Navigate / search

Džungļu upe Mellakore by Žanis Grīva

Džungļu upe Mellakore

Šīs grāmatas izlasīšana notika man projekta “Piedzīvojumi. Fantastika. Ceļojumi” sērijas lasīšanas ietvaros. Nav jau tā, ka es viņu nekad nebūtu lasījis. Vienu reizi viņa noteikti ir lasīta, jo atrodams ieraksts manā ārpusklases lasīšanas kladē. Taču es tā arī nekad neesmu varējis atcerēties par ko tad īsti šī grāmata ir.

Grāmatas anotācija lasītājam vēsta ka, Braucienā ar tirdzniecības kuģi uz Āfriku autors atceras savus cīņas ceļus gan Spānijas pilsoņkara laikā, gan Dzimtenē Lielā Tēvijas kara dienās. Optimisma pilns viņš vēro jaunās Āfrikas valstis, kas atbrīvotas no koloniālisma jūga un cīnās par savu neatkarību. Grāmatā poētiski skatīta šī kontinenta eksotiskā daba un cilvēki, kā arī skartas jauno valstu ekonomiskās un politiskās problēmas

Un samelots jau nemaz arī nav, Žanis Grīva ir īstens komunists, revolucionārs ar stāžu. Vienmēr cīnījies pret kādiem tautu apspiedējiem, vienalga pret kuriem. Protams, nezinu vai visiem PSRS pilsoņiem tika piedāvāta tāda opcija kā par brīvu ceļot līdzi uz tirdzniecības kuģa. Bet ir aizdomas, ka šādu nodarbi spēja atļauties tikai izredzētie. Un tādēļ vien visa autora spriedelējumu par vienlīdzību, brīvajiem padomju ļaudīm un citu komunistiskās iekārtas propogandas šlaku šķiet visai smieklīgi. Personīgi man sajūta lasot šo grāmatu un domāju, protams, kas tad tev skribentam, kas noēdies kā kuilis, nekait braukāt ar tirdzniecības kuģi pa pasauli rijot lašmaizes un dzerot importa viskiju ar kuģa apkalpi. Tev komunisms jau ir iestājies, lai gan pats nemaz neapzinies, ka nodarbojies ar nelielu parazitēšanu uz apkārtējo ļaužu rēķina.

Pats rakstīšanas stils ir patosa pilns un vairāk vai mazāk centrējas uz padomju režīma pozitīvo pušu atspoguļojumu. Lamanšā grimst franču zvejnieku kuģis, vienīgie kuriem tas rūp ir padomju jūrniekiem. Pārējie kapitālistu kuģi dodas tam garām pat nepiestājot. Iespējams, ka “Ziemeļzvaigznes” komanda jau laikus bija visus apziņojusi, kad dodas uz avārijas vietu un vairāk palīdzība nav vajadzīga. Āfrikas jaunattīstības valstīs, kas tikko padzinušas kolonizatorus slīgst nabadzībā. Revolūcija uztaisīta, bet ko darīt tālāk neviens nezina. Padomju ļaudis nāk palīgā būvē rūpnīcas, palīdz ar industrializāciju. Te gan jāpiezīmē, ka bijušos kolonizatorus autors peļ pamatoti un nekāds zelta laikmets zem viņu jūga Āfrikas pamatiedzīvotājiem.

Par Āfrikas kolonizāciju runājot, autors neaizmirst arī faktu, ka buržuāziskā Latvija savulaik propagandējusi, ka redz reiz Latvijai bijušas kolonijas Gambijā un Togo. No kurienes, viņš ar redaktoru rāvuši Togo, man nav ne jausmas, bet acīmredzot tas vairāk liecina par autora Latvijas vēstures zināšanām. Tā kā neko vairāk jēdzīgu par šo tematu viņš nespēj pastāstīt, tad tiek nosodīts Herberts Cukurs, kurs ar koka kasti ir lidojis uz Gambiju. Diemžēl, nosities neesot un tādēļ kā jau īsts hitleriešu pakalpiņš galējis ebrejus un beigās Brazīlijā viņu novācis pats Mengele.

Kopumā autors, nenoliedzami, rakstīt māk. Šī grāmata sevī satur daudz informācijas no autora personīgās dzīves, viņa aprakstītie tēli ir spilgti un atmiņā paliekoši. Taču diemžēl viss šis talants tiek iztērēts klajai propagandai un komunisma reklāmai. Tā rezultātā zūd jebkāda ticība autoram. 4 no 10 ballēm.

Comments

Fledis
Reply

Ā, šitais arī ir strīpainajos? Man bija agrākā izdevumā, nelielā formātā un ar zaļu vāku, bet nu jau sen pasēts un neko no viņa arī neatceros. Vispār Grīva man bērnībā kādu laiku tīri neko patika- tas otrs viņa “jūras gabals”, “Zem albatrosa spārniem” laikam. Tas jau bija arī vidusskolā obligātajā programmā, pat eksāmena jautājumos (man gan neizvilkās) :). Un vēl viņam bija romāns “Dzīvības ceļš”- padomju laika sākums Latvijā, karš, partizāni, pagrīdnieki un Ļeņingradas blokāde. Tipa Viļa Lāča “Vētra” saīsinātā variantā. Nu tāds riktīgs pionieru romāns, bet arī savā laikā likās interesants. Varbūt tagad to vajag nožēlot?

asmo
Reply

Ir ir otrais rediģētais izdevums ir strīpainais. Man bērnībā patika par “Bitīti Dūcenīti”, vairāk gan no viņa daiļrades neko neatminos. Raksta jau viņš labi, to nu noliegt nevar, bet man nepatīk tas, ka viņš raksta tā kā vajag, nevis tas kā viņš varētu. Visa tā sociālisma slavināšana, nēģeru glābšana un “nesavtīgums” utt.

nožēlot gan nevajag, bērnības grāmatas, tomēr ir tā daļa, kas mūs veido kā cilvēku. Bija tādi laiki un pionieru romāni vēl šobaltdien būtu cieņā 😉

koko
Reply

Eh. Es arī šito esmu lasījis pirms kādiem 10 gadiem, bet atceros tikai nosaukumu – tātad, neko baigi labu par grāmatu pateikt nevaru 😀

asmo
Reply

Es teiktu, ka šai grāmatai ir tieksme izslīdēt no atmiņas 🙂

Sibilla
Reply

Džungļu upi neesmu lasījusi, bet Bitīti Dūcenīti atceros vēl no bērnības. Šī grāmatiņa arī noteikti bija blakus produkts autora sūrajai lašmaižu graušanai uz tirdzniecības kuģiem. 🙂
Vēl no Žaņa Grīvas daiļrades atceros stāstus par Spānijas pilsoņu karu. Kādreiz tie nemaz nelikās tik slikti, piemēram, “Noktirne”. Pēc tās motīviem bija pat uzņemta jauki traģiska filma ar Gunāru Cilinski un Polu Raksu galvenjās lomās. Tagad, protams, Grīvu vairs nepārlasīšu.

Leave a comment

name*

email* (not published)

website