Šo grāmatu es nopirku tūdaļ pēc tam, kad izlasīju Aizaksona grāmatu „Stīvs Džobss”. Varēja redzēt, ka autoram ir ķēriens uz biogrāfijām. Nopirku, un manā izlasāmo grāmatu sarakstā viņa atradās veselus divus gadus. Īsti pat nevarēju saprast, kādēļ man negribējās viņai ķerties klāt. Un tad pienāca viena diena, kad viņu sāku lasīt, ar grāmatām tā dažkārt gadās, kad viņas gaida īsto laiku.

Kas gan nezina Albertu Einšteinu? Tas ir tas dīvainais vīrelis ar izpūrušajiem matiem un pīpi zobos. Vēl Einštiens pamatoti ir sinonīms vārdam ģēnijs. Pilnīgi noteikti visi zina viņa slaveno vienādojumu E=mc². Grāmatas autors rakstot šo grāmatu ir izcilājis visus ar Einšteinu saistītos arhīvus, lasījis viņa privāto saraksti un citu cilvēku rakstītās biogrāfijas. Tā rezultātā radusies šī grāmata, kas ne tikai apraksta Einšteina atklājumus, bet arī dod lasītājam ieskatu viņa personībā un  domu gājienā. Pasaule par Einšteinu uzzināja tikai 1905. Gadā, kad strādājot vienkārša ierēdņa amatā Šveices patentu birojā, Einšteins uzrakstīja četrus darbus, kas fizikai piešķīra jaunu nozīmi. Viņa panākumu pamatā bija šaubas par vispāratzīto gudrību un izbrīns par noslēpumiem, kas citiem šķita ikdienišķi. Tas viss padarīja viņu par dumpinieku, kas ar cieņu izturas pret dabas harmoniju, par cilvēku, kam iztēle un gudrība piemīt pareizās proporcijās, lai pārvērstu cilvēku izpratni par Visumu.

Savu darbu autors ir paveicis lieliski, viņš patiešām ir sarakstījis pilnvērtīgu biogrāfiju. Te atrodams viss, ko mēs saistām un nesaistām ar Einšteinu. Te var uzzināt par ārlaulības bērnu, kas bijis viņam ar pirmo sievu. Par Einšteina daudzajiem romāniem un visnotaļ interesantām attiecībām ar pretējo dzimumu. Tiek apgāzts arī senais mīts, ka Einšteins esot izkritis matemātikas eksāmenā, ar to sevi noteikti ir mierinājuši daudzi nesekmīgie. Par Einšteina pacifismu, ideju par kodolieroču globālu kontroli un par to, kā viņu mēģināja pataisīt par komunistu.

Kā personība Einšteins bija visnotaļ interesants tips, galīgi nav mācējis sadzīvot ar savu pirmo sievu un bērniem. Mīlējis nedaudz ārišķību, un viņa publicitātes „nīšana” bija vairāk uzspēlēta nekā patiesas jūtas. Viņš savā pasaules uztverē ir bijis visnotaļ vienkāršs un tiešs, bez nekāda politiķa ķēriena.

Grāmata lasās ļoti viegli, sevišķi tās nodaļas, kas veltītas viņa dzīvei. Autors cenšas izskaidrot arī Einšteina teorijas un šī, manuprāt, ir grāmatas vājākā vieta. Tulks un recenzētāji šim pasākumam ir piegājuši diezgan viegli. Vietām domu eksperimentu aprakstos kastes pēkšņi kļūst par kamerām. Un ir rindkopas, kuras var saprast tikai izlasot oriģinālu angļu valodā (jā, man ir šī grāmata arī angliski). Pats autors no mana skatījuma ir pārāk maz uzmanības veltījis tam, kādēļ Einšteinam bija tik svarīgi unificēt gravitāciju ar elektromagnētismu un kādas būtu tā sekas zinātnei. Tas, ka viņš necenšas iedziļināties problemātikas būtībā, tā ir viena lieta. Taču to, kādēļ Einšteins bija tā apsēsts ar šo ideju, derēja izvērst daudz padziļinātāk. Vismaz tādā pašā līmenī, kā tas tika darīts stāstot par viņa nepatiku pret kvantu fizikas nenoteiktību.

Grāmatai lieku 9 no 10 ballēm. Ja gribas palasīt tiešām labi sarakstītu biogrāfiju, tad šo var droši ieteikt.