Kāpņu pilsēta by Roberts Džeksons Benets (City of Stairs by Robert Jackson Bennett)

Šo grāmatu izvēlējos lasīt pavisam vienkārša iemesla dēļ, kādā interneta lapā izlasīju tekstu, kas skanēja aptuveni šādi: „Ja esi nolēmis šogad izlasīt tikai vienu grāmatu, tad iesakām šo”. Tie nenoliedzami ir stipri vārdi, un es nolēmu viņus pārbaudīt.
Pirms astoņdesmit gadiem Bulikova bija pasaules centrs. Tajā uzturējās Dievi, kas valdīja pār visu Kontinentu. Taču laiki mainījās, Saypur sacēlās pret Kontinenta apspiedējiem, nogalināja viņu Dievus. Taču ar to bija par maz – Kontinenta iedzīvotājiem tika atņemta vēsture, visas norādes, kas vēstītu par Bulikovas agrāko varenību tika izcenzētas un pārrakstītas. Tagad Bulikovas iedzīvotājiem ir laiks izbaudīt, ko nozīmē dzīvot nomaļā kolonijā, bez nākotnes perspektīvām un tiesībām uz savu vēsturi. Brīnumi vairs nestrādā, bet jaunie kolonizatori to vietā neko nepiedāvā. Un tad Efrem Pangyui slavens Saypur vēsturnieks mīklainos apstākļos iet bojā šajā pilsētā. Šī nozieguma izmeklēšanai tiek piesaistīta Shara Thivani, Saypur Ārlietu Ministrijas diplomāte, vismaz uz papīra. Taču izmeklēšanas gaitā tiek viņai nākas iedziļināties aizvien senākos pagātnes notikumos, laikos, kad Dievi vēl valdīja Kontinentā, un Sayapuri zemes bija kolonija.
Te ir viss, ko mēs varētu vēlēties no pilsētas fantāzijas, smalki izstrādāta pasaule, seni noslēpumi, labs detektīvs, izcils piedzīvojums, diplomātiskās intrigas, aizraujoši un dziļi izstrādāti varoņi. Un pats galvenais, tas viss ir ietilpināts vienā grāmatā, kurai nav pat piecsimt lapaspuses. Autoram ir izdevies arī tas retais gadījums, kad nobeigums patiešām ir nobeigums. Tāds, pēc kura neprasās nekas vairāk. Bet nu nedaudz sīkāk.
Grāmatas galveno varoņu tēli ir noslīpēti bez maz vai perfekti. Shara tikai uz papīra ir Ārlietu ministrijas ierēdne, patiesībā viņa ir slepenā dienesta aģente ar visnotaļ augstiem sakariem valdībā. Viņas risināmie uzdevumi nekad nav izcēlušies ar vienkāršību. Un tas, ka viņa ir sieviete, kas nēsā brilles, nemaz nenozīmē to, ka viņa neefektīvi veiktu savu darbu. Bonusā viņai ir bagātīgas zināšanas par Kontinenta vēsturi, Dievībām un brīnumiem. Viņas padotais Sigruds ir ziemeļnieks, viņa metodes nav tik smalkas. Sigruds ir vienkāršā stila piekritējs ir cilvēks – ir problēma, nav cilvēka – nav problēmas. Sigruds ir viens no tiem tēliem, kas nodrošina grāmatā episkas cīņas. Viņa cīņa ar Uravu vien ir izlasīšanas vērta. Vohannes Votrov – Bulikovas bagātnieks, kurš nav mierā ar esošo kārtību. Viņš vēlas lielāku Sayapuri un Kontinenta sadarbību. Tas palīdzētu Kontinenta iedzīvotājiem aizmirst laikus, kad viņi bija Dieva tauta un beidzot pievērsties nākotnes plāniem.

Un tad vēl paši Dievi, tas nekas, ka viņi ir miruši, un viņu pieminēšana ir likuma pārkāpums. Viņu darbi un brīnumi joprojām ir sastopami ik uz soļa, viņi joprojām ietekmē cilvēku prātus, dod cerības un piedāvā izredzētību. Bulikova ir Dievu būvēta, un tas nekas, ka ar Dievu pazušanu daļa no tās ir pazudusi, daudz kas vēl ir saglabājies. Autors diezgan nopietni nododas Dievu un to pielūdzēju savstarpējām attiecībām. Abas šīs puses definē viena otru, un reizēm tas var beigties ļoti, ļoti slikti.
Kontinenta iedzīvotāji savukārt pārdzīvo identitātes problēmas. Reiz viņi bija Dievu izredzētie, nu viņi ir kļuvuši par kalpiem. Daļa vēlas dabūt atpakaļ Dievus, brīnumus un satriekt savus Sayapuri iekarotājus. Daļa vēlas dzīvot tālāk, aizmirst bijušo un sākt tehnoloģiju attīstību, aizmirstot par maģiju. Bulikovu šis konflikts plosa jau gadu desmitiem, un pilsētas nestabilā politiskā situācija ir viens no grāmatas centrālajiem elementiem.
Slepkavības izmeklēšana ir grāmatas centrālā sižeta līnija, tā apvieno sevī visas problēmas un notikumus. Autoram ir izdevies to izdarīt ļoti veiksmīgi, nav nekā lieka. Var jau, protams, pīkstēt par īstā slepkavas paredzamību. Toties uz kādas spilgtas pasaules fona šī izmeklēšana notiek!
Sākot lasīt grāmatu uzreiz bija skaidrs, ka šī grāmata ir īstā, un būs laba. Man tāda lieta pēdējā laikā gadās salīdzinoši reti. Šo grāmatu lasīt vilcienā bija kā staigāt pa naža asmeni, es veselas trīs reizes gandrīz vai nepaspēju izkāpt no vilciena savā stacijā. Tāds ievilkšanas spēks vēl nebija izdevies nevienai citai grāmatai. Kad sāc lasīt, tad pēc pāris lapaspusēm jau esi aizmirsis par visu apkārt notiekošo. Labi vēl, ka neviens mani, lasot šo grāmatu, neaptīrīja kabatas.
Ko lai es saku pēc grāmatas izlasīšanas? Ja jums patīk fantāzijas žanrs, tad noteikti izlasiet! Metiet malā visu to, ko lasiet patlaban un sāciet lasīt šo, nopietni, nenožēlosiet. Nav vērts atlikt lasīšanu uz vēlāku laiku, šī grāmata ir no tām, kuras ir vērts izlasīt uzreiz. Lieku 11 no 10 ballēm. Zinu,izklausos pēc šīs grāmatas fana, bet ko tur slēpt – tā tas arī ir. Es labprāt kādreiz pastaigātu pa Bulikovas kāpnēm. Bez tam šī pilsēta man ļoti atsauca atmiņā New Croubzon no Perdido Street Station by China Miéville.