Mītu sērijas septiņpadsmitā grāmata. Vēl divas palikušas, un tās es esmu nolēmis pievārēt līdz gada beigām.

Āzs ir atvaļinājumā, un viss ir labi līdz kādā krāmu tirgū viņš atrod Ersatz. Ersatz ir leģendārs zobens, neviens nopietns konflikts nav noticis bez Ersatz piedalīšanās. Šis zobens ir leģendārās Zelta Mantu (Golden Hoard) līderi. Pat viens priekšmets no šīm mantām var pārvērst tā nēsātāju par leģendāru varoni. Tā kā Āzs ir apņēmības pilns atgūt savu sākotnējo investīciju 10 zelta gabalu apjomā, tad viņam jātrod unikāls naudas maks, kurā nauda nekad nebeidzas. Ersatz apgalvo, ka viņa kolēģis bez vārda runas kompensēs visus Āza izdevumus. Meklējumus sākot Āzs atklāj, ka viņš nav vienīgais, kurš meklē Zelta Mantu artefaktus. Ar to pašu nodarbojas Kalipsa, kura mēģina savākt tos visus, lai atbrīvotu savu vectēvu no šausmīgā burvja Barrika.

Sākotnējā ideja ir ļoti laba – kvests, kurā tiek meklēti seni un spēcīgi artefaktus. (Pasaules labāko flautu, kristāla bumbu, gredzenu, grāmatu un kausu). Katram, kurš RPG spēlēs ir mēģinājis savākts pilnu artefaktu setu, uzreiz ir skaidrs, ka šāds pasākums nav diez ko ātrs. Autori arī ir gluži tādās pašās domās. Grāmatas struktūra ir sekojoša, ar kristāla lodi atrodam nākošo artefaktu -> neliels piedzīvojums, kur uz pirmo pie artefakta neizdodas tikt -> neliels konflikts ar vietējiem -> artefakta iegūšana -> tad vienu nodaļu artefakti strīdas savā starpā piesaucot vēsturi un savu personīgo izcilību. Tas viss ir iestiepis grāmatu diezgan nopietni, ja pirmo pāris artefaktu atrašanas apraksti mani vēl spēja saistīt, tad katra nākamā pievienotā vērtība bija arvien mazāka. Pēc trešā artefakta man jau gribējās grāmatu likt nost, un tēlot, ka nemaz viņu neesmu sācis lasīt.

Āzs vairs nepārliecina kā pervekts. Kur palicis viņa skopums? Labi, it kā sākotnējo investīciju atgriešana viņu dzen uz priekšu, bet viņš sāk tērēt vēl vairāk. Tā vietā, lai ciniski uzspļautu pasākumam, viņš padodas un patiesi sāk censties novest lietu līdz galam. Es saprastu, ja tuvumā būtu Skīvs, tad viena lieta, bet iekšējā reference uz Skīvu mani nepārliecināja. Labi, sākumā viņam ir cerības atgūt savas maga spējas, bet šī sižeta līnija kaut kur aizpeld nebūtībā, un rodas jautājums, kādēļ viņa tika pacelta. Kāpēc Āzs no savas idejas atteicās, pat tad, kad bija savācis visu komplektu?

Grāmatu lasīt var, daži joki pat ir izdevušies (piemēram, ka atliek vien makā iebāzt plastmasas karti, lai tas sāktu spļaut ārā zeltu), taču citus sasmīdināšanas paņēmienus sērijas ietvaros autors jau ir izmantojis tik bieži, ka tie vairs nešķiet smieklīgi (piemēram, pervektu saukšana par pervertiem). Lieku 5 no 10 ballēm. Ja patīk vietām gari un bezjēdzīgi dialogi, tad droši var lasīt.