Turpinu lasīt strīpaino muguriņu sēriju, vismaz tā šīs grāmatas nosauca baltais runcis. Šis stāstu krājums ir viens no manu bērnu dienu mīļākajiem krājumiem. Dabūt varēju tikai bibliotēkā, tāpēc pārlasīšana sanāca reti. Pirmdien nopirku grāmatu ibook.lv un tai pat vakarā izlasīju vēlreiz.

Grāmatas stāstus vieno kopēja ideja – komunisms uzvarēs, kapitālistiskajās valstīs zinātnieki ir iet militāristu pavadā, bet nekas  – gaišā rītdiena vairs nav tālu. Un nu par katru stāstu smalkāk.

“Viesi” by A. un B. Strugacki – padomju arheologi atrok vecas drupas Tadžikijā, un pēkšņi pazūd viņu ekspedīcijas vadītājs ar visu gaziku. Toties parādās dīvaini zirnekļiem līdzīgi automāti. Foršs stāstiņš par kontaktu Strugacku stilā. Nedaudz padomju zinātnieku pašaizliedzības un ziņkārības. Labs stāsts 9 no 10 ballēm.

“Uzmanību – krabji” by A. Dņeprovs – pašrepicējošies automāti krabju veidā. Mehāniskā evolūcija visā pilnībā. Militāristi, protams, ir draņķi, bet pati ideja mani bērnībā aizrāva, tāpat kā tagad nanoroboti. Mācība, ja esi izveidojis metālu meklējošus robotus, tad labāk atteikties no metāla zobu protēzēm. Izcils stāsts – 10 no 10 ballēm, jā, pēc tam esmu lasījis daudzus līdzīgus, bet šim manā sirdī ir īpaša vieta.

“Pūķa infra” by  G. Gurevičs – cilvēkiem ir kļuvis skaidrs, ka saprāta brāļus neatrast Saules sistēmā. Nākas lūkoties tālāk, spožās zvaigznes nesasniegt, jo ir par tālu, bet ir tādas vājas zvaigznītes, kas atrodas tuvāk un varbūt meklēt te. Galvenais varonis – pensionēts kosmonauts, ir gatavs uzņemties risku un vadīt ekspedīciju. Žēl, ka nākotnē cilvēki tā ar nav atklājuši autonomas zondes, kas vāktu datus un pārraidītu tos uz bāzes kuģa. Jāiztiek ar cilvēka stāstījumu, bet citādi pozitīvs stāsts. Stāstam ir divas versijas – šeit viena otra izvērstāka atrodama stāstu krājumā “Asteorīda gūstekņi”. 9 no 10 ballēm.

Seši sērkociņi by A. un B. Strugacki – par zinātnieku ziņkārību un vēlmi pasteidzināt atklājumus, neievērojot pētījumu protokoli. Jauna atklājuma priekšā ir grūti noturēties, bet vai tādēļ ir vērts riskēt ar savu dzīvību. Seši sērkociņi ir cilvēku telekinēzes robežas. Labs stāsts – 9 no 10 ballēm, un nemaz nav par komunismu.

“Otrā ekspedīcija uz dīvaino planētu” by V. Savčenko – par kontaktu un ko darīt, ja kontaktējamie nolemj sekot līdz uz Zemi savos kosmosa kuģos. Jautājums ir pavisam nopietns, un autora risinājums ir vairāk vai mazāk standarta. 7 no 10 ballēm.

“Tantalusa prāva” by V. Saparins – nākotnē vīrusi dzīvos rezervātā, un par viņu atstāšanu vai iznīcināšanu lems speciāla komisija. Dramatizēta vīrusa tiesāšana nepavilka, nemaz nepavilka, izskatījās pēc liela farsa, tāpat kā slavenās britu tiesas, kur tiesā mušas. 4 no 10 ballēm.

“Par spīti neiespējamībai” by V. Žuravļova – tipisks kosmosa pirmatklājēju stāsts, ko darīt, ja raķetei jau ceļa sākumā redzams degvielas iztrūkums, griezties atpakaļ vai doties tālāk. Un ko darīt, ja izredzes atgriezties ir nereālas, par varonību un pašuzupurēšanos. Rakstīts ar diezgan lielu patosu, bērnībā patika kosmosa kuģis, šodien nekas īsti nepatīk – 6 no 10 ballēm.

“Profesora Kenanta eksperiments” by A. Dņeprovs – draņķa militāristi mēģina izzināt profesora Kenanta metāla kalšanas noslēpumu. Kenants jau ar nav ar pliku roku ņemams, un kur parastam specdienestu algotnim spēkoties ar viņu. 7 no 10 ballēm par atjautību.

“Cefeīdas noslēpums” by A.Kolpakova – kosmonauti tikuši līdz tālai planētai, bet nevar īsti saprast, kas tur notiek. Stāsts no sērijas – idiots kosmosā, kas ar galvu skries sienā un tikai pēc tam izdarīs secinājumus. Neatstāja nopietnas zinātniskās fantastikas iespaidu, varbūt kuģa komanda bija idiots – 5 no 10 ballēm.

“Zilā planēta” by V. Žuravļova – kosmosa kuģa testā dažas lietas noiet greizi, pilots un stūrmanis spiesti kādu gadu testēt kuģi bez sakariem ar ārpasauli. Zilā planēta izrādās Marss, bet sižeta izklāsts liecina, ka varenie kosmonauti ir dzīvojuši pilnīgā informācijas vakuumā un neko nezina par savas pasaules lielajiem projektiem. 4 no 10 ballēm.

“Maksvela vienādojums” by A. Dņeprovs – autors šķiet specializējas uz nacistiem un militāristiem. Kāds nacistu zinātnieks ir atklājis veidu, kā simulēt cilvēku matemātiskās spējas un izmanto to peļņas gūšanai. Cilvēki datori spiesti strādāt astoņas stundas no vietas, ir tikai viens mīnuss – cilvēku neironi nav radīti darbam ar paaugstinātu slodzi. Viss ir ok, kamēr neuzkuļas kāds pārlieku ziņkārīgs matemātiķis. Mācība, ja esi ļaunai ģēnijs, nekad neņem darbā pārlieku gudru cilvēku, tie salauzīs sistēmu.

“Čūskas sirds” – tāds īss stāstiņš par Zemes kosmosa kuģi ,kas sastop citplanētu kosmosa kuģi savas ekspedīcijas laikā. Tās gan ir būtnes ar pavisam citu fizioloģiju, un tiešs kontakts starp abām civilizācijām nav iespējams. Liktu 7 no 10 ballēm, labs, bet nekas izcils.

Kopumā lasāms stāstu krājums liktu 8 no 10 ballēm. Ja sanāk iespēja, ir vērts veltīt šai grāmatai laiku. Stāsti ir rakstīti vecajās labajās zinātniskās fantastikas tradīcijās un komunistiskās ideoloģijas patosu var viegli nofiltrēt nost nekaitējot pašiem stāstiem.