Jā, kārtējais kriminālromāns. Sāk šķist, ka es kļūstu par kriminālromānu cienītāju. Paskatījos savā izlasīto grāmatu vēsturē šovasar, esmu pievārējis jau veselus divus kriminālromānus. Tomēr, kad ieraudzīju grāmatu ar nosaukumu “Vēstule pudelē”, man uzreiz bija skaidrs, ka arī šī grāmata man ir jāizlasa.

Viss sākas kā īstā piedzīvojumu romānā, Skotijā tiek atrasta pudele, kurā atrodas vēstule. Vēstule sākas ar vārdu Palīgā!. Sākumā tas liekās tāds puišeļu joks, tomēr izanalizējot vēstules saturu Q nodaļas komisārs Karls Merks nonāk pie secinājuma, ka šī vēstule ir liecība par reālu noziegumu, kas deviņdesmitajos gados noticis Dānijā. Jautājums ir tikai, kas ir šie nolaupītie zēni un kādēļ neviens par to nav ziņojis policijai?

Šī grāmata nav klasiskais kriminālromāns, kur autors aprakstot izmeklēšanas gaitu, laiku pa laikam pamet kādu noderīgu informācijas gabaliņu, kas ļauj lasītājam kopā ar izmeklētāju risināt noslēpumu. Ar noziedznieku lasītājs tiek iepazīstināts uzreiz. Lasot var paralēli sekot gan noziedzniekam , gan izmeklētājam. Manuprāt, stāsts no šāda stila tikai iegūst. Tas ļauj iepazīt arī noziedznieku, standarta krimiķī noziedzniekam tiek veltītas tikai pāris nodaļas grāmatas beigās. Kur viņš vai nu atzīstas nodarītajā noziegumā, ieskicējot savus motīvus, vai arī jātic izmeklētāja dedukcijai.

Komisārs Karls pilnībā atbilst žanram, ar sievu dzīvo atsevišķi, viņa nodaļa nobāzta pagrabā tālāk no visu acīm, darbinieki, lai ar spējīgi, ir nedaudz dīvaini. Sīrietis Asads, kurš ne visu stāsta par savu pagātni, un arī par viņa dzīvi ārpus darba laika, Karlam ir maz informācijas. Roza – sieviete ar asu prātu, bet neparedzamu uzvedību. Lai vai kā, kopā šī komanda spēj atrisināt vissarežģītākos noziegumus.

Pēc grāmatas izlasīšanas man sāka šķist, ka autoram vismaz rakstot grāmatas ir pārliecība par cilvēku nevainojamu racionalitāti. Tas ir – cilvēki nolikti noteiktas izvēles priekšā un attiecīgos apstākļos vienmēr rīkosies racionāli. Tādēļ arī šeit galvenais ļaundaris ir auksts aprēķinātājs, viņam nekas nepaliek nepamanīts, viņš vienmēr zina iespējamo apkārtējo reakciju. Viņš spēj prognozēt visu, viņu neviens. Nenoliedzami, šāds noziedznieks ir īsts atradums, tomēr dzīvē viss tik gludi nenotiek.

Grāmatas centrālā tēma ir sektas. Stāsts ir par ģimenēm, kur cilvēki ir aktīvi sektu locekļi. Tās ir izkropļojušas gan šo cilvēku pasaules uztveri, gan bērnus, kas šajās ģimenēs aug. Viņi ir pašizolējušies no apkārtējiem, un tieši tas viņus padara par viegliem mērķiem. Šeit cilvēki ir pieraduši neuzdot citiem jautājumus par to ģimenes dzīvi, kamēr vien tā ir sektas ticībai atbilstoša. Tādēļ arī neviens nepamana, ja kāds bērns pēkšņi pazūd, ģimene vienmēr varēs pateikt, ka viņš ir ticis izraidīts.

Grāmatu ielieku kategorijā „klusais slepkava tev līdzās”. Cita ādā jau neielīdīsi, un ko lai zina kādi tie kaimiņi uz ielas pretimnācēji ir patiesībā, ko viņi dara un domā. Drošs vari būt tikai pats par sevi. Lieku 8 no 10 ballēm, izlasās uzreiz pēc atvēršanas subjektīvajā realitātē, objektīvajā – kā vakarā sāc, tā neizlasījis nost nenoliksi.