Manā lasīšanas listē latviešu fantāzijas autoriem vienmēr ir rezervēta īpaša vieta. Ja kāds darbs iznāks, un es to pamanīšu, tas uzreiz nonāks saraksta augšgalā. Šīs grāmatas iznākšanu es pamanīju laikus un, pateicoties Zvaigzne ABC, tiku pie “Rakstu vācēja ceļa” eksemplāra ātri.

8000 gadu tālā nākotnē zeme ir sadrumstalota daudzās sīkās valstiņās. Vienā no tām Impērijā valsts centrālais uzdevums ir rakstu vākšana. Tiek vākta informācija no visām pasaules malām, un iegūtās zināšanas tiek glabātas milzīgā tornī, kas slejas tuksneša vidū. Tas atrodas pilsētā Literā, kurā valda bibliotekāri. Informācijas iegūšana tiek uzticēta rakstu vācējiem, kas savā ziņā ir profesionāli ceļotāji, karavīri, nedaudz burvji un slepenie avoti. Labākajam no tiem Tagobertam tiek uzdots pavisam dīvains uzdevums – pārbaudīt kādu senu leģendu par dīvainu informācijas nesēju un atgādāt to uz Impēriju.

Nevienu no iepriekšējiem autora darbiem man vēl nav nācies lasīt. Šo grāmatu es liktu pie kvesta žanra, kurā sajauktas gan fantasy, futuroloģija un zinātniskā fantastika. Galvenajam varonim ir uzdevums un ceļojums uz galamērķi. Ceļojumu autors izmanto, lai iepazīstinātu lasītāju ar savu pasauli. Pasaule izveidota tīri tā neko, daudzas un dažādas valstis, slepeni un vēl slepenāki ordeņi, kas vada vēstures gaitu. Piedzīvojumi uz katra stūra, un pat pieredzējušam rakstu vācējam, kas daudzus gadu desmitus pavadījis ceļojot, nākas sastapties ar vēl neredzētiem un nedzirdētiem brīnumiem.

Grāmatas lasīšana ir aizraujoša, izlasīju to vienā paņēmienā. Uztvēru kā fantastikas ceļojuma aprakstu, kurā dots ieskats dažādās eksotiskās zemēs ar dažādu tehnoloģiju attīstības līmeni. Slepeno portālu sistēma ir tehnoloģija, kuru vajadzētu ieviest arī mūsu pasaulē.

Galvenais varonis Tago kā personība ir visai vienkāršs. Dara, ko liek, mērķis pāri visam. To var izskaidrot ar Impērijā valdošo verdzības iekārtu, un arī Tago reiz sācis karjeru kā parasts vergs. Cik var, cenšas netieši ietekmēt progresu. Viņam nācies ceļot un redzēt citas zemes, kur dzīve ir daudz labāka. Impērijas bibliotekāri savukārt cenšas progresu dozēt un iesaldēt valsti noteiktā attīstības līmenī – vēlīnos viduslaikos. Grāmatas beigās gan viņa pasaules uzskats mainās, bet pārsteidz, ka tik vēlu.

Mans ieteikums autoram būtu nākotnē nedaudz vairāk piestrādāt pie savas pasaules sīkumiem. Manas galvenās iebildes ir, ja zeme tagad ciestu atomkarā, tad daļa enerģētisko resursu nemaz nebūtu tik viegli pieejami kā mūsu senčiem. Slepenā ordeņa cenšanās ierobežot progresu, noslepenojot no citurienes iegūtās zināšanas ir bezjēdzīgs process, jo pārējās valstīs nekas no tā nemainās. Cik var noprast Impērija neskatoties uz savu nosaukumu, ir tikai puteklītis kopējā kartē. Tāda izolēšanās no progresa ātri iznīcinātu Impērijas varas pamatus. Neskatoties uz visu to pasaule man patika un lidojošās pilsētas, nemaz tik bieži nav sastopamas pat fantasy žanrā, kas nespecializējās fejās.

Grāmatai lieku 7 no 10 ballēm, labs lasāmais. Ja patīk ceļojumi un piedzīvojumi pa izdomātām pasaulēm, izlasīsies ātri un gribēsies vēl. Autoram gan vajadzētu piestrādāt pie saviem varoņiem, lai tie šķistu dzīvelīgāki un nebūtu kā figūriņas, kurus bīda pa laukumu. Daudz ko arī atdotu, ja autors būtu ielicis grāmatas iekšējos vākos savas pasaules karti ar Tago ceļu. Es jau saprotu, ka tā ir vesela māksla izveidot reālistisku karti, bet tās vienmēr lasītāju priecē. Autora mājaslapa atrodama šeit.