A Song of Ice and Fire by George R. R. Martin
Šogad jūnijā mani mājās atstāja vienu pašu. Nolēmu, ka vislietderīgāk savu brīvo laiku varētu pavadīt lasot šo grāmatu sēriju. Sagatavojos pamatīgi, iepirku latviski izdotās grāmatas „Troņu spēle”, „Karaļu cīņa” un “Zobenu vētra” (pirmā grāmata: “Tērauds un sniegs”). Tā kā pārējās vēl latviski nebija pieejamas, tad “A Storm of Swords” otro daļu, “A Feast for Crows” un “A Dance with Dragons” lasīju angļu valodā. Un šis cikls man bija obligāti jāizlasa, jo saņēmu to grāmatblogeru Ziemassvētku apdāvināšanas akcijā no Sibillas.
Domāju, ka grāmatu sižets nevienam vairs nav jāstāsta, jo seriālu tak visi ir redzējuši. Bet īsumā Westeros pasaulē ir veselas septiņas karaļvalstis, kas visas pakļaujas vienam karalim. Bet ko darīt, kad karalis mirst, kurš ieņems viņa vietu? Sākas Troņu spēle – to var spēlēt ikviens, ieguvumi ir milzīgi, bet var palikt arī bez galvas. Tiek veidotas alianses, nodevība ir ikdiena, bet tas nebūt neattur Westerosas augstmaņus no vēlmes tikt pie varas. Pretendentu ir daudz ambīcijas lielas, un notikumi pietiek visām piecām grāmatām.
Stāstījuma apjoms un pasaules detalizācija ir milzīga. Galvenie varoņi ir pāri par divdesmit, bet pavisam kopā, ja ticu kindlei, to ir pāri tūkstotim. Sākumā tas mulsina, un ir grūti aptvert visu notikumu kopainu. Bet pēc pirmās grāmatas viss kļūst daudz vieglāk, un tu jau pazīsti gan varoņus un viņu radurakstus. Nebūšu oriģināls, grāmatas lielākais pluss ir reālisms visā savā skaudrumā. Cilvēki nav tikai ļauni un labi. Ir situācijas, kas jebkuru labo cilvēku padarīs par pēdējo nelieti, un autors ļoti mīl spēlēties ar tām. Cilvēki te ir vienkārši cilvēki, viņiem ir gan labas idejas, gan auksti izkalkulēts ļaunums. Viss ir atkarīgs no tā, kāda ir situācija.
Stāstījums tiek veikts trešajā personā no galveno varoņu skatupunkta. Galveno varoņu stāstījumi sākumā nopietni jauc galvu, lasītājs vēl nezina, kas ir kas. Tomēr, kad ar to aprasts no lasīšanas vairs nav iespējams tikt vaļā. Ja kāds man jautās, ko tu darīji 2013. gada jūnijā, varēšu droši atbildēt: “Lasīju “A Song of Ice and Fire” ciklu.”. Pavisam ir izlasītas ~4672 lapaspuses un patērētas aptuveni 58 stundas laika. Tas ir daudz pat priekš manis.
Autors ir slavens ar savu varoņu nežēlošanu. Tikko tu esi kādu iemīlējis un sāc just līdzi viņa dēkām, knakš galva nost. Diemžēl šāda metode tiek piekopta tikai pirmajās cikla grāmatās. Jo tālāk, jo vēlme tikt vaļā no saviem varoņiem autoram samazinās. Noteikti, ka ir grūti nokaut punduri Tīrionu, jo viņam tagad ir tāds fanu pūlis, ka cietējs var sanākt pats autors. Tādēļ galvenie personāži vairs nekrīt kā lapas rudenī. Mani favorīti ir punduris un Ārija.
Savulaik autors cikla ceturto un piekto bija iecerējis kā vienu, tomēr grūti rokās noturēt divtūkstoš lapaspušu biezu grāmatu. Tika nolemts grāmatu sadalīt divās. Sadalījums nav bijis diez ko veiksmīgs, un tas atsaucas uz lasīšanu. Šo grāmatu notikumi norit paralēli un ir visai grūti pieņemt faktu, ka pēc vienas grāmatas notikumiem nākamās grāmatas darbība norisinās tajā pašā laikā.
Kā jau visām sāgām pienākas arī šeit notikumu eskalācija kļūst aizvien globālāka, un ar katru grāmatu autors piesviež pa kripatai vairāk maģijas. Domāju, ka beigās būs cīņa ne tik daudz par troņiem, bet par saprātīgā cilvēka izdzīvošanu. Ir arī senais zelta laikmets, kad cilvēki vēl bija jauna rase, dažas no vecajām vēl ir saglabājušās, un tas dod autoram labus instrumentus gan papildus ļaunuma, gan negaidīta glābiņa radīšanā.
Grāmatu vairākas reizes mēģināju uzsākt lasīt angļu valodā, tomēr lasīšana diez ko nevedās. Trešajā reizē biju pievārējis ap 400 lapaspuses, kad metu mieru. Šoreiz nolēmu pieiet lietai kreatīvi. Nolēmu sākt lasīt latviešu valodā. Tas palīdzēja. Pirmkārt, pirmās četras grāmatas man kindle stāv kā bokssets un diez ko nemotivē lasīšana, ja neredz progresu. Otrkārt, biju noskatījies uz cikla bāzes veidotā seriāla pirmo sezonu. Latviešu tulkojumam, manuprāt, nebija ne vainas. Nu labi, daži vietvārdi un cilvēku vārdi bija iztulkoti pa tiešo un tādēļ skanēja visai jancīgi. Tomēr tas ir gaumes jautājums, jo arī lasot angļu valodā es automātiski šos pašus vārdus savā galvā pārtulkoju sev saprotamos jēdzienos. Tad jau būtībā Winterfell un Ziemmala viens un tas pats vien ir. Skaidra lieta, ka lasot autora oriģinālu tikai rets ir tas gadījums, kad tulkojums ir labāks.
Vai es lasīšu cikla sesto grāmatu? Protams! Es arī esmu priecīgs, ka nebiju starp tiem, kas sāka šo ciklu lasīt 1996. gadā un tad cītīgi gaidīja piecus vai sešus gadus līdz nākamajai grāmatai. Es tās visas izlasīju uzreiz. Tomēr tagad arī man būs jāgaida nākamā. Ciklam lieku 10 no 10 ballēm. Grāmatas savā kvalitātē variē, bet viss stāsts kopumā ir aizraujošs.
Comments
Apsveicu ar paveikto! (Tevi izrādās ir bīstami atstāt mājās vienu pašu – tu nododies literārām orģijām 😉 ) Nevaru gan neko vairāk piebilst, jo neesmu ne lasījusi, ne skatījusies, bet izklausās jau vareni 🙂 Kā noprotu, solīti vēl divi biezi sējumi.
Jā, vienkārši nezinu, kur likt brīvo laiku. Es nemaz vēl nerunāju par izspēlētajām datorspēlēm. Varētu jau viņš ātrāk tos divus sējumus sarakstīt. Tagad esmu lasījis tikai sestās grāmatas vienu nodaļu.
Gan jau sagaidīsim sesto grāmatu, bet diez kā būs ar septīto? Iepriekšējās viņš rakstīja nesteidzoties, un sanākušas feinas. Tagad viņam būs jāpasteidzas (lai ir seriālam no kā smelties)…. Cerams nesasteigs.
Un nez kas noticies ar latviešu tulkojumu trešajai grāmatai (otrai daļai)- it kā solīja jūnijā, bet kaut kas viņiem tur iestrēdzis.
Tas, ka izlasīju visas ir tavs nopelns. Skatījos kā tu laiku pa laikam publicē apskatus un nospriedu izlasīt pats.
Grāmatas jau biezas, apjomi lieli. Tulkotāji un izdevēji jau ar iet atvaļinājumos. Protams ir jau vēl jautājuma par ekonomisko izdevību. Nevar jau zināt vai viņas maz rentējas.
O, uzreiz sajutos noderīgāks 🙂
Es jau ceru, ka viņiem rentējas un nebūs tā, ka vienā jaukā dienā paziņos, ka šis nu bija pēdējais tulkojums latviešu valodā šai sāgai.
Labi, ka Tev patika. Es būtu šausmīgi pārdzīvojusi, ja Tu pēc mana ieteikuma 58 stundas no savas dzīves būtu pavadījis lasot kaut ko tādu, kas Tev tā ne visai. 🙂
Patiesībā gribētos, lai autors pārāk nesasteidz pēdējās divas daļa, jo citādi neizbēgami kritīsies kvalitāte. Bet negribas tak atkal gaidīt desmit gadus līdz nākošajam turpinājumam. Pie tam droši vien atrisinājums visam būs tikai pēdējā daļā. Protams, ja vispār būs. Un domāju, ka beigās visi būs beigti. 🙂
Nu nē, kad ielasījos, man bija grūti atrauties no lasāmā. Sasteigt gan tiešām nevajag esmu gatavs vēl desmit gadus pagaidīt.
Domā beigās uznāks Lielā Ziema un cilvēki nosals. šķiet gan, ka tur vēsturē visi pārdzīvojuši arī grūtākus laikus. Grāmata manuprāt neizskatās ar iespējamu atrisinājumu, jo ir pārāk daudz varoņu, tur tiešām visi jābeidz nost.Un finālā Brens varēs sēdēt savā pazemes istabā koka sakņu cauraudzis 🙂
Droši vien arī ziema prasīs savu daļu, bet diez vai Mārtins spēs atturēties no kārtīga slaktiņa septītajā grāmatā, kurā ar elegantu žestu novāks visus vēl atlikušos lasītāju iemīļotākos varoņus. Nu kaut kādi sestā plāna personāži gan jau izdzīvos.:)
Un vismaz dažus atrisinājumus gribētos uzzināt, kaut vai kas tad īsti ir bijuši Džona vecāki. Tas, ka normāli atrisināt visu to šļuru nav iespējams, tāpat ir skaidrs. Nav jau nekāds Harijs Poters. 🙂
Tas arī varētu būt variants, lai vai kā ļoti ceru, ka atlikušās grāmatas būs interesantas.
Internetā pa Džona Snova vecākiem klīst dažādas baumas un teorijas.
Esi paveicis pamatīgu darbu 🙂 Man ļoti patika pirmā grāmata, bet tagad jau ilgu laiku esmu iestrēgusi otrās grāmatas pirmās daļas pusē. Ne tāpēc, ka nepatiktu, bet visu laiku uzmanību novirza citas foršas un, ko tur slēpt, īsākas grāmatas. Gaidu īsto sajūtu, kad atkal pieķerties šai apjomīgajai pasaulei. Man favorītos ir Ārija, Tirions un pūķu meitene (Deinerija vai kā nu viņu latviski nosaukuši). Iesāku lasīt krieviski un tā arī turpināšu, tulkojums patīkams.
Jā īstā sajūta un daudz brīvā laika ir tas, kas nepieciešams šīs sērijas izlasīšanai. Man ar nācās sevi piespiest, lai neaizmuktu uz citām īsākām grāmatām, pēc kārtējā tūkstošlapušnieka izlasīšanas.
[…] cikliem visepiskākais bija „A Song of Ice and Fire”. Šo ciklu biju mēģinājis lasīt veselas trīs reizes, bet aizgāja tikai ar trešo. […]