Pat nezinu, vai par šo izdevumu var rakstīt kā par grāmatu. It kā jau skaitās žurnāls, bet tai pat laikā ir gluži vienkāršs stāstu krājums. Atzīmēšu – labu stāstu krājums. Labu stāstu krājumu vispār ir ļoti grūti atrast. Bieži gadās, ka grāmatas redaktors atrod vienu labu autoru, kura stāstu izmantot reklāmai un tad pārējos salasa tādus viduvējus. Kopā it kā lasīt var, bet nekas izcils ar’ nav sanācis. Ilgi svārstījos, vai rakstīt par šo zinātniskās fantastikas žurnālu jeb izlasīt un paturēt pie sevis. Kā jau noprotat, izlēmu, ka rakstīšu un klasificēšu šo izdevumu kā stāstu krājumu.

Un tagad par pašiem stāstiem:

The Shoulders of Giants by Robert J. Sawyer – Neliels stāstiņš par kosmosa izpēti, vai ir vērts doties kolonizēt jaunu zvaigžņu sistēmu jeb labāk pagaidīt labākus kosmosa kuģu dzinējus. Un ko darīt, ja ticis galā tu saproti, ka vajadzēja pagaidīt. Nekas īpašs, tēma vecum veca, lieku 7 no 10 ballēm, lasīt var.

Schrödinger’s Cathouse by Kij Johnson – stāsts par Šrēdingera kasti, kurā kaka ir stāsta galvenais varonis. Interesants skats uz šo problēmu, kad jebkas var būt un nebūt. 8 no 10 ballēm.

Creator of the Cosmos Job  Interview Today by Nick DiChario – Šis man tā ne visai, ko darīt Visuma radītājam, kur ir viņa vieta Visumā un vai maz ir vērts to zināt. 7 no 10 ballēm.

Just a Second by Lou J. Berger – stāsts par sekundi, kuras vienmēr pietrūkst, bet kas notiek, ja iespējams šo sekundi atgūt. Pats galvenais, cik tas maksā un vai ir tā vērts. 9 no 10 ballēm.

Act of God by Jack McDevitt – jauks stāsts par Visuma radītājiem un to, kā izvairīties no konkurences, un vai tas maz ir iespējams. Diezgan interesanti, tu, cilvēks, izveido savu melno caurumu, radi tajā Visumu, nosaki konstantes un mēģini radīt saprātīgas būtnes, un pēkšņi tavus kolēģus sāk nospert zibens. Skaidrs, ka lieta nav tīra. 9 no 10 ballēm.

Requiem for a Druid by Alex Shvartsman – ko darīt druīdiem mūsdienās, kā saglabāt savas svētvietas Ņujorkas centrā. Tāds viduvējs stāsts par druīdiem, maģiju un magu kariem. Pasaule laba, domāju, ka te sanāktu vesela grāmata. Lieku 7 no 10 ballēm.

The Bright Seas of Venus by Stephen Leigh – viltīgs stāstelis, kura autors apgalvo,ka ielauzies tavā elasītājā, lai izteiktu savu personīgo nepatiku pret tevi, lasītāju, kurš viņu reiz aizvainojis. Koncepts interesants, cik gan ir tādu cilvēku pasaulē, kuriem tu esi nejauši ieriebis. Ideja lieliska, bet tas arī viss. 6 no 10 ballēm.

The Spinach Can’s Son by Robert T. Jeschonek –Kā atgūt zaudēto multenēs. Man nepatika, varbūt viss notiekošais bija pārāk nereāls. 5 no 10 ballēm.

Think Like a Dinosaur by James Patrick Kelly  – kauns teikt, bet nedēļu kopš izlasīšanas pat neatminos, par ko stāsts bijis. Brangi.

Dark Universe  by Daniel F. Galouye – labākais stāsts visa žurnālā. Tas tikšot publicēts turpinājumos. Uz zemes pēc atomkara cilvēki ir nolīduši pazemē un sadalījušies vairākās frakcijās. Vieni paļaujas uz dzirdi, citi uz smaržu, un ir pat tādi, kas redz siltumstarojumu. Viss ir bijis jauki, daudzas paaudzes, taču tagad vide sāk mainīties. Pazūd karstie avoti un nezināmi monstri no ārienes sāk uzbrukt pazemes iedzīvotājiem. Ļaudis stāsta,  ka šis stāsts tikai nedaudz ir zaudējis “Stranger in a Strange Land by Robert A. Heinlein”. Patlaban sevi attaisno. 10 no 10 ballēm.

Kopumā labs žurnāls un droši vien kļūšu par tā cītīgu lasītāju. Arī pirkt ieteiktu viņu mājas lapā  nevis amazon, kura nez kādēļ par to mēģina noplēst divreiz lielāku cenu.