Šī ir piektā mītu sērijas grāmata, kuru pēdējā laikā esmu izlasījis. Jāatzīst, nebiju cerējis, ka man pietiks entuziasma aizlasīties tik tālu. Šīs sērijas panākumu atslēga manā gadījumā ir pavisam vienkārša – grāmatas ir īsas, un notikumi – interesanti. Man šādas grāmatas izlasīšana prasa ap divām stundām, un zinot, ka autors mani nepievils, nav grūti sevi samotivēt lasīšanai.

Šoreiz Skīvam ir nopietnas problēmas, viņa mājā ir ieklīduši trīs svešinieki, balstoties uz mājas īres līgumu, viņš Devas dimensijā ir atbildīgs par visiem savas mājas iedzīvotājiem. Šie trīs svešinieki ir izdarījuši šausmu lietas! Viņi ir pārdevuši preci, kas neatbilst apsolītajai specifikācijai! Devas dimensijā tirgotājiem preces ir jāpārdod atbilstoši specifikācijai, nekāda krāpniecība nedrīkst notikt, tas grautu visas dimensijas reputāciju. Jā, pārdevējs var šo to noklusēt, kādas nianses piemirst pateikt, bet ja tu saki, ka gredzens tevi pārvērtīs par dūmu mākoni, tad tā ir jābūt. Skīvam ir izvēles iespējas – atrast šos svešiniekus pašam un pārliecināt viņus atgriezties, atstāt no Devas dimensiju, kompensēt svešinieku nodarītos zaudējumus. Skaidra lieta, ka neviens nevēlēsies maksāt savu sūri grūti nopelnīto naudu par nezināmu cilvēku savārītajām ziepēm.

Šoreiz grāmatas centrālā tēma ir vampīri un ar tiem saistītie mīti. Patiesību sakot, mīti te ir tikai paši populārākie, ķiploki, asins dzeršana un saules gaismas nepanesamība. Viss pārējais viņiem ir kā pie cilvēkiem. Vampīri gan baidās no cilvēkiem, jo Limbo (vampīru dimensija) tādi nemaz nav sastopami. Ikdienā uzturam tiek lietotas tikai liellopu asinis. Ķiploki, jā, ir tādi, kuriem pret to ir alerģija. Vispār prātīgs vampīrs briesmu gadījumā pārvērtīsies par sikspārni un ņems vagu. Kā jau katrā dimensijā, arī pie vanpīriem ir melnās avis, kas citur uzvedas kā tūristi, domājot, ka nekādi likumi nav viņiem rakstīti. Tie mīl sūkt cilvēku asinis, piekopt bohēmisku dzīves veidu, bet normāli vampīri ir pieklājīgi un prātīgi ļaudis.

Šajā grāmatā Skīvs sāk nedaudz uzvesties, kā īstens netkarīgs grāmatas varonis. Tomēr neteikšu, ka viņš būti ticis ļoti tālu no standarta kartona tēla, līdz tam vēl tāls ceļš ejams. Kaut kādas jūtas un emocijas starp grāmatas varoņiem pavīd. Parādās rīcības motivācija un notikumu racionalizācija, bet var redzēt ka grāmata nav mērķēta uz izkoptiem iekšējiem dialogiem. Šeit grāmatas sižets ir vērsts uz strauju notikumu attīstību, smalku ironiju par mūsu pašu Zemi un smieklīgu situāciju apspēlēšanu. Vispār jau, ja godīgi, tad visa grāmata ir viena vienīga izklaide, kurai nav cita mērķa, kā vien piedāvāt cilvēkiem paskatīties uz sevi no malas un pasmieties pašiem par sevi.

Grāmatai dodu 8 no 10 ballēm, labs lasāmais brīvā brīdī, pirms sākt lasīt šo ieteiktu izlasīt arī iepriekšējās. Saprast jau varēs, bet iepriekšējo notikumu zināšana piedos notikumiem papildus kontekstu. Kā vienmēr Asprinam labi padodas ironizēšana par ikdienišķo. Tomēr, ja godīgi viņš šajā ziņā ir nedaudz švakāks par Prečetu.