Septītā Mīta sērijas grāmata. Šeit autors ir izmantojis pavisam savādāku stāstījuma struktūru. Šī bija viena no retājām sērijas grāmatām, kurā notiekošo atcerējos arī pēc piecpadsmit gadiem.

Skīvs un viņa draugi ir nodibinājuši korporāciju, kura sniedz dažādus pakalpojumus. Varētu domāt, ka tie visi ir ar maģiju saistīti, taču, nekā, lietas ir daudz vienkāršākas. Izmantot Skīvu noliktavas apsardzībā būtu tas pats, kas šaut ar lielgabalu uz zvirbuļiem. Priekš sādām lietām viņam ir speciālistu komanda (pūķis, vampīrs, mags mehāniķis, grāmatvede, divi miesassargi), kura spēj tikt galā ar praktiski jebkuru lietu.

Labākā grāmata sērijā, kuru līdz šim nācies lasīt. Autors pievēršas arī pārējiem sērijas tēliem, ļaujot paraudzīties uz notikumiem ar to acīm. Gvido, Maša, Āzs un Glīps parādās kā personības, ne tikai grāmatas dekorācijas. Nav jau noslēpums, ka Asprins, ja vajag, spēj izveidot labus tēlus. Tas viss grāmatai piešķir papildus dimensiju, arī Mīta korporācijas dalībnieku savstarpējās attiecībās. Beidzot uzzinām, kā tad Skīvs pelna naudu. Te ir gan Hoteļa dekorēšana, noliktavas apsargāšana un rūpnīcas krājumu zagšanas noslēpums. Un man ļoti patīk Asprina joki par grāmatvežiem.

Kas to būt domājis, ka Gvido mīl vakaros pārlasīt klasiķus un viņam patīk darbs ar cilvēkiem. Viņš ir arī gatavs cīnīties par darbaļaužu tiesībām. Mašas vājība uz spīguļiem ir zināma, bet, kas to būtu domājis, ka viņa ir arī laba organizatore un dizainere. Glīps visu laiku šķita tikai tāds eksotisks Skīva mājdzīvnieks, taču palūkojoties uz pasauli ar pūķa acīm viss izskatās pavisam citādi. Papildus varam novērot, kā Skīvs kļūst par organizācijas priekšēdētāju. Kā viņš kā vadītājs iziet caur dažādiem vadības stiliem. No priekšnieka, kurš neko neasprot, līdz tādam, kuru interesē tikai peļņa. Lieki piebilst, ka tas viss rada saspringtas attiecības ar viņa draugiem.

Šai grāmatai lieku 9 no 10 ballēm, par to, ka autors beidzot iesaista citus personāžus. Tie vairs nav tikai darbības dekorācijas, viņi katrs kļūst par personību un viss stāsts nekoncentrējas tikai uz Skīvu vien.  Tas piešķir grāmatai daudz nopietnāku iespaidu, nav vairs tikai smieklīgas situācijas, kas prasa tūlītēju atrisinājumu, vēlam tikpat nejauši smieklīgā veidā.

Mīļakais grāmatas citāts ir: “What fools these mortals be.” -SMAUG