Šī ir grāmata, kuras iznākšanu latviešu valodā es pat gaidīju. Nē, es neesmu redzējis filmu, vienkārši ir nācies lasīt daudzas labas atsauksmes par viņu. Sagaidīju grāmatas iznākšanu un ar izdevniecības Zvaigzne ABC gādību tiku pie grāmatas “Hugo Kabrē izgudrojums”.

Hugo ir puišelis, kas mitinās Montparnasas dzelzceļa stacijā. Varētu teikt, ka dzīve viņam ir atņēmusi visu. Tēvs gājis bojā ugunsgrēkā, onkulis pazudis, ir palicis tikai viņš viens pats un mehāniskais cilvēks. Pa dienu viņš nodrošina visu stacijas pulksteņu darbību, bet pa vakariem viņš mēģina atdzīvināt mehānisko cilvēku, lai beidzot uzzinātu tā noslēpumu. Pārtiku un mehāniskā cilvēka remontam nepieciešamās detaļas viņš iegūst zogot. Tieši tā viņš iepazīstas ar rotaļlietu veikala īpašnieku Žordžu.

Vispār jau par grāmatas saturu daudz nevar stāstīt, jo tā vēl var pateikt priekšā visu sižetu. Grāmata ir visai bieza – ap piecsimts lapaspusēm. Tomēr lasās viņa ļoti ātri. Es arī, dabūjis grāmatu savos nagos, nolēmu tikai nedaudz apskatīties, kas tad tur īsti ir. Beidzās ar to, ka izlasīju vienā piegājienā. Tik ātri to var dabūt gatavu tikai tādēļ, ka grāmatā ir samērā maz teksta, bet diezgan daudz attēlu. Attēli un teksts viens otru papildina. Teksts pāriet attēlā un attēls tekstā. Attēli izveidoti kā notiekošā kadri, kuri seko viens aiz otra. Manuprāt, visai veiksmīgs risinājums sevišķi tiem, kuriem nepatīk lasīt uzreiz daudz teksta.

Mani grāmatā, protams, interesēja, kāda tad ir mehāniskā cilvēka funkcija. Ko viņš pavēstīs, kad būs salabots. Tieši šis mehāniskais cilvēks ir galvenais iemesls, kādēļ šo grāmatu vispār sāku lasīt. Mani no bērna kājas ir interesējuši visādi mehāniskie turki, automatoni un roboti. Un šāds agregāts nenoliedzami būtu īsts pulksteņmehānikas brīnums. Lasot uzzinaju arī par vienu no kino pamatlicējiem Žoržu Meljesu. Jāatzīst, ka pirms šīs grāmatas lasīšanas dažus viņa filmas kadrus biju manījis, bet viņa vārdu nezināju.

Ja esi pieaugušais, tad lasot obligāti ir jāņem vērā, ka šī ir bērnu grāmata. Tādēļ tekstā un raksturos īpašu dziļumu neatrast. Viss ir tāds vienkāršs un nedaudz melnbaltās kategorijās, sevišķi bildēs. Tomēr arī te var atrast iespējas sevi izklaidēt, raits stāstījums, var no nejauši pamestiem faktiem atšifrēt gan Hugo stacijas nosaukumu, gan precīzu gadu, kad norisinās visi notikumi. Pēc tam var palasīties par kino vēsturi un Žoržu Meljesu, mehāniskajiem cilvēkiem un pulksteņmehānismiem.

Kopā laba lasāmviela, lieku 8 no 10 ballēm. Pusaudžiem varētu patikt, un laba lieta, ko iedot bērnam, lai izlasa savu pirmo grāmatu ar piecsimts lapaspusēm, tas, iespējams, viņam ļaus turpmāk nebaidīties no biezām grāmatām.