Lai arī Braisons nenoliedzami ir viens no maniem mīļākajiem rakstniekiem, man tomēr bija pārsteigums, kad ieraudzīju šo grāmatu. Man ikdienā nesanāk atrast laiku sekot līdzi saviem top rakstniekiem un gaidīt viņu jaunākās grāmatas. Es par tām uzzinu tīri nejauši, lielākoties pāris dienas pēc iznākšanas. Labi vēl, ka goodreads man vismaz reizi mēnesī atgādina par pārējo manis lasīto autoru jaunajiem darbiem.

Kas tad īsti ir ar to 1927. gada vasaru Amerikā? Ja ticam Braisonam, tad šī bija vasara, kas ļāva ASV izvirzīties priekšā pasaulē visās jomās. Lindberga lidojums uz Eiropu pacēla Amerikas aviāciju nebijušos augstumos, pārspējot visus Eiropiešu sasniegumus kopā ņemot. Skaņas kino ieviešana radīja pavisam nebijušu kinoindustrijas attīstību. Televizors arī parādījās šajā gadā, lai ar uzreiz populārs nekļuva, bet bija skaidrs, ka radio dominancei ir atradies konkurents. Federālā Rezerve sadarbībā ar Eiropas baņķieriem pieļāva kļūdu un izraisīja vēl nebijušu krīzi akciju tirgos. Al Kaponem šī bija pēdējā vasara, kad viņš vēl grozījās slavas augstumos. Misisipi upes baseins pieredzēja tādus plūdus, kādi līdz šim nebija redzēti. Šajā gadā Henrijs Fords beidza ražot T modeli un nosolījās neapvainot ebrejus. Anarhisti spridzināja savas bumbas uz nebēdu. Un, ja kādam vēl bija pavisam garlaicīgi, tad viņš varēja aiziet pie kāda Ņujorkas hoteļa apskatīties Shipwreck Kelly, kurš pāris nedēļas sēdēja 50 pēdu augsta karoga masta galā. Ak, jā, aizmirsu pieminēt beisbola leģendu Babe Ruth, kurš šajā gadā uzstādīja home run rekordu.

Braisons prot rakstīt par jebko, vismaz man tā šķiet. Visas viņa grāmatas izlasās nepiedienīgi ātri, un beigās tu attopies ar tādu faktu gūzmu galvā, ka paiet zināms laiks, lai to visu sagremotu. Šī nav klasiska vēstures grāmata, jo autors pievēršas tikai interesantām lietām, tādām, kas piesaista lasītāja uzmanību. Tādēļ tiek aprakstīti skandalozi notikumi, spilgtas personības un viņu ķīviņi. Piemēram, sausais likums”, kas vēl bija šajā laikā spēkā autoram dod neizsmeļamu materiālu, no kura pagrābties gan informāciju par korupciju, nāves gadījumiem no nekvalitatīva alkohola, gan visai nopietnu analīzi, kā tas ietekmēja kriminālās pasaules nostiprināšanos.

Centrālais grāmatas tēls ir Lindbergs un viņa lidojums. Tā vai citādi, autors pamanās lielu daļu ar notikumiem sasaistīt ar Lindbergu. Te viņš ir apmeklējis kādu beisbola spēli, te apmeklējis plūdu skartos rajonus, spriedelējis par eigēniku un sludinājis nacisma idejas. Pārējās apskatītās slavenības nobāl viņa priekšā, ja nu vienīgi Henrijs Fords spēj konkurēt ar savu netradicionālo pasaules uzskatu. Ar to grāmatas daļu, kas raksta par beisbolu ir jābūt ļoti uzmanīgam. Lai arī es neko nesajēdzu no beisbola, apraksts bija tik lipīgs, ka sāku apsvērt ideju vismaz pāris spēles noskatīties, bet par laimi pēc pāris dienām tas pārgāja.

Ja godīgi, es būtu priecīgs, ja Braisons sarakstītu šādu grāmatu par visiem Amerikas vēstures gadiem, es viņas visas arī izlasītu. Šī viennozīmīgi ir viena no interesantākajām vēstures grāmatām, kuru es esmu lasījis. Lieku 10 no 10 ballēm, iesaku lasīt pat tiem, kuriem vēsture absolūti neinteresē, izlasiet, būs interesanti.