The Martian by Andy Weir
Ir viena metode, kā gandrīz nekļūdīgi izvēlēties labu grāmatu. Iekš Goodreads apskaties tādu, kuru novērtējuši vismaz trīsdesmit tūkstoši lasītāju, un vērtējums pārsniedz četri. Protams, jāskatās tāds žanrs, lai tas atbilstu tavām vēlmēm, un tad viss būs kārtībā. Par šo grāmatu biju dzirdējis jau labu laiku un lielākoties labus vārdus, taču iesākumā norakstīju to uz mārketinga panākumiem. Nu saņēmos, izmantoju augstākminēto metodi un izlasīju grāmatu pats.
Sešas dienas atpakaļ Marks Vatnejs (Mark Watney) kļuva par vienu no pirmajiem cilvēkiem, kas izsēdās uz Marsa. Tagad viņš acīmredzot būs pirmais, kas nomirs uz svešas planētas. Viss sākās ar smilšu vētru, nolauztu antenu, sabojātu skafandru. Pārējā apkalpe uzskatīja, ka Marks ir miris un atstāja viņu. Taču viņš izdzīvoja, jautājums ir tikai, cik ilgi viņam vēl veiksies, bez atbalsta no Zemes un bez sakariem. Taču Marks nav gatavs padoties, viņam ir plāns, un galu galā viņš ir inženieris.
Šo grāmatu es klasificētu kā veco labo zinātnisko fantastiku. Darbība norit ne pārāk tālā nākotnē, izmantotās tehnoloģijas teorētiski pastāv jau šodien. Tās tiek ievietotas jaunā vidē un ekstremālos apstākļos. Marks tāpat kā savulaik Robinsons Krūzo ir spiest paļauties tikai pats uz sevi. Viņam gan problēmas ir pavisam cita mēroga. Markam nepietiks ar mazu kazlēnu kāju salaušanu, lai nodrošinātu sev vakariņas pēc pāris gadiem. Gads ir maksimums, ko viņš teorētiski var izvilkt. Viņam problēmas sākas jau ar gaisa un ūdens iegūšanu, arī ēdiens – cik ir, tik ir.
Rodas jautājums, kā gan autors nodrošina Marka izdzīvošanu vidē, kas ir daudz skarbāka nekā Antarktīda ziemas laikā? Tajā vismaz ūdens un gaiss ir par velti un cik uziet. Te tad sākas zinātne, pareizāk sakot fizika un ķīmija. Autors ir padomājis par pilnīgi visu (vismaz to visu, līdz kuram es spēju aizdomāties). Ja man arī radās kādi jautājumi, tad autors uz tiem pamanījās atbildēt nākamajās lapaspusēs. Šī izdzīvošanas metode, tehnoloģiju apraksts, iespējas kādas sniedz vienkārši instrumenti, ir galvenais šīs grāmatas pluss. Autors ieslīgst sīkās detaļās, taču tai pat laikā pamanās saglabāt spriedzi visas grāmatas garumā. Iespējams, ka kādam cilvēkam liksies garlaicīgi ķīmisko reakciju apraksti vai Marsa bāzes apraksta sīkumi, bet es neesmu no tiem. Teksts arī nav tehniski tik sarežģīts, kā nākas dzirdēt no citiem lasītājiem. Nekas vairāk kā par pamata fizikas un ķīmijas lietām tur nav pieminēts.
Ja skatās no personas izaugsmes, tad Markā nekas tāds nav novērojams. Viņš ir pašpārliecināts optimists visas grāmatas gaitā. Es pat teiktu pataloģisks optimists ar tendenci maksimizēt savu dzīves ilgumu. Lai ar kādām problēmām viņam nenāktos saskarties, viņš nekad nepinkšķēs un nepadosies. Visām problēmām pieies racionāli un nereflektēs uz pagātni. Tāds īstens Žila Verna Sairesa Smita atspulgs nākotnē. Var jau teikt, ka lasītājam tiek piedāvāta viņa dienasgrāmata, un ej nu sazini, kā tad viss ir noticis īstenībā. Varbūt viņš tur naktīs raudājis un gribējis mājā, bet dienasgrāmatā sarakstījis, ka viss ir bijis ļoti labi.
Vienīgā ētiskā dilemma, ar kuru autors nodarbina savus lasītājus, ir, ko darīt ar tādu pamesto uz Marsa? Pēc tam, kad NASA atklāj, ka Marks palicis dzīvs, ko viņiem darīt, nākamā ekspedīcija ir tālu, sakaru nav. Vai tērēt resursus Marka glābšanai, atņemot naudu un nesējraķetes citiem projektiem? Vai vienkārši ļaut viņam nomirt? Jāņem vērā arī apstāklis, ka Marka gaitām līdzi seko visi Zemes iedzīvotāji, un tas ir pārvērties par tādu kā realitātes šovu, par kuru esamību nezina tikai tās dalībnieks.
Ko es varētu pārmest autoram? Viņa nespēju iepīt sižetā ticamu dramatismu. Pēc pirmajām lapaspusēm lasītājam kļūst skaidrs, ka Marks ir pipars, kuru nekas nespēs pārsteigt, un visas viņa nedienas tiek uztvertas vairāk ar skatu, nu ko tad šoreiz izdomāsi? Galu galā, ja cilvēks izdomā kā audzēt kartupeļus uz Marsa, tad par ko viņam vēl uztraukties?
Grāmatai lieku 10 no 10 ballēm, tieši tāda kāda bija bērnības zinātniskā fantastika. Kaut kas līdzīgs Azimovam, par cilvēka bezgalīgo spēju robežām un tehnoloģijām, uz kurām var paļauties, par cilvēci, kura savējos nepamet.
Comments
es pēc ~20 lappusēm šo noliku malā tieši tādēļ, ka varonis nonācis bezizejā baigo hihi-haha laida vaļā. Un pa vidu vēl padaudz tehnisku/zinātnisku skaidrojumu.
Noteikti kādreiz atgriezīšos, bet pagaidām gara rinda tai priekšā sastājusies.
Ja galvenais varonis nebūtu pašpārliecināts optimists, viņam noteikti neiznāktu izdzīvot 🙂
Skatos, ka ieteikums ir gājis labumā. 🙂
Tavs ieteikums bija pēdējais piliens, kas nosvēra mani uz grāmatas izlasīšanu 🙂
Vispār jau man traki patīk visāda kalibra ‘Robinsonu klases’ literatūra. Nupat šajās dienās pārlasīju Noslēpumu salu ar visu Sairesu Smitu :). Un tad ar ekskursiju nonācu Zilajos brīnumos. Tur bija jāizpilda tāds eksperiments- no ābola, cinkotas skrūvītes un eirocenta monētas jāuzbūvē baterija. Tipa- ņemam Bunzena elementus…Nu, bāccc! Vajadzēja bija lasīt uzmanīgāk. Tā ka- kur nu vēl līdz kartupeļu audzēšanai uz Marsa…
Ja no beigta roņa būtu nitroglicerīns jāiegūst, tad gan varētu izpausties 😉
[…] aiz matiem, bet galu gala tā ir Zinātniskā fantastika. Lasot tā vien vēlējos salīdzināt ar Marsieti, tehnisko detaļu ziņā šī ir līdzvērtīga, bet galveno varoņu kā personību un cilvēku […]
Autors tur protams ir centies, tjipa, savu iespeeju robezhaas zinaatniski pamatoti visu uzskriipaat, bet kjiimijas un agronomijas jomas sham nepavisam nav bijushas stipraas puses, liidz ar to graamatinjaa ir visaadas diivainiibas un lazhas par taam sarakstiitas. Chalis sadaliija hidraziinu par slaapekli un uudenjradi, lai peedeejo dedzinaatu par uudeni – a nafig tas viss? Hidraziins lieliski deg pa taisno, bez shitaadas aakstiishanaas ar shaa ieprieksheeju sadaliishanu. Par uudenjrazha biistamiibu maaksligaas nosleegtaas atmosfeeraas ir sen zinaams, jau kopsh cik necik funkcioneejoshu zemuudenju laikiem, liidz ar to ideja, ka shamam tajaa buudinjaa NASAs inzhenieri aizmirsushi ielikt uudenjrazha sensorus un shamaa likvideeshanas funkcijas tajaa atmosfeeras regjenereeshanas ietaisee, ir pilniigi nereaali. Plus veel taa pasacinja, ka nu tik shis nejaushi bija piepuutis sev visu buudinju ar baigo uudenjrazha koncentraaciju, jo shim tas uudenjradis shvelpis garaam sadegshanas iekaartai – arii ir pilniigi nereaala. Tikko kaa uudenjrazha koncentraacija Marsa buudinjas atmosfeeraa sasniegtu minimaalo eksploziivo limitu – taa notiktos BOOOM un marsietis buutu apsvilis liikjis margrietinjas veidaa uzspraagushas Marsa buudinjas viducii un taalaakie graamatinjas notikumi vairs notikties nevareetu. Visa taa maanija ar augsneem un to kaa shamam lauksaimnieciiba bremzeejaas deelj mikroorganismu truukuma prieksh augsnes – ir lazha. Tupeniishu audzeeshanai mikrobi nav nepiecieshami, shos var audzeet kaut sterilos oljos, ja vajadziigos elementus augiem piegaadaa uudens shkjiiduma veidaa (1. tas saucas hidroponika, jopt, 2.marsietim gan naaktos personiigos suudus izzhaaveet un sadedzinaat liidz pelniem, lai kaaliju un fosforu recikleetu, bet to visu vinsh var dariit bez mikrobiem.) Nu un taa taalaak.