Pēc “Sniegavīra” izlasīšanas es nolēmu, ka arī nākamo detektīvam Holam veltīto grāmatu garām nelaidīšu. “Glābējs” ir cikla trešā sestā grāmata un stāsta par notikumiem, kas notika pirms “Sniegavīra”. Tas gan nebūt netraucē izbaudīt šo grāmatu, jo notikumi pārāk nepārklājas.

Norvēģija ir pārtikusi valsts, kas dzīvojot uz naftas dolāriem ir ieviesusi bezmaz vai sociālistisku sabiedrības iekārtu. Tomēr arī šeit ir savas tumšās puses. Pāris dienas pirms Ziemassvētkiem tiek nogalināts kāds Pestīšanas armijas loceklis. Viss liecina, ka tā ir bijusi pasūtījuma slepkavība. Ir tikai jautājums, kuram un kādēļ ir bijusi vajadzīga vienkārša cilvēka nāve. Lietas izmeklēšana tiek uzticēta Harijam Holam

Savulaik detektīvus lasīju diezgan daudz, tomēr ar laiku man viņi apnika. Grūti jau detektīvā uzrakstīt ko jaunu. Vienmēr pamatā būs noziegums, izmeklētājs un noziedznieks. Vietas manervam patiešām nav daudz. Nākamais elements ir slēgta vai atvērta pasaule. Slēgta pasaule parasti it kāda nomaļa māja, kur visi dalībnieki iesprostoti un kāds tiek nogalināts. Šādi stāsti, ja autors ir amata meistars, ir mazi puzlīši. Atvērtā pasaulē noziednieks var būt jebkurš, tomēr labais stils prasa, lai lasītājs grāmatu lasot ar vaininieku vismaz saskartos. Citādi nav jēga saukt šo stāstu par detektīvu. Pārējais ir detaļas – šaudīšanās, upuru skaitu, noziedznieku slīpētumu.

Labs detektīvs atklāj noziedznieku balstoties uz dedukciju, tas ir paskatoties uz visiem notikumiem un izdarot loģiskus secinājumus. No tā izriet, ka detektīvu pasaules detektīvi, noziedznieki un liecinieki ir ļoti racionālas būtnes, citādi jau uz viņiem dedukcija nestrādātu. Otrā galā ir veiksmīga pierādījumu atrašana. Šajā grāmatā ir abu šo virzienu kombinācija. Tīru mantu mūsdienās ir grūti atrast.

Kārtīgs detektīvs no tiem, kur autors iz pamatīgi piestrādājis pie galvenajiem tēliem gan detektīviem, gan noziedzniekiem. Nekas no lasītāja netiek slēpts, ja nu tikai pats vaininieks. Autors spēj aizvilināt lasītāju pa viltus līnijām un faktiem tā, ka beigās aizdomās tiek turēti praktiski visi. Katram šai stāstā ir ko slēpt un par ko atbildēt.

Bez paša detektīva viens no dzīvākajiem tēliem bija algotais slepkava – “mazais glābējs”. Izaudzis Dienvidslāvijas konfliktā, bijušais bērns karavīrs nu pārtapis par profesionālu slepkavu, kurš nevienu darbu nevēlas atstāt neizpildītu, lai ko tas arī maksātu. Viņu vajā paša pagātnes dēmoni un mierina doma, ka šis ir pēdējais darbiņš pirms pelnītas atpūtas.

Holam šī ir parasta kārtēja krimināllieta, lai gan viņam arī ir sava izpratne par taisnīgumu un sodīšanu, kas nemaz nesaskan ar likumu. Tādēļ viņš nav pārāk populārs ne savas priekšniecības, ne kolēģu vidū. Kā jau īstam detektīvam pienākas, viņš ir šķirtenis, viņam ir problēmas ar alkaholu (tas ir nav problēmu, jo iedzert dikti patīk). Viņam darbs stāv pāri visam.

Labi sarakstīts darbs, kas spēj noturēt lasītāja uzmanību visu laiku.  Notikumu attīstība ir  spraiga, un visu laiku šķiet, ka tepat jau būs atrisinājums. Var arī trenēt sevi, mēģinot atšifrēt vainīgo pirms autors to pasaka priekšā,vai ja jūties sevišķi stiprs, vari mēģināt atkost noziedznieka motivāciju. Grāmatai lieku 8 no 10 ballēm. Ir vienā līmenī ar “Sniegavīru”. Ja esi lasījis to, tad arī šī patiks.