Šo grāmatu man izlasīt iedāvināja Doronike no Burtkokiem. Varu teikt droši, ka citādi šai grāmatai diez vai būtu pieķēries. Atradu un sev par prieku konstatēju, ka citi lasītāji šo grāmatu ir atzinuši par labu esam, iepirku visu triloģiju uzreiz. Bija Ziemassvētku atlaides. Lasīšana gan tik naski nevedās un izlasīju viņu tikai pēc pusgada.

Robs Kols (Rob Cole latviskoju pats) ir vienpadsmitajā gadsimtā namdara ģimenē dzimis puika. Bērnība ir tāda paša kā citiem Londonas bērniem līdz viņam nomirst mamma un vēlāk arī tēvs. Puikam ir jākļūst pieaugušam. Mazākos brāļus un māsas paņem citas ģimenes, bet viņš jau ir par lielu, un nevienam nav vajadzīgs. Līdz viņu savāc bārddzinis. Tā sākas viņa ceļojums pa Britu salu no viena ciemata uz otru, “ārstējot” slimniekus un pārdodot brīnumlīdzekļus.

Vēsturiski romāni man vienmēr ir patikuši, un jo reālistiskāki jo labāki. Šī romāna centrālā tēma ir medicīna. Robs ļoti grib palīdzēt cilvēkiem, viņus izārstēt jeb vienkārši saprast, kas šiem kaiš. Viduslaikos Eiropā ar dakteriem bija kā bija. Populārākās ārstniecības metodes bija dēļu likšana, labākajā gadījumā kāds mācēja iešinēt lauztu kaulu. Tomēr Robs vēlas kļūt par labāko no ārstiem un dodas uz Persiju, kur pēc nostāstiem mītot pasaulē labākais dakteris Avicenna.

Autors mēģina sabalansēt Roba dzīves stāstu un pasaulē notiekošo. Varētu pat teikt, ka Robs kalpo kā instruments autora vēlmei parādīt viduslaikus Eiropā un Persijā. Stāstā ir iepītas tik daudzas nianses, ka ar laiku tu sāc ticēt, vairs nespēj atšķirt izdomāto no patiesā. Šīs grāmatas lasīšana bija patīkams process, kā sāku tā arī nespēju atrauties.

Varētu jau pārmest, ka stāstā ir pārāk daudz Dikensa ietekmes (ja ar to saprotam bārabērna laimīgu dzīves pavērsienu). To gan nobalansē fakts, ka Robs visu savā dzīvē sasniedz pats ar savu darbu un galvu. Nav jau tā, ka viss tiek pasniegts uz paplātes. Piemēram, viņa laikā uz Persiju kristietis nemaz nevarēja doties, jo to bija aizliedzis Romas pāvests. Tā nu Robam nācās tēlot ebreju. Arī šī lieta varēja novest pie nāvessoda. Pāri visam stāv Roba vēlme kļūt par labu ārstu, un šim mērķim viņš ir gatavs ziedot visu.

Interesants ir arī kontrasts starp Eiropu un Persiju. Persija šajā laikā ir zinātnes attīstības centrs, Eiropa, pārtiek no kripatām, kas palikušas pāri no Romas impērijas laikiem. Bet arī šī viduslaiku Eiropa nemaz nav tik slikta, lai tajā dzīvotu.

Grāmatai lieku 9 no 10 ballēm. Labprāt izlasīšu arī triloģijas pārējos darbus. Un labi vien ir, ka grāmatas beigās autors uzrakstījis, kurus faktus viņš ir izdomājis un kuri ir patiesi. Līdz šim man bija gadījies lasīt tikai vienu līdzīgu darbu, tur galvenais varonis devas uz Indiju, lai iemācītos plastiskās ķirurģijas pamatus.