Tā nu ir sagadījies, ka Top Gear esmu skatījies bezmaz vai no bērna kājas. Un Klārksonu tiku manījis vadām raidījumus laikos, kad satelīttelevīzija vēl skaitījās baigā fīča. Tomēr ar viņa grāmatu lasīšanu gan man nav tik spoži veicies. Man pat vienu viņa grāmatu uzdāvināja dzimšanas dienā, bet es tālāk par pirmajām divām nodaļām netiku. Tā bija viņa pirmā grāmata, tagad sev par pārsteigumu ieraudzīju, ka Klārksons pārtulkots arī latviešu mēlē. Ar Zvaigznes ABC gādību tiku pie “Sasodīts! Pasaule Klārksona acīm”.

Nav jau tā, ka Klārksonam vienīgā nodarbe ir Top Gear vadīšana. Viņam izrādās ir arī sleja “The Sunday Times”.  Tajā viņš katru nedēļu izsaka savas domas par britu aktuālākajiem vai viņam aktuālākajiem notikumiem. Tas šajā gadījumā ir viens un tas pats, jo Klarksona ego ir nepārspējams. Viņš vismaz neslēpj to, ka uzskata sevi par pasaules centru un to, ka viņa idejas par lietu kārtību ir vispareizākās.

Lasītājs var uzzināt visu to, kas britiem ir bijis aktuāls laika posmā no 2006. gada līdz 2007. gadam. Te ir gan Tonija Blēra ceļojumu kritizēšana; Klārksona piedzīvojumi Āfrikā; cik grūti mūsdienās ir nopirkt pulksteni; mobilie telefoni, kas dara nevajadzīgas lietas; ko darīt ar tavā pludmalē nosprāgušu roni; kāds mājdzīvnieks labāks – suns vai zelta zivtiņa; kāpēc bezpajumtniekus nāktos pārcelt uz laukiem; kur paliek visi tie cilvēki, kas aizbrauc uz ārzemēm un kāpēc Olimpiskās spēles nemaz nav laba ideja.

Jāsaka godīgi, Klārksonam ir talants pasniegt visu no tāda augstprātīgi ironiska skatu punkta, kurš pie tam ir uzjautrinošs. Labi, es neesmu speciālists britu slavenībās, latviešu ar’ ne. Tādēļ, iespējams, man kāds joks pagāja garām nesaprasts, bet tamdēļ nesaskumu. Grāmatu vajag lasīt normētās devas, kādus desmit stāstiņus pa dienu maksimums, citādi pārsātināsiet smadzenes un nespēsiet izbaudīt jokus. No otras puses grāmatu nolikt malā ir praktiski neiespējami, un cerēt uz to, ka viņa ļaus jums labāk iemigt, ir pārgalvība.

Ja humors nav sveša lieta, un patīk uz notikumiem un lietām paraudzīties no savādāka skatu punkta, tad grāmatu ieteiktu izlasīt. Bet, ja par stulbībām smiekli nenāk, tad ar var pamēģināt, varbūt pārraus iekšējo barjeru un humora izjūta tiks iegūta. Grāmatai lieku 8 no 10 ballēm, gadās pat, ka stāstiņos izklāstītās idejas ir daudz dziļākas nekā pirmajā mirklī varētu domāt.