Varbūt esmu ieļaunojies, varbūt esmu izlasījis pārāk daudz grāmatas no sērijas pēc kārtas. Tomēr sāk šķist, ka visas sērijas kopējais trends iet uz leju. Jā, šī grāmata ir, iespējams, labākā no pēdējām četrām, bet pat viņa nespēj glābt kopējo iespaidu. Sērija ir ievilkusies, un, iespējams, pat septiņus gadus ilgušais pārtraukums nav nācis labumā.

Šīs grāmatas darbība risinās paralēli desmitās grāmatas darbībai. Izrādās, ka aiz Skīva muguras ir notikušas interesantas lietas. Valstī ir sākušās problēmas ar nodokļu iekasēšanu, bet, lai netraucētu pašu priekšnieku ar tādiem niekiem, Mīta komandas biedri nolemj ar šādu nieku tikt galā paši. Problēmai pieslēdzas Gvido ar komandu. Un kas to būtu domājis – pret nodokļu iekasēšanu cīnās veselas divas grupas. Viena ir Robinam Hudam līdzīga banda, otra ir daudz mazskaitlīgāka, taču izskatās, ka tajā darbojas indivīds ar klauna tendencēm.

Autors ir nolēmis atrisināt visas problēmas vienā paņēmienā: beigt Possiltum karalistes problēmu triloģiju un izdomāt, ko likt Skīvam darīt tālāk. Patiesībā katram, kurš šo grāmatu sēriju cītīgi lasījis, jau sen ir skaidrs, kā visu to pasākumu izbeigt, pirms tas kļuvis par puņķainu ziepju operu. Taču tā kā autoram ir jāsaraksta vesela grāmata un jānoslēdz triloģija, kas ievilkusies jau astoņus gadus, tad viņš no tās ir izspiedis vēl ap divsimts lapaspusēm. Vietām joki patiešām vēl ir smieklīgi, tomēr kopumā viss pasākums ir kļuvis vienkārši garlaicīgs. Sērijai ir pazudusi novitāte, kas bija pirmajos darbos, tagad tā ir kļuvusi par pasākumu, kas sāk atkārtoties pat savos ietvaros.

Lasījās kā vienmēr ļoti ātri, autors pēc ilga pārtraukuma atkal ir uztvēris savu radīto tēlu būtību un nevar sūdzēties, ka tie nebūtu interesanti vai apsūdzēt tos statiskumā. Taču kā tēli viņi jau ir attīstīti visas sērijas garumā, un te nu viņiem vairs nav kur augt. Mēs jau diezgan sen zinām, ka Gvido nav tikai vienkāršs miesassargs, ka Nuncio ir izcils stratēģis un pat Glīps ir gudrāks par pašu Skīvu. Vienīgi Āza māsīca un Spider ienesa visā stāstā nedaudz novitātes, bet arī tikai tik daudz cik jauna tēla parādīšanās. No mītu viedokļa raugoties šajā grāmatā nedaudz tiek iesmiets par Robinu Hudu un Gredzenu pavēlnieka faniem.

Kopumā lieku 7 no 10 ballēm. Manuprāt, autoram būtu bijis vislabāk sēriju beigt ar šo darbu.

PS. Vismaz manā grāmatā bonusā bija arī stāsts par Mašas kāzām – tajā sižets bija balstīts uz ļoti pavāju detektīvu Āza izpildījumā. Kāzu apraksts, nenoliedzami, krāšņs.