Navigate / search

Cik tad īsti dārgs ir grāmatu lasīšanas hobijs?

Cik tad īsti dārgs ir grāmatu lasīšanas hobijs?

Grāmatu blogeri tagad iesākuši jaunu tradīciju uzrakstīt ne tikai par izlasīto, bet arī par to, kādēļ viņi lasa un cik tas izmaksā. Nenoliedzami, ka jautājums – cik tas maksā, vienmēr būs aktuāls. Sibillas un Spīganas ierakstus jau varam izlasīt un uzzināt viņu hobija graujošās sekas ģimenes budžetos. Spīgana, piemēram, tērējot vidēji mēnesī 30 LVL (kas ir aptuveni tikpat daudz, cik pieredzējis alkonauts iztērē savas ikmēneša dzeramā iegādei), Sibilla ir pieticīgāka un iztiek ar divreiz mazāku summu (protams, nevaram izslēgt, ka viņa rūpējas par savu radinieku psihoemocionālo stāvokli un tādēļ vilto ciparus). Tas viss arī mani pamudināja apkopot savas domas par to, kādēļ es lasu un kā tas ietekmē manu dzīvi.

Piebilde – ieraksta struktūru nosperšu no Spīganas, jo viņai tas ir dikti lādzīgs sanācis.

Kāpēc Asmodejs lasa?

Domāju, ka šis būtu analogs jautājumam, kādēļ cilvēks elpo. Es vienkārši nevar iedomāties sevi nelasot. Nevaru un viss. Varbūt pie vainas ir audzināšana, bet līdz ko iemācījos burtus savirknēt vārdos, es biju kritis lasīšanai par upuri. Iespējams, ka man pašam ir ierobežota fantāzija, un man patīk dzīvoties pa citu autoru pasaulēm.

Kur Asmodejs dabū grāmatas un/vai naudu to iegādei?

Grāmatu ieguvei man ir divi galvenie avoti (pirmais un otrais).

Sadarbība ar izdevniecībām, patlaban es par brīvu saņemu grāmatas no Zvaigznes ABC un Jāņa Rozes Apgāda. Tā ir jauka un, cerams, abpusēji izdevīga sadarbība. Es izlasu, ko vēlo,s un uzrakstu par grāmatu, ko domāju. Tas man ietaupa diezgan daudz naudiņas, jo lielāko daļu no šim grāmatām būtu nopircis tik un tā. Negarantēju tikai, ka latviešu valodā.

Grāmatas, kas nopirktas grāmatu veikalos. Lielākoties manas iepirkumu vietas ir Amazon.com un Litres.ru. Amazonē iepērku populārzinātnisko literatūru un grāmatas, kuras man vajag izlasīt tūlīt un tagad. Litresā iepērku smadzeņu košļenes jeb fantastsikos bojevikus. Daži no tiem patiešām ir fantastiski.

Grāmatas cenšos pirkt un nespert no neta, ja paslīd klikšķis un izlasu ko nelegāli iegūtu, un, ja grāmata ir laba, es viņu nopērku, lai vēlāk nebūtu sirdsapziņas pārmetumu.

Naudiņas kalendārajā mēnesī iztērēju ap 60 latiem. Reizēm gadās, ka tu, cilvēks, vakarā ieklīsti amazonē un pēc stundiņas esi krietni patērējies. Man jau šķiet, ka iztērētā summa ir adekvāta maniem ienākumiem, un neviens mani no mājas vēl nav solījis mest ārā. Protams, ka tas rada situāciju, kad veidojas grāmatu uzkrājumi. Tas ir grāmatas nopirktas lasīšanai un palikušas nelasītas. Ar to es regulāri cīnos grāmatas lasot. Tomēr patlaban es zaudēju.

Epizodiski es grāmatas iegādājos arī grāmatveikalos. Ja esmu ārzemēs, es vienmēr cenšos ieiet kādā grāmatu veikalā tikai paskatīties. Tagad lielākoties tas aprobežojas ar kodu skanēšanu un to read saraksta papildināšanu. Bet bija laiki, kad puse no manas bagāzas atpakaļceļā ir bijusi grāmatas.

Kad es lasu?

Tagad es lasu no rīta braucot uz darbu un vakarā no darba. Reizēm nedaudz pirms gulētiešanas, bet tas vienmēr ir riskanti, jo galvā var rasties ideja izlasīt grāmatu līdz galam jau šonakt. Tas viss man dienā dod aptuvenu lasīšanas laiku 1.5 vai 2 stundas. Kādreiz, kad studēju, nestrādāju un nebija ģimenes, tad lasīšanai veltīju daudz lielāku savu dienas daļu – ap sešām stundām.

Praktiski nelasu brīvdienās, ja nu vienīgi kurinot pirti, tad rodas kāda stundiņa lasīšanai. Jāpiezīmē, ka arī datorspēles ir diezgan liels konkurents lasīšanai.

Vispār nemaz nevaru iedomāties, ko es citu vilcienā varētu darīt, ja nebūtu lasāmā. Ir gadījies, kad pēkšņi vairs nav ko lasīt. Grāmata beidzas, un tu sēdi kā tāds losis, skatīties pa logu garlaicīgi. Urbināt degunu? Cik ilgi? Blenzt uz blakussēdētājiem ar nav nekāda opcija, tad nu sēdi un dirni.

Cik daudz Asmodejs lasa?

Tagad gadā vidēji izlasu 100-120 grāmatas, tas ir ap 45’000 lapaspusēm. Manuprāt, tas nav daudz, sevišķi paskatoties uz vidusskolas un augstskolas laiku bibliotēku kartiņām, kur 200+ grāmatas nebija nekāds brīnums. Ātrums man varētu būt ap 100 lpp stundām, bet tas atkarīgs no teksta.

Mani nebaida grāmatu biezums, mani baida tas, ka tā var būt garlaicīga. Lasot pieturos pie principa „no one is left behind”, ja sāku, tad izlasu. Tā, ka ja kāds uzrakstījis savu grāmatu un piedabū mani pie lasīšanas, lai ar cik švaka tā nebūtu, es viņu izlasīšu.

Kādās valodās es lasu un kādus žanrus?

Man no tēva ir iedzimta spēja lasīt visās pasaules valodās (nu gandrīz). Tomēr no izlasītā es saprotu tikai latviešu, angļu, krievu un vācu valodā. Jāatzīst arī, ka vāciski esmu izlasījis tikai pāris grāmatas. Un pēdējoreiz to darīju pirms septiņiem gadiem. Angliski es lasu galvenokārt populārzinātniskās grāmatas un to autoru darbus, kurus man vajag izlasīt tūlīt. Krieviski fantastisko bojeviku. Latviski es lasu visu pārējo.

Bērnībā es spiedu uz zinātnisko fantastiku, un tagad manī mīt īgns onkulis, kas visus mūsdienu šī žanra darbus salīdzina ar klasiku. Katru reizi nonāku pie secinājuma, ka vecmeistari ir bijuši labāki kā mūsdienu autori. Fantāziju kā žanru es ilgu laiku nemaz neuzskatīju par lasīšanas vērtu, bet par laimi šīs domas man pārgāja. Detektīvus izslimoju vidusskolas gados, es pat esmu izlasījis visu Vollesa sēriju un ar to lepojos. Populārzinātniskās grāmatas lasu kopš bērnības, tās mani pamudināja mācīties krievu un angļu valodas. Labi, atzīšos, zinātniskā fantastika mani ar spieda mācīties lasīt angļu valodā. Un tā valodu mācīšanās ar nemaz tik grūta nebija, pāris mēneši ar lapiņām izrakstot nezināmos vārdus un vedot govis ganos atkārtojot jaunos vārdiņos.

Te neliela atkāpe – savulaik man bija ideja sakolekcionēt visas sērijas „Фантастический боевик” grāmatas. Tas prasīja daudz laika un ne mazus kapitālieguldījumus, jo dažas grāmatas skaitījās retums un varēja piķot ap 7 LVL viena. Varonīgi sakrāju gandrīz visas, kas bija iznākušas, kaut kur ap 500. Bet tad es sapratu, ka drīz mans mājoklis pārvērtīsies par bibliotēku, kurā lielāko daļu sastāda apšaubāmas kvalitātes grāmatas. Nolēmu mest savam hobijam mieru un grāmatas atdevu kādam labam draugam. Cik noprotu, viņš tagad īsti nezina, ko ar viņām pasākt.

Papīrs vai e-grāmatas?

Pirms četriem gadiem būtu teicis, ka papīrs un tikai papīrs. Bet tad nopirku e-lasīkli, un pamazām manas domas mainījās. Tagad es teiktu, ka man pēc būtības ir pilnīgi vienalga. Elektroniskās grāmatas pērku tikai tādēļ, ka mazāka ņemšanās. Es zinu, tā ir zaimošana grāmatas pirkšanas un izvēles procesu saukt par ņemšanos. Par to cilvēku var iespundēt vietā, kur vienīgais lasāmais ir tikai ķīniešu alus pudeļu etiķetes.

Grāmatveikalos man joprojām patīk izcilāt grāmatas, nedaudz palasīties tās, novērtēt smagumu un papīru. Tai pat laikā ar visām varītēm cenšos neizskatīties pēc tipa, kas kaut ko taisās nospert vai arī tikko ir iznācis no kāda medicīnas iestādījuma. Ciest nevaru, ja kāds/kāda man nāk veikalā klāt un piedāvā palīdzēt. Grāmatas izvēle ir dziļi personisks process, tur nekādu palīdzību no malas nevajag.

Tomēr grāmatu veikalā, lai arī cik izcils viņš būtu, nav tā izvēles klāsta, kas interneta grāmatu veikalā. Agrāk es visu pirku tikai papīrā, un pats grāmatas izvēles process pat internetā bija jauks. Tomēr šeit bija viens liels mīnuss, tu esi noskatījis grāmatu, kas tev pavēstīs par atalgojuma sistēmu Karaliskajā flotē, tomēr grāmata līdz Latvijai nāk veselu nedēļu. Pēc tam tā divas nedēļas vai mēnesi pavada Latvijas Pasta dzīlē, un tikai tad par sevi pavēsta pasta kastē ar paziņojumu ierasties pēc sūtījuma. Paziņojums parasti tiek numurēts kā trešais, lai gan tu to nolādēto pastkasti esi čekojis visu laiku. Pa ceļam vēl aptaujājot kaimiņus vai šiem nav nejauši kas iemests. Būsim godīgi, tas reāli bendē nervus, kuri jau tā man nav visai stipri. Un kad grāmata beidzot atnākusi, viņa tevi vairs neinteresē, jo ir citas aktuālākas tēmas. Nemaz nerunāšu par gadījumiem, kad tu esi grāmatu pasūtījis pirms iznākšanas, lai ātrāk izlasītu un pēc tam divas nedēļas skaties uz viņu grāmatbodē, lādēdams sevi par stulbumu un ticību pasta pārvadājumiem.

Tomēr līdz e-grāmatu parādīšanās brīdim es nekur citur nespētu iegādāt grāmatu par tēmu: zirnekļu tīklu aušanas māksla vai katastrofu risku analīzi. Nācās vien sūtīt, gaidīt un cīnīties ar pastu.

Līdz ar e-lasīkli mana dzīve šajā jomā kļuva ievērojami vieglāka: atrod, izvēlies, nopērc un lasi uzreiz. Pie tam šādas grāmatas neaizņem mājā vietu, bet par to vēlāk.

Kur es lieku izlasītās grāmatas?

Izlasot grāmatu es par to uzrakstu nelielu atsaucīti savā blogā un tad domāju. Kādreiz es visas nopirktās papīra grāmatas liku grāmatu plauktos. Kad rocība bija maza, arī plaukti bija mazi. Tad pārvācos uz Rīgu, īrēju dzīvokli, tur man vesela istabas siena bija atvēlēta grāmatu skapjiem. Bet pat tur grāmatas bija jāglabā trijās kārtās. Tad pārcēlos uz Jūrmalu un sapratu, ka nevar visu māju pārvērst par bibliotēku, lai cik tu tās grāmatas mīlētu, tāpat lielu daļu vairs otru reizi nelasīsi.

Tad es nolēmu bez žēlastības no lielākās daļas grāmatu šķirties atdodot tiem, kas gatavi ņemt pretī. Tādu cilvēku jau nemaz tik daudz nav. Sevišķi ja runa ir par 500 „Фантастический боевик” sērijas grāmatām maksimas, rimi un stokmena maisiņos. Arī grāmatas, kuras saņemu no izdevniecībām, lielākoties pāc izlasīšanas nododu tālāk saviem radiem lasīšanai, nav jau lielas jēgas ļaut viņai nomirt savā grāmatu plauktā. Bet ir grāmatas, kuras es nevienam neatdošu ne par kādu naudu, tās veido manu pašreizējo grāmatu plauktu. Viņu nav vairāk par 300, un lielākoties tās ir populārzinātniskās, un ceru, ka man viņas vēl reiz noderēs. Un vēl man mājās stāv rezerve ap 100 grāmatām, kuras lasīt kritiskos brīžos, kad nav ko lasīt.

Ar e-grāmatām šādu problēmu, protams, nav, tajos agregātos var sabāzt tūkstošiem grāmatu.

Secinājumi

Būt par cītīgu grāmatas lasītāju nemaz nav viegli. Ja cilvēki uzzina, ka tu gada laikā izlasi ap 100 grāmatu, viņiem ir tikai pāris izvēles iespējas – melis (labākajā gadījumā), tu visu laiku to vien dari, kā lasi grāmatas.

Tomēr, ja esi cītīgs grāmatu tārps, tad ir jābūt gatavam uz tādām lietām kā:

–          Salīdzinoši daudz cilvēki sarunās par grāmatām atminas klasiķu darbus un cenšas iztaujāt tevi par to saturu. Ja tu atzīsties, ka tev nav ne jausmas, par ko tajos rakstīts, tad paceļas jautājums, ko tad tu īsti lasi, romānu vai? Bet nu tas nāk no tādiem praktiskākiem cilvēkiem. Daudz grāmatas nozīmē, ka tu esi izlasījis visas grāmatas.

–          Cilvēki domās, ka izlasot grāmatu tu viņu arī perfekti atceries, vēlams no galvas. Pat ja zināsi, kur ko atrast, tā tiks uzskatīta par šmaukšanos.

–          Obligāti kāds tavs ģimenes loceklis būs dzirdējis par to, cik kaitīgi ir ēst un lasīt vienlaicīgi.

–          Ja tev ir brilles, tad acis tu esi sabeidzis lasot grāmatas (Tā gan varētu reizēm arī būt taisnība).

–          Cilvēki var nošokēties, ja tu neesi sajūsmināts par jaunāko dižpārdokli, kaut ko muldot, ka pirms astoņiem gadiem lasījis tekstu ar līdzīgu uzbūvi un sižeta risinājumu.

–          Vairāk lasot daiļliteratūru, tu ar laiku atklāsi visus iespējamos sižeta pavērsienus un žanra galvenās vadlīnijas. Jo vairāk lasīsi, jo vairāk salīdzināsi. Savukārt, ja būsi lasījis tikai „Velna Kalpus” vai „Bībeli”( starp citu esmu izlasījis kādas trīs reizes visu (bez Svētā Gara vadības, tas gan)) , tad katra nākamā grāmata tev noraus jumtu ar savu unikalitāti. Un par to es mazlasītājus apskaužu, un te arī ir tā atkarības galvenā iezīme. Jo tu vairāk lasi, jo lielāku dozu tev vajag.

–          Ja tu nonāksi vietā, kur nav ko lasīt, tu lasīsi visu, kur ir uzrakstīti burti. Avīzes svešā valodā, etiķetes, sludinājumus. Ne jau par velti kādreiz lauka tualetēs pie sienas lika noplēšamos kalendārus. Cilvēks darīja savas lietas un izglītojās.

–          Dodoties ceļojumā tu domāsi ne tikai kādas drēbes ņemt līdzi, bet arī ko lasīsi.

–          Lai arī cik daudz grāmatu mājās nebūtu nelasītas, vienmēr būs problēma – nav ko lasīt.

Lasīšana vai nelasīšana ir katra cilvēka brīva izvēle, ja nepatīk šī nodarbe, nav problēmu -rambā datorspēles, skaties filmas,  ķīlē mašīnas vai vienkārši skaties Panorāmu. Dzīve ir viena, un katrs dara to, kas viņam vislabāk patīk.

Mūsdienās aizbildināties par lasīšanu kā dārgu prieku ir visai smieklīgi. Tas nav dārgi, bibliotēkas ir visur, labi, ne visās ir pēdējie jaunumi, bet nopietns lasītājs tiks arī pie tiem. Protams, ir jau arī iespēja dabūt visu pilnīgi pa velti, bet tas jau uz katra paša sirdsapziņas. Man sava mūža laikā nekad nav bijusi problēma tikt pie grāmatas, kuru es patiešām vēlos. Jā, tas var paņemt zināmu laiku un nedaudz darba. Un nekad es par grāmatu neesmu maksājis vairāk par 40 latiem.

PS. Ja vēl kāds grāmatu blogeris uzrakstīs par šo dārgo un atkarību izraisošo hobiju, labprāt izlasīšu. Ja kāds patiešām spēja šo sacerējumu izlasīt līdz galam, tad nekaunieties komentāros par to paziņot J

Comments

Spīgana
Reply

Es izlasīju un dažviet arī skaļi smējos, par ko kaķis nejutās īpaši apmierināts.
Un lietas, ar ko nākas samierināties lasītājam ir perfekti uzrakstītas, labi gan, ka man visus nelasošos radus un paziņas ir izdevies atradināt no dumiem jautājumiem.
Viena vieta gan man bija neskaidra- par to lasīšanas ātrumu un es ļoti cerēju, ka tās 100 lpp stundā būs drukas kļūda, citādi es atkal kļūšu viegli iezaļgana.

asmo
Reply

Radi jau ar laiku ir apraduši, lai gan mammai tas ēšanas un lasīšanas jautājums bija visu laiku aktuāls. Bet par 100 lpp tas tiešām varētu būt mans vidējais lasīšanas ātrums. Ja lasu lēnāk, man sāk šķist, ka mācos tekstu no galvas 🙂

koko
Reply

Tavs lasīšanas ātrums ir apskaužams. Ceru, ka visu arī atceries. Es tādā ziņā esmu ļoti lēns – lai izlasītu 500lpp grāmatu, man vajag vidēji divas nedēļas, bet nu tas ir tā, ka es lasu vidēji četras dienas nedēļā katrā dienā pa kādai pusotrai stundai. Tātad es lasu vairāk kā divas reizes lēnāk kā tu 😀

Lasītāja
Reply

Tev jau bilde ir zaļa.

Sibilla
Reply

Vai cik jauks raksts. Es lasīju smaidot līdz ausīm un šito laikam izdrukāšu un piespraudīšu pie sienas. 🙂

Nu 15 lati ir tikai mans personīgais grāmatu patēriņš, tur neietilpst bērnu grāmatas un tas, ko sapērku citiem. Tas gan.
Par piedzīvojumiem grāmatu veikalos laikam būtu jāuzraksta atsevišķa tēma. Citādi mums ir tikai blogi no pārdevēju skata punkta. 🙂
Bībeli esmu izlasījusi pusotru reizi, bet man šķiet, ka tā gan nospoilo krietnu daļu no klasiskās literatūras sižetiem.

asmo
Reply

Paldies par komplimentiem 🙂 Es jau zināju, ka ar tavu patēriņu viss nav kārtībā, zināju 🙂
Man ar ienāca ideja izvērst grāmatu pirkšanas procesu izvērst kādā ierakstā, bet tur vēl nedaudz jāpadomā.
Nebiju par to iedomājies, bet tiešām Bībeles daudzie stāstiņi aptver plašu sižetu daļu.

Vecis
Reply

Mazliet jāpalabo. Es kā pieredzējis alkonauts tērēju lasāmvielā 15-30 ls mēnesi, bet alko 10-30 ls dienā.

asmo
Reply

Domāju, ka tavs gadījums ir Gausa līknē ārpus trīs sigmām. Bet kvalitatīvs alko tāpat kā grāmata maksā tik cik maksā un tur neko nepadarīsi 🙂

Peks
Reply

Izlasīju!

Es arī esmu starp tiem laimīgajiem, kas ir ieguvis grāmatu no tava pūra.. Atceries kādu grāmatu tu man atdevi, apmēram pirms 9 gadiem? 🙂

asmo
Reply

Latvijas Putnu atlasu vai? 😀

andris
Reply

izlasīju, sevišķi patika par lasīšanu visās valodās.
P.S. Es arī esmu lasījis, ja ne visu, tad ievērojami lielāko daļu no Vollesa darbiem un par to nekaunos 😀

asmo
Reply

Man vislabāk no visiem patika tas par mākslīgo mēri, kuru varēja sintezēt no pāris izejvielām.

doronike
Reply

Dikti jau feini esi visu sarastījis 🙂
Pievienojos nepatikai pret grāmatu sūtīšanai pa pastu, tas dažbrīd notiek tik ilgi, ka iekāre jau pazudusi un citi plāni tiek realizēti, tad nu grāmatai nelasītai nākas nīkuļot plauktā.
Secinājumos daudz taisnības, tā jau tas ir, ko tur liegties, ka lasīts tiek ēdot, acis ir sabeigtas, grāmatu vienmēr par maz.

asmo
Reply

Nekas tā nebeidz acis un kuņģi ja cilvēks lasa 😉 Tagad jāgaida, kad tu uzrakstīsi.

Menessmeitens
Reply

🙂 Draugam apsoliju,ka izvarishu ritdienai olas un ieshu uz istabu,lieki piebilst,ka olas sen izvaritas,Tweeters nea un, esmu aizkjerusies Tava bloga 😉
Feini uzrakstits,man savukart jasak meklet laiku lasishanai… Pietrukst…

asmo
Reply

Jauki, ka kāds aizķeras manā bologā 😉 Lasīt vajag, bet protams ar mēru 🙂

agnisle
Reply

Paldies, iedvesmojoši un izklaidējoši! Es par šo tēmu (Tu un lasīšana) jau sen gribēju uzzināt vairāk.

asmo
Reply

Nu tev jau ir bijis gods divus gadus manu lasīšanu vērot klātienē 😀

momo
Reply

Klau.asmo ar lielo A.Kopš Atēna izdeva Papīra namu, man vairs nav neērti par savu hobiju. Mīļās meitenes, nav jau reason ātrumā (lasu Nams,kurā….}Mans vīrs noteikti patektu visu par gramatu cenām!! Bet..grāmatas patiešām ir bīstames un maina likteņus…

asmo
Reply

Tiesa lasīšanas ātruma nudien nav nozīmes, ja cilvēks lasa lēnāk viņš būs arī daudz izvēlīgāks. Un manas domas par Nams, kurā arī var izlasīt šajā blogā. Tas tā pašreklāmai 🙂

Laura
Reply

Izlasīju. Es pat nezinu ko šti teikt. Vakar izlasīju arī Spīganas rakstiņu….(jāizlasa tad nu beidzot arī Sibillas) esmu mazliet tākā sašokēta. Man prātā nebija ienācis, ka var lasīt tik daudz un tik ātri.
100Lpp stundā….. man skauž. Laikam būs jāuzņem laikrādis un jāpaanalizē savi lasāmātrumi.

Pēc šitā man pat kauns sevi saukt par grāmatu blogeri…:)

asmo
Reply

Lasīšanas ātrums un daudzums nudien nenosaka vai cilvēks ir grāmatu blogeris vai nav. Galvenais jau ir uzrakstīt par grāmatu, kuru tu lasi. Un 100 lpp stundā tur jau nav jēgas skaust, ja jālasa līgumi, tad šī spēja reāli nāk par sliktu. Tev ir jāsēž jāpiespiežas lasīt lēnām, lai kaut ko būtisku nepalaistu garām.

Atis
Reply

Es grāmatām netērēju tik daudz, bet nevaru teikt, ka izlasu mazāk par 100 gramatām gadā. Parasti pērku lietotas un nocenotas grāmatas ebay vai citos grāmatu veikalos, daudz kopā vienā pirkumā un tad cena ar piegādi uz LV parasti nepārsniedz 2-3 ls par grāmatu. Un esot ārzemēs, parasti apmeklēju lietotu grāmatu veikalus, kur parasti ir foršas grāmatas par 1-4 ls gabalā. Protams, ik pa laikam iekrītu kārdinājumā iegādāties jaunas grāmatas par pilnu cenu, bet parasti pagaidu gadu un tad jau cena vairākas reizes samazinās. Turklāt ir tūkstošiem labu autoru, kuru grāmatas izdotas pirms 20-50 gadiem, nekad nav tulkotas un izdotas bijušajā PSRS un te praktiski nezināmas, ir pavisam jauki tādas atklāt.

asmo
Reply

Tev ir prātīga attieksme pret savu maku 🙂 Man arī nav nekas pret lietotām grāmatām, kādreiz sūtīju tās no abebooks.com tur bija foršas lētas grāmatas. Un tad šķiet kaut ko izmantoja atmuitošanas procedūrā un es pārtraucu. Šķiet ka sūtīšanas izmaksas iekļāva preces vērtībā.

PSRS grāmatas, ceru, ka visas labās esmu izlasījis bērnībā PSRS laikā. Bet nekad jau nevar zināt varbūt tā grāmata Tibo Dzimta arī ir laba, bet lasījis viņu neesmu, tāpat kā Kluso Donu 🙂

Ja tu vēl rakstītu bplogu par savām izlasītajām grāmatām, būtu pavisam forši.

Inga
Reply

Izlasīju 🙂 Tāpēc, ka bija riktīgi interesanti, bet arī tādēļ, ka es lasu traki ātri, nezinu tikai, cik lpp stundā 🙂
Tev, Asmo, īpašs paldies par manis iepazīstināšanu ar Prečetu. Visu vēl neesmu izlasījusi (kopš apprecēšanās un bērna lasīšanai vairs neatliek tik daudz laika, kā bija skolā un universitātē, eh…).
Tomēr vispatiesākais man likās apgalvojums, ka, ja lasoša persona nokļūst situācijā, kad nav ko lasīt, tad lasa visu, ko var izlasīt. Tā es regulāri pie galda iepazīstu ēdienu iepakojumus, jo “ēdot lasīt nedrīkst”.

asmo
Reply

Super, ka kāds manis dēļ ir pavilcies uz Prečetu! 🙂

Man bieži vien ir, ka aizejot uz LNSO koncertu es labprāt velku ārā savu elasīkli un lasu grāmatu. Forši mūzika, neviens riņķī nerunā un tu lasi. Iespēajms, ka tas ir nepieklājīgi, bet ceru, ka neviens tādēļ neapvainojas.

Džerijs
Reply

…kad vien Tev ienāk prātā atdot kaut ko no Sci-Fi – vērsies pie manis 😀

Marii
Reply

Man būtu problēmas, ja es grāmatām tērētu tik daudz cik Tu 🙂 Starp citu, vai tev krājumos nav kāda grāmata par misophonia?

asmo
Reply

Hmm, domāju tagad, manpar mūziku un smadzeņēm ir tikai divas grāmatas:

Musicophilia: Tales of Music and the Brain, Revised and Expanded Edition by Sacks, Oliver;

This Is Your Brain on Music: The Science of a Human Obsession by Levitin, Daniel J.

Bet es abas neesmu lasījis un droši nevaru teikt vai tur būs aprakstīta šī cilvēkiem raksturīgā pretīguma sajūta pret noteiktu sakņu. Bet nevaru atcerēties, ka būtu par to ko nopietnu lasījis.
Mani tracina balona un putaplasta radītās skaņas.

Marii
Reply

Nē, šķiet, ka tās divas nebūs īsti par vajadzīgo tēmu. Esmu noskatījusi Sound-Rage by Judith T. Krauthamer un Misophonia by Margaret Nicholas. Laikam nāksies pārkāpt pāri grāmatu nepirkšanai un vismaz vienu nopirkt. Man ir problēmas ar noteiktas toņkārtas caur sienām nākošām mūzikas skaņām.

Andris
Reply

Par atdodamajām grāmatām – es ik pa laikam savas atdodamās grāmatas aizstiepju uz vietējo bibliotēku, un biblotekārītes bezmaz ģībst aiz laimes 😀

asmo
Reply

Bet ne par fantastiskiem bojevikiem 🙂

andris
Reply

par krievu fantasy toč bija starā, tikai vairs neatceros, par ko tieši. Šķiet ka par Beļāņinu.

Lasītāja
Reply

Ak tu mūžs, cik labā rakstīšanas formā tu esi. (Man riktīgi skauž, jo pašai, baltu lapu ieraugot, galva momentā iztukšojas.) Par šito jau honorārs pienāktos. Es pati nopērku mazu daļu no tā, ko izlasu, kaut tāpēc vien, ka savējās grāmatas tak nekur nepazudīs, bet līdz bibliotēkai vēlāk var būt slinkums aizstaigāt vai kāda cita kaite piemeklēt. Bet nu jā, tikko iztērēju bišķi virs 50 dolāriem (ar visu 20 % atlaidi) par piecām grāmatām un daudzām papīra lpp., ko ņemot vērā nevalodu, varēšu lasīt ilgi un dikti.
Esmu par grāmatu maksājusi par 40 latiem, bet tās nebija man, tās bija darbam.

asmo
Reply

Man arī, bet ja uznāk iedvesma, tad labāk visu mest pie malas un sākt drukāt. Un par sevis slavināšanu, tur jau vispār nekas mani nespēs atturēt. 🙂

Kādā valodā tad gatavojies lasīt franču vai spāņu?

Man Lielajais Pasaules Atlants bija diezgan dārga grāmata, un tad vēl ilustrētā Bila Braisona “Short history of nearly everything”, kad pirku viņa vēl nebija pārizdota un maksāja daudz.

Lasītāja
Reply

Spāņu, turklāt viena no tām sarakstīta briesmīgi advancētā valodā, vārdu spēles un nez kas tur vēl, līdz tai man vēl ilgi gadi jāgaida, līdz būs pa kaulam. Tā sacīt, uzkrājumi vecumdienām, uz pensiju tak es nemaz i neceru, tad nu būs, ko darīt.
Franciski mājās vēl stāv komiksi par Asterisku un Obelisku, vo, ja mācētu valodu, varētu pašķirstīt, filmas man gluži labi gāja pie sirds.

asmo
Reply

Jā, es diemžēl nelasu ne spāniski, ne franciski. Es franciski, ja cilvēki runā aptuveni nojaušu par ko. Galu galā veselu nedēļu pašmācības ceļā mēģināju to apgūt.

Grāmatu tārps
Reply

Man, gluži kā Lasītājai, ir balta skaudība par Tavām rakstīšanas spējām. Ļoti jauki uzrakstīts, turklāt iedvesmojoši:)
Par saviem paradumiem man nav ne jausmas, jo brīžiem lasu ļoti daudz, brīžiem mazāk. Principā, kad dzīvē kaut kas nav tā kā vajag, tad lasu pa grāmatai dienā (naktī). Sava veida psihoterapija. Pilnas slodzes darbs, ģimene utt. arī savu prasa, taču atrast laiku lasīšanai var vienmēr. Jautājums, kā jau vienmēr, ir tikai un vienīgi par motivāciju.
Par naudas tērēšanu es pagaidām izvēlos “strausa principu” un slēpju galvu smiltīs – kamēr ir ko ēst, tikmēr neiedziļinos, cik īsti tās naudas aiziet. Daudz droši vien. Bet viss ir relatīvs:)

asmo
Reply

Lasīšana tiešām tāpat kā datorspēles ir laba psihoterapija. Palasies nomierinies un viss kārtībā. Es ar neiedziļinājos bet pēc Sibillas raksta izimportēju visus savus banku kontu pārskatus un veicu izmaksu analīzi 😉

Spīgana
Reply

Nu bet neviens saprātīgs cilvēks tak nedomā par to, cik maksā grāmatas- ja gribas grāmatu, ņem tik ciet. 😀

asmo
Reply

Tā jua ir tās jau nav nekādas kurpes, vai krekls 😉

Norelle
Reply

Labs. 🙂
Izlasīju līdz beigām ar interesi. Man patīk to noliegt, bet… nu esmu es ziņkārīga. Tāpēc šos pēdējā laika rakstus izlasu visiem blogeriem. Interesanti uzzināt par lasīšanas paradumiem utt. Turklāt, ļoti patika rakstības stils.
Protams, attiecībā uz izlasīto grāmatu daudzumu, esmu melna un maziņa blakus minētajiem cipariem. Tāpēc sāku domāt, varbūt man nemaz nevajag šādu rakstu taisīt, jo mani cipari ir…khhm…ēēē…stipri mazāki.

asmo
Reply

Vajag gan, jo tavus grāmatu aprakstus es vienmēr izlasu 🙂

Uldis
Reply

Es ar izlasīju,un priecājos,ka esmu rakstā pieminēts.Nu nav jau tik bēdīgi,pamazām jau es tās grāmatas fīrēju prom.Ar krievu fantastiku tiek apgādāti radi un pāris bibliotekas.Tiesa aizejošais ātrums varēja būt par pāris ”Maxima” maisiņiem mēnesī lielāks.

antrisch
Reply

Izlasiju!
Ļoti aizraujoši! Man nepatīk NEKO lasīt datorā,bet šo kā sāku….tā līdz galam!
Teksts tik aizraujošs,ka i ne apstāties….

Signis
Reply

Izlasiju līdz galam un Amazon.com iekšā neeju, jo no turienes grūti tikt laukā bez sāpēm.

Kibrika
Reply

“Katru reizi nonāku pie secinājuma, ka vecmeistari ir bijuši labāki kā mūsdienu autori.”
Vari kaut kā kopsavilkt, kas ir vecmeistari, kas mūsdienu? Jo man, savukārt, šķiet otrādi. Bredberijs vairs neuzrunā, bet Egans gan ir štelle. Tiesa, es varbūt skaitos vēl pie mazlasītājiem, kam pietiekami daudz kas ir jauns un pārsteidzošs.

“vienmēr būs problēma – nav ko lasīt”
Šo es nesaprotu. Man vienmēr ir grāmatas, ko gribu lasīt, jo īpaši mājās, kur stāv visas tās vienā vai citā ceļā iegūtās grāmatas, ko nav paspēts izlasīt. Un tās ir pietiekami dažādas, lai piemeklētu garstāvoklim atbilstošu.

asmo
Reply

Vecmeistari, Azimovs, Klarks, Saimaks, neizmantoja tālo nākotni tikai kā dekorācijas. VIņiem šīs dekorācijas pirmkārt bija jāizdomā, pie tam reizēm viņiem ir sanākušas visai pozitīvas futūristiskas prognozes. Un galvenais ir viņu gaišais skats uz nākotni, tā nav nedz utopija nedz distopija, bet vieta, kur cilvēks pats nosaka savu vietu zem saules.

Par lasīšanas problēmu, piemēram tu izlasi grāmatas un tev ir 100 kuras tu vēlies izlasīt tagad un uzreiz ar kuru sāksi?

Garaam Krokodils
Reply

1. Dziive iedalaas divos buutiskaakajos posmos: pirms ereadera un peec ereadera. Kindles iegaadaashanaas man praktiski pilniigi apstopeeja dailjliteratuuras papiira graamatu pirkshanu. 2. Kas attiecas uz graamatu cenaam un pateeretajaam naudaam, tad tur ir viens buutisks trobelis – profesionaalo nedailjliteratuuras graamatu cenas tipiski ir simtos dolaaru par gabalu un uz taam mieriigi var pazaudeet pat peedeejaas bikses. 3. Nesen, peec pailgaaka laika, joka peec iegaaju Rozes graamatniicaa. Secinaajums – muusdienaas tur iekshaa vispaar NEKAA NAV. Uzh piedodiet, vieteejie graamatu drukaataaji un tirgotaaji, man manas graamatu intereses naakas apmierinaat globaalajaa tiimeklii.

Leave a comment

name*

email* (not published)

website