Navigate / search

Гастроль в Вентспилсе by Гунар Цирулис

Гастроль в Вентспилсе

Kārtējā grāmata manā “Piedzīvojumi. Fantastika. Ceļojumi.” sērijas projektā. Lasīšana uz priekšu iet raiti un neizskatās, ka man varētu būt problēmas apņemšanos izpildīt. Izlasīto grāmatu plaukts jau ir kļuvis diezgan iespaidīgs. Šīs grāmatas dabūšana bija diezgan sarežģīta, laikā kad aktīvi vācu sēriju, tā nekur nebija atrodama. Un tad man izlīdzēja Sibilla, viņa šo grāmatu bija pamanījusi prom-dodamajās grāmatās savā bibliotēkā. Tā kā viņa pati ir cītīga grāmatu blogere un mana bloga lasītāja, viņa nolēma man izpalīdzēt, piegādājot šo visnotaļ deficīto grāmatu tāpat vien, lai izpalīdzētu.

Tīri tā neko – padomju detektīvs, Ventspils spekulanti, matroži, kas ved deficītu. Visi jau vēlas pievākt sev pa papildus rublim. Un aizliegts jau tas arī nav. Ventspilī ierodas jauns izmeklētājs Jaunkalns un drīz vien tiek ierauts kādās dīvainas lietas izmeklēšanā. Vietējie puišeļi ar Zandburgas tantes palīdzību iegādājušies komisijas veikalā radio. Ne jau šādu tādu, bet japāņu Sikuru. Taču jau pirmajā vakarā atklājas, ka radio nav nekāds Sikura, bet gan Sikuras korpusā iemontēts vecais labais Dzintars. Sākas izmeklēšana, kurā iesaistās gan tantiņa, gan jaunekļi, gan jaunais izmeklētājs.

Pats izmeklēšanas objekts mūsdienu acīm skatoties šķiet smieklīgs. Lai gan pēc naudas skatoties, katrs šāds viltots radio izgatavotājiem ienesa ap piecdesmit rubļus, kas septiņdesmitajos bija diezgan laba nauda. Stāsta centrālā tēma ir jauniešu noziedzība, un tas, kā viss sākas ar niekiem un beidzas ar slepkavību. Par to, ka vecākiem ir jāpievērš uzmanība saviem bērniem. Viss tiek rakstīts atbilstoši padomjlaika ideoloģijai – visi noziegumi ir novēršami, galvenais ir laiki pievērst uzmanību tendencēm. Tas viss tiek vēstīts paralēli laba, bet panaiva detektīvsižeta līnijai. Personāži ir kolorīti ,un autoram ir izdevies tos radīt atmiņā paliekošus. Čips ir tipisks dienderis spekulants (sevi uzskata par komersantu), šur tur ir sašmucējies, bet pēc lielas naudas nedzenas. Herberts Trešais, Janka, Kobra un pārējā brandža parasti pilsētas puišeļi un meitenes, kas labprāt piepelnās pērkot un pārdodot košļenes un cigaretes. Jaunkalns – ideālists – tikko beidzis skolu un nedaudz aizvainots, ka viņam piešķirta bērnu un jauniešu nodaļa. Visi mācās, cik labi būt labiem,. Tikai galvenais vaininieks savukārt ir auksts aprēķinātājs, kas neatzīsies ne par ko.

Lasot šo grāmatu jāņem vērā viena ļoti būtiska padomjlaiku detektīvu specifika. Detektīvā, kura darbība noris PSRS teritorijā, kā izmeklētājs varēja būt tikai milicijas darbinieks. Tas atņem šīm grāmatām lielāko daļu no žanra attīstības iespējām. Detektīvs nevar būt alkoholiķis, nevar kniebties ar smukiem sievišķiem, nevar šaudīties, nevar pat ar kāju atspert durvis vai sadot aizdomās turamajam pa muti. Tas viss ir amorāli un padomju pilsonim necienīgi. Padomju detektīvs ir milicijas darbinieks, kurš strādā pilnīgi pēc noteikumiem un viņam palīdz līdzpilsoņi. Tāpēc Jaunkalns ir tīrais paraugcilvēks, kas uzvedas godīgi un tikai pilda savu darbu, skrūvīte milicijas sistēmā, kura vienmēr domā par darbu.

Tā kā Ventspilī esmu pavadījis veselus piecus gadus, tad aprakstītās vietas man bija pazīstamas, un lasīt bija interesanti. Protams, latviešu vārdu transkripcija krieviski man paņēma zināmu laiku, lai viņos ielauzītos, bet tas nekas. Varēju jau izlasīt latvisko versiju, bet tad tas neskaitītos.

Lieku 7 no 10 ballēm. Plus viena balle ar to, ka autors vispār nebliež uz komunisma ideoloģiju. Spekulantiem neko nepārmet, sak, pie laba gala tas nevedīs, bet nekādu morāli nelasa. Iespējams, mans novērtējums liksies neadekvāti augsts, bet man jau no bērna kājas ir patikušas grāmatas, kur puišeļi piedalās kriminālizmeklēšanā.

Comments

Sibilla
Reply

Es bērnībā šo izlasīju latviski, bet tas laikam neskaitās. 🙂 Vispār arī tad tā grāmata likās panaiva un ne pārāk aizraujoša. Cik atceros, tad tur paralēli visam uzņēma arī filmu, nu kaut kā tā.

asmo
Reply

Tagad to lasot šķiet smieklīgas tā laika aktualitātes – deficīts un imports. Slēpti mājieni par to, ka PSRS tomēr neko lāga neprot ražot. Par džinsu firmas zīmju pāršūšanu, smēķēšana literatūrā, tad tas vēl nav nekas slikts.

Tā filma tur bija fonam, bet lielu pienesumu stāstam nedeva, vienīgi tik daudz, ka kinoļaudīm par rubli pārdot atklātnīti ar pliku meiču nav reāli.

Fledis
Reply

No Zandburgu ģimenes sērijas šitā man patika vislabāk. Pirmais gabals- nu tā, bet trešais jau diezgan nokaitināja ar plaģiātu. Nu labi, autors spēris pats no sevis, bet tomēr…

asmo
Reply

Es šo grāmatu jutu, ka iepriekš kaut kas ir bijis, bet kā viņas pa kārtu nāk nepētīju, tāpat noteikti nāksies izlasīt visas.

Fledis
Reply

Nu, tā neko īpaši jau viņas saistītas nav, vienīgi Putriņu- Zandburgu ģimene pa vidu pinas. Pirmā ir Neticiet stārķim un trešā- Bezalgas atvaļinājums.

asmo
Reply

Izlasīju “Magnolija” cīruļputenī, autoram tomēr tie detektīvi nevedas.

Garaam Krokodils
Reply

Ieksh shiis graamatinjas ciirulis ir prikoliigi sevi paraadiijis kaa kaartiigi aprobezhotu padomju cilveecinju, kam nav sajeegas par to, kas pie tiem kapitaalistiem iisteniibaa notiek. Paraadiiba, ka padomju cilveecinsh vareeja ieiet sadziives tehnikas rezerves dalju bodiitee (vienaa uz visu Riigu) un nopirkt kaut kaadu tukshu radioaparaata korpusu, lai kjipa nomainiitu saveejam, jo salauzis vai saskraapeejis esosho – pastaaveeja tikai padomijaa. Kapitaalismaa nekaadi japaanju sikuras nekaadus savu radioparaatu tukshus korpusus nekaadaa briivaa tirdznieciibaa – nepaardeva. Liidz ar to viss biznessplaans apmuhljiit padomju cilveekus ar no aarzemeem ievestiem japaaniskajiem korpusiem, kuros iemoneetas iekshaa vieteejaas sociaalistiskaas vefa spiidolas – izgaazhas kaa neiespeejams, jo spekulatiivajiem juurniekiem nemaz neeksisteeja iespeeja taadus tuksos korpusus aarzemees nopirkt.
Un indeet pensionaaru ar akonitiinu – tas protams ir kruta, tikai PAARAAK kruta. 70to gadu padomiskaa liikju ekspertiize nekaadu akonitiinu liikjii atklaat un pieraadiit nemaz nespeetu. Pensis aizietu pa jebkuriem milicijas reekjiniem, kaa godiigi nomiris no sirdskaites, i viss.

Bet taa citaadi jau nekas paaraak slikts, padomju graamatinja kaa padomju gramatinja. Mazgadiigo farcotaaju ikdiena ostas pilseetaa.

Leave a comment

name*

email* (not published)

website