tad ieteiktu izlasīt vismaz īsu kopsavilkumu. Grāmatā sākumā „Džeinas Eiras” nobeigums atšķiras no mums zināmā. Pat „Džeinas Eiras” biedrība ( tā, kas grāmatā) atzīst, ka nobeigums autorei nav īsti izdevies. Daudz disputu par literatūru, kā jau minēju, centrālā tēma ir, kurš sarakstījis Šekspīra darbus. Te uz mājām velkas Bēkonisti kā tādi Jehovas liecinieki, un pārliecina cilvēkus par savu taisnību. Vispār jauka pasaule autoram izdevusies. Cerams, ka turpmākajās grāmatās arī tēli uzlabosies.

Grāmatai lieku 9 no 10 ballēm. Diezgan oriģināla un izklaidējoša. Vēlams labi pārzināt britu salās populāro klasisko literatūru, un tad jau arī ar joku saprašanu nebūs nekādas problēmas.