Nu jau veselus četrus mēnešus nebiju lasījis neko no Stīvena Kinga darbiem. Šo grāmatu biju nopircis jau pirms diviem mēnešiem, bija grūti izvēlēties – ņemt cietajos vākos vai tomēr lasīt uz Kindles. Beigu beigās elektroniskā grāmata uzvarēja, taču uz izlasīšanu viņai bija jāgaida diezgan ilgi. Lai ar esmu Kinga daiļrades fanbojs, man ir grūti saņemties lasīt viņa grāmatas. Un tam pie vainas ir Kinga rakstnieka talants, viņš māk uzspiest cilvēkam uz jūtām, atrast vietu, kur lasītājs ir visvieglāk ievainojams un izmantot to tā, ka maz neliekas. Ja man nebūtu tik auksta sirds, tad domāju, ka dažas grāmatas lasot es varētu pat nobirdināt kādu asaru.

Kādā mazā ASV pilsētiņā  agrā rītausmas stundā bezdarbnieku rindā ietriecas Mersedes automobilis. Astoņi tiek nogalināti un piecpadsmit sakropļoti. Mersedess un tā vadītājs aizbrauc prom, it kā nekas nebūtu noticis. Mersedesu vēlāk atrod, bet slepkava jau ir gabalā. Stāsts turpinās divus mēnešus vēlāk. Lietas izmeklētājs Bill Hodges ir aizgājis pensijā un mēģina aprast ar vecumdienām. Kādu rītu viņš atrod savā pastkastē vēstuli, kuras autors apgalvo, ka tieši viņš ir Mr. Mercedes un, ka viņam padomā ir vēl citi noziegumi. Un tikai Billam ir iespējams viņu apturēt.

Kings acīmredzot ir nolēmis ievingrināt roku parasta trillera rakstīšanā. Darbība norit divās paralēlās sižeta līnijās – no Bila Hodges un Brady Hartfield skatupunktiem. Bradijs ir tas pats Mr. Mercedes, autors to nemaz neslēpj, un lasītājam uzreiz tiek paziņots vaininieks. Bils savukārt nemaz nenojauš, kurš ir jātur aizdomās. Tad nu lasītājam atliek vien novērot, kā sižeta līnijas laiku pa laikam šķērso viena otru, lai finišā saplūstu vienā. Šo grāmata ir no tām, kuras nevar nolikt malā, kamēr neesi izlasījis līdz galam, sižets ir spraigs, un autors prot meistarīgi kāpināt sasprindzinājumu. Tā kā trilleru cienītājiem šī grāmata varētu patikt.

Savukārt man, kā Kinga daiļrades cienītājam, grāmatā pietrūka paša Kinga. Te nav nekādu noslēpumu un mistēriju, viss ir skaidrs uzreiz. Nav ne Crimson King, vai vismaz kāda Randall Flagg avatara. Izskatās, ka šīs grāmatas pasaule nemaz neatrodas Tumšā torņa ēnā! Vienīgais, kas liecināja par Kinga pasauli, bija pāris atsauces uz grāmatām Christine un It. Man tas bija daudz par maz.

Par grāmatas tēliem, tur nu cepuri nost, Kings ir meistars savu tēlu izstrādāšanā! Detektīvs Bils, kurš pazaudējis dzīvei jēgu. Pensiju vada skatoties televizoru un domājot, vai nevajadzētu nošauties. Vienīgais, kas man nepārliecināja, ir fakts, ka cilvēks, kurš visu mūžu nostrādājis izmeklēšanā, tā vietā, lai jaunu informāciju nodotu saviem kolēģiem, izmeklēšanu sāk uz savu roku. Tas taču ir totāli neprofesionāli! Bet ja to atmetam, tad ļoti labs personāžs, kura dzīvei just līdzi.

Slepkavnieks Bradijs, kuram ir ap trīsdesmit, un kurš dzīvo pie savas mammas. Ar mammu viņam ir īpašas attiecības. Viņš arī grib tikt pamanīts un šo savu vēlmi realizē, kā nu māk. Vai es viņu ienīdu? Skaidra lieta, ka ienīdu! Neskatoties uz visiem viņa pūliņiem iestāstīt man, ka viņam dzīve vienkārši tāda izveidojusies. Taču no brīža, kad viņš ietriecās pūlī un sabrauca cilvēkus, es vēlējos viņu redzēt degam ellē. Kings jau arī, protams, labais, ieskicē lasītājam pāris tēlus, ļauj pie viņiem pierast un nedaudz sākt just viņiem līdzi, un tad Blukts! Un viņu vairs nav! MAITEKLIS! Un tai brīdī, kad viņš nejauši noindēja savu māti, es vienkārši ļauni priecājos. Pirmkārt, tādēļ, ka man jau šķita, ka tā tas viss beigsies. Otrkārt, tā viņam būs mācība par ideju noindēt cita cilvēka suni. Jāpiezīmē gan, ka Bradijam galva strādāja diezgan labi, un kā maniaks viņš sanācis diezgan labs.

Patika kā autors iesmēja par standarta izmeklēšanas seriāliem, mūsdienu televīzijas šoviem un Bībera faniem. Vienīgais, kas man nepatīk autora darbos, ir viņa tendence, likt mirt maziem bērniem, kas ne pie kā nemaz nav vainīgi.

Grāmatai lieku  8 no 10 ballēm. Priekš Kinga viduvējs darbs. Ceru, ka Revival, kas iznāks šomēnes būs jau pavisam citas raudzes darbs.