Navigate / search

Dēmonu dzīres. Stāstu krājums

Demonu dzīres

Šī grāmata pieder pie mana šā gada lasāmprojekta. Tas ir – izlasīt daudzas vecās labās fantastikas, kas mani aizrāva bērnībā. Atgriešanās pie grāmatām, kas manī radīja interesi par zinātnisko fantastiku. Interesi, kas nav beigusies vēl tagad.

Grāmata manā bērnībā pie izlasītajām nonāca vēlu. Mājās man tādas nebija, bibliotēkā ar’ tādu nebiju redzējis. Šo grāmatu atradu Dundagas grāmatu bodē (vismaz man tā šķiet, izlasījis grāmatu par atmiņu un ilūziju par mūsu labo atmiņu, vairs neesmu tik drošs), stāvēja viņa komisijas grāmatu plauktā. Skaidra lieta, ka septiņdesmit piecas kapeikas par vēl nelasītu zinātniskās fantastikas krājumu man nemaz nebija žēl.

Šī krājuma specifika ir tā, ka tās autori savā pamatdarbā ir bijuši zinātnieki nevis rakstnieki. Tomēr viņi katrs popularizē zinātni un tās sasniegumus izmantojot stāstus. Protams, ka vislabāk viņi orientējas paši savā jomā.

Mans favorīts šajā krājumā ir Artura Klarka “Jupiters Pieci”. Ideja pavisam vienkārša, cilvēki aktīvi nodarbojas ar Saules sistēmas apgūšanu. Uz Marsa tiek atrasta gan marsiešu, gan vēl kādas civilizācijas pēdas. Kāds arheologs rīko ekspedīciju uz objektu, kas saucas Jupiters pieci. Diezgan jauks piedzīvojumu stāsts atgādina viņa “Rendezvous with Rama” miniatūrā.

Morisona “Dēmonu dzīres” arī ir labs gabals. Mūsdienās šajā stāstā apskatīto problemātiku sauktu par nanorobotu apokalipsi. Tai laikā vienkārši par Dēmoniem no Maksvela dēmonu idejas. Jauks stāsts par to, kā eksperiments iziet ārpus kontroles.

Džeimsa Makonela “Mācīšanas teorija” – savdabīga ironija par apmācības un motivācijas teoriju. Tikai šoreiz eksperimenta subjekts ir cilvēks.

Leo Scilards “Galvenā stacija” – humoristisks stāsts par citplanētiešu centieniem saprast naudas un maksas tualetes rituālo nozīmi.

Kopumā viens no maniem mīļākajiem stāstu krājumiem. Šis, atšķirībā no citām bērnu dienu grāmatām, man joprojām patīk tikpat labi, kā lasot pirmoreiz. Un joprojām nepatīk, ka liela grāmatas daļa izniekota Freda Hoila un Džona Eljota “Andromedas izlaušanās” stāstam. Tas joprojām man šķiet tikpat garlaicīgs kā bērnu dienās. Nevaru saprast, kādēļ grāmatā tas vispār ir iebāzts. Grāmatai lieku 9 no 10 ballēm, lielākā daļa no stāstiem ir ļoti labi, un ir no tiem, kurus var pārlasīt daudzas reizes.

Comments

Anda Jansone
Reply

Pilnīgi nostaļģiskas sajūtas uzvirmoja. Sakārojās aizdoties uz vecāku dzīvokli un paņemt no plaukta sen lasītās fantastikas grāmatas. Varētu sākt ar Profesora Dovela galvas pārlasīšanu 🙂

asmo
Reply

Mani šī nostaļģija ir pat pārņēmusi. Man ir plānā šogad izlasīt lielāko daļu no savas bērnības top grāmatām.

Sibilla
Reply

Šo grāmatu es arī bērnībā lasīju, bet man tā nav, jo biju paņēmusi no bibliotēkas.
Vispār interesanti ir tas, ka detaļās no visiem stāstiem es tagad (pēc kādiem trīsdesmit gadiem) nez kāpēc vislabāk atceros tieši “Mācīšanas teoriju”. Kaut kas mani toreiz ir stipri aizķēris.

“Andromēdas izlaušanās” patiešām nebija interesantākais gabals, pie tam, cik atceros no tā šeit ir publicēts tikai fragments, nevis viss teksts. Tomēr pirmā daļa “Andromēda”, kas bija izdota atsevišķā grāmatā, man bērnībā patika – tur citplanētiešu mākslīgais saprāts, izmantojot lietuviešu DNS paraugus, klonēja simpātiskas cilvēkveidīgas radības ar neizprotamiem nolūkiem. Precīzi vairs sižetu neatceros, bet kaut kas tādā garā. Tā kā pirmajā grāmatā šī dīvainā būtne beigās it kā iet bojā, es atkal biju mazliet pikta, ka autori to ir tā vienkārši atdzīvinājuši.

asmo
Reply

Tā ir viņi tur saklonēja to Andromēdu, lai kontrolētu skaitļotāju. Tas savukārt centās sagrābt varu uz zemes. Kā jau vienmēr to citi saprāti dara.

Sibilla
Reply

Pag, tad otrajā daļā viņi to sintētisko lietuvieti vienkārši uzklonēja no jauna, nevis reanimēja pirmās daļas slīkoni? Man pēc tik ilga laika šitie sižeti ir mazliet piemirsušies un sajukuši. Pie tam nekad nav sanācis lasīt pilnu otrās daļas tekstu, bet tikai fragmentus. 🙂

asmo
Reply

Cik varēja noprast, tad otrajā daļā viņi reanimēja jau esošo Andromedu, tikai tā sāka slimot ar kādu asinsvēža paveidu. Darbība noris kādā Tuvo Austrumu valstī, kur kontroli pārņēmusi Kompānija. Un tie fašisti protams grib izpsiest no visas pasaules daudz naudas.

Garaam Krokodils
Reply

Andromeedu ne iisti reanimeeja, vinja reanimeejaas pati, nu tas ir, kaa jau sinteetiski citplaneetiska persona nemaz taa pa leeto nosliikt netaisiijaas arii ilgstoshi marineejoties zem uudens, kameer sho aizskalo uz otru alu, kur sho specdienesti nejeedza atrast. Voobschem pamatiigas klavieres iz kruumiem un feispalms. Abas graamatinjas iisteniibaa ir nevis graamatinjas, bet novelizeeti britu TV seriaalinja scenaariji un liidz ar to kaa lasaamgabali pirmais veel bija minimaali cik ne cik, bet otrais ir galiiga hernja. Un tur veel vajag priecaaaties, ka Deemonu dziirees bija tikai fragments. Tas ir relatiivi jeedziigaakais fragments, paareejais tur ir vispaar zem katras kritikas.
Kauch gan viens moments ir viscaur prieceejoshs – ljauno transnacionaalo kompaaniju, kas riikoja apveersumus un centaas paverdzinaat pasauli, sauca Intel.

Chirix
Reply

Labs projekts. Man ir līdzīgs. Sapirkos ibook.lv teju visas padomju laikā sērijā “Fantastikas pasaulē” izdotās grāmatas, bet neatliek laika izlasīt, jo pa vidam vēl daudz kas cits darāms un lasāms. Starp citu asmo, varbut tu atceries – kāda no šiem krājumiem bija stāsts par to, ka zinātnieki izgudro ierīci, kas spēj padarīt teju visus cilvēka darbus. Vismaz vairumu. Cilvēkiem paliek tikai radošās profesijas (dzejnieki, mūziķi, futbola treneri) un hobiji. Bet kaut kas tur sagāja grīstē… Gribētos pārlasit, bet nevaru atrast.

asmo
Reply

Malacis, ka iepirki visas PSRS laika fantastikas grāmatas, 80% no viņām ir vienkārši žanra kalsika un izcilas. Vismaz bērnību padarīja interesantu.

Tu to grāmatu latviski lasīji? Es zinu Saimakam vienu darbu, kur citplanētieši atlido uz Zemi un pievieno galaktiskajia civilizācija, tomēr vienīgais ko Zeme viņiem spēj dot ir literatūra. Lema Iljona Klusā zvaigžņu ceļojumos, bija planēta, kur iedzīvotāji radīja mašīnu, kas visus pārvērta spīdošos riņķos (bet tas nebūs tas). Pie Šeklija un Harisona ar neko tādu netaminos. Padomāšu nopietni par šo jautājumu.

Leave a comment

name*

email* (not published)

website