Preacher by Garth Ennis

Šis nebūs grāmatas, bet gan grafiskās noveles apskats. Vēl pirms mēneša neko par šādu komiksu ciklu nezināju, līdz man to rekomendēja Andris. Viņš bija arī tik laipns, ka aizdeva man visas deviņas Preacher grāmatas lasīšanai. Un aptuveni zinot Andra gaumi, man bija skaidrs, ka vilties nenāksies.
Jesse Custer – parasts cilvēks, mīl iedzert, uzpīpēt un lamāties, taču tas viņam netraucē strādāt par sludinātāju. Līdz brīdim, kamēr viņā neiemiesojas būtne Genesis (dēmona un eņģeļa mīlas auglis). Genesis dod Jessem spēju runāt Dieva vārdu un likt cilvēkiem tam pakļauties. Taču Jesse ir taisns vīrs, viņu interesē viens jautājums, kuru uzdot Dievam. Kādēļ pie mīloša Dieva, pasaule ir tāds zaņķis, kurā valda netaisnība un vardarbība. Līdz ar viņu Dieva burtiskos, ne alegoriskos meklējumos līdzi dodas Jesses mīļotā Tulip O’Hara. Viņa ir izmēģinājusi algota slepkavas darbu, tas lāgā neizdevās, taču šauj viņa labi. Vampīrs Cassidy ir ap simts gadu vecs. Vienīgais, kas viņam ir kopīgs ar standarta vampīriem, ir bailes no saules gaismas, bet visādi citādi viņš mīl iedzert un labi paēst. Viņš ir ļoti sociāls, tikai patiesībā viņš nemaz nav tāds, par kādu viņš izliekas.
Custera pretinieki ir tikpat kolorīti, kā viņa atbalstītāji. Pirmie un galvenie ir viņa vecmāmiņa, Jody un T.C. Pilnīgi atsaldeņi uz reliģijas bāzes. Te var tikai uzteikt autoru par viņa slimo fantāziju, tā nudien nāk par labu komiksa sižetam. Vecmāmiņai ir tiešais kontakts ar pašu Dievu. Jody labprāt ir gatavs nosist jebko, un T.C. ir gatavs izdrāzt jebkuru, kas kustas. Jesse ir uzaudzis šajā ģimenē, un viņam ir savi rēķini ar tiem kārtojami. Herr Starr ir Grāla darbinieks. Grāls ir varena organizācija, kas vada visas pasaules politiķus no aizkulisēm. Viņu plāns ir Armagedons, neba par velti viņi ir saglabājuši Jēzus pēcnācēju asinslīniju tīru. Viņiem vienmēr ir pieejams jauns pestītājs, tikai Jesse ar savu spēju runāt Dieva balsī viņiem ir sajaucis visas kārtis. Arseface, jauneklis, kas reiz bija Kurta Kobeina fans, bet visiem jau nesanāk tik smuki nošauties, daži arī izdzīvo. Viņam ir nācies krustot ceļus ar Jesse, un atlikums pēc šīs tikšanās ir vēlme atriebties. Saint of Killers – viņš reiz bija cilvēks, taču dzīve sagriezās tā, ka viņš pats sevi nolādēja. Tā nu pasaulē parādījās slepkava, kuru uz priekšu dzen tikai naids. Dievs – visa Alfa un Omega.
Sāksim ar to, ka šos komiksus nevajag lasīt nepilngadīgajiem, cilvēkiem, kuriem riebjas vardarbība un tās grafisks attēlojums un, protams, konservatīvajiem ticīgajiem. Autors šajā noveļu ciklā ir pacenties godam, lai aizskartu visas sāpīgākās ASV sastopamās tēmas. Te ir daudz vesterna tēmas, galu galā Jessem kopš bērnības uzticams draugs ir bijis Džons Veins. Ir arī daudz seksa, narkotiku, alkoholisma un izvirtības. Taču grāmatas centrālā tēma ir ASV kā zeme, kurā visiem tik dota otrā iespēja. Bieži vien jau cilvēks nemaz nav vainīgs pie tā, ka viņš tāds ir reizēm gadās, ka dzīvē vienkārši tiek izdarīta idiotiska izvēle. Tādu patiesi ļauno jau nemaz tik daudz nav, bet ir jādara viss, lai noslaucītu tos no zemes virsmas.
Otrs centrālais temats, kura dēļ tad komiksā vispār tiek rādītas mūsu zemes šausmas, ir atbildes meklēšana uz jautājumu, kur tad te visā ir Dievs? Vai viņš nav atbildīgs pret saviem radījumiem, vai viņam ir pret tiem jāatskaitās? Ka visu mīlošais Dievs iet kopā ar to, kas notiek pasaulē. Autora interpretāciju nevarētu nosaukt par svaigu, bet izklāsts viennozīmīgi ir interesants.
Sākot lasīt pirmo grāmatu, man bija salīdzinoši grūti iebraukt sižeta problemātikā. Bet nevajadzēja uztraukties, ar laiku tas pārgāja, un visu sapratu. Autoram ļoti patīk melnais humors, viņš labprāt pasmejas par dažādām Amerikas popkultūras izpausmēm, paceļ dažādas tabu tēmas, viņa tēli nebaidās būt rasistiski, paštaisni reliģiski un vienkārši maniakāli slepkavas. Kad iešūpojos lasīšanā bija ļoti, ļoti grūti pārtraukt. Vairākus vakarus es aizgāju gulēt trijos, jo gribējās izlasīt vēl vienu grāmatu. Visā sērijas notikumu izklāstā ir kaut kas fascinējošs, kas neļauj no tās atrauties ne mirkli. Taču kā jau minēju augstāk, sērija nav tikai vienkārši cilvēku galināšana un roku laušana, tā ir mūsu pasaules atainojums. Varbūt nedaudz pārspīlēts un sliktās lietas pārāk izceltas, taču visai patiess.
Man vislielākā vilšanās bija vampīrs Cassidy. Man viņš patiesi iepatikās ar savu dzīves uztveri un spēju pieņemt savu būtību. Taču tas bija līdz brīdim, kad autors pēkšņi nolēma atklāt šī vampīra patieso būtību. Domāju, ka ne vienam vien lasītājam viņš ar to iegrūda dunci mugurā.
Savukārt tēls, kas paliks manā atmiņā uz mūžiem, ir Saint of Killers, viņa dzīves stāsts nav nekas unikāls, taču viņa pēcnāves piedzīvojumi ir uzzināšanas vērti. Šeit gadās sastapt tādu varoni – viņš nav ne ļauns, ne labs, viņš ir kā dabas spēks, kuru vada tikai naids. Viņam nerūp ko un kādēļ viņš nogalina, vai tas ir taisnīgi vai nav, viņš vienkārši kārto rēķinus ar visiem, par to, ka viņi ir dzīvi.
Mani nedaudz sabēdināja sērijas nobeigums. Te katrs no varoņiem saņem savu atalgojumu. Daži risinājumi mani apmierināja, labi iekļāvās sižetā, taču daži bija pārāk veiksmīgi, viss notika tik slīpēti, ka leca ārā no tās kopainas, kura bija vērojama visas sērijas gaitā. Bet tās ir tikai manas domas. Varbūt, ka tā arī bija pareizi.
Sērijai lieku 10 no 10 ballēm. Silti iesaku lasīt visiem komiksu cienītājiem. Ļoti laba un oriģināla sērija. Nevajag pārmest autoram arī to, ka viņš mūsu Zemes dzīvi ir atainojis tādu, kāda nu viņa ir. Manas mīļākās sērijas grāmatas ir „Ancient history”, „Salvation” un „Alamo”.
Comments
Jā, nu prieks, ka tev patika, patiess prieks.
Par to Casidy – grūti jau cilvēcību saglabāt, ja esi 100 gadus vampīrs un neesi Edvards. Bet kā jau pats raksti, stāsts tomēr ir par otrajām iespējām 🙂
Man bija liela vilšanās tai vampīrā, tāds normāls cilvēkveidīgais šķita, bet šamais šitāds maitulis izrādījās. Bet nu vispār tāda lieta jau nav vampīriem vien raksturīga īpašība.
[…] savā blogā raksta par grāmatu Meklējot Aļasku. Tikmēr Ints papildinājis savu lasāmo ar čupiņu grafisko noveļu un Vilis papildināja izdevniecību Mansards ar savu romāna […]