Ir tādas grāmatas, par kurām es zinu, tās ir labas, taču es viņas nelasu. Es no viņām veidoju zelta fondu, tās es lasīšu kaut kad vēlāk, kad būs tik traki, ka nevarēšu atrast sev lasāmvielu. Par šo grāmatu zināju jau sen, Berlīnē bija pat tā, ka gāju jau pie kases apkrāvies ar Aberkrombija grāmatām, un tad sapratu, ka man bagāžā diemžēl nebūs vietas. Tad nu beigās zelta fondā man viņa nonāca elektroniskā veidā – godīgi nopirkta amazonē.

Monza Murcatto un viņas brālis Benna ir visnotaļ veiksmīgi algotņi. Viņu uzvaras ir padarījušas tos ne tikai slavenus, bet arī bagātus. Šķiet, kas gan varētu būt labāk ilgstošs karš, uzticams darba devējs un vareni nākotnes plāni. Varbūt nav lāgā, ja tauta Tevi ciena vairāk nekā tavu darba devēju. Atgriežoties pēc kārtējās kampaņas Monza tiek nodota un tikai pateicoties brīnumam viņa izglābjas no nāves. Viss ir zaudēts, atliek tikai atriebība.

Grāmatas centrālais sižets ir Monzas atriebība saviem pāridarītājiem. Tā notiek uz pilsoņu kara fona, laiku pa laikam sižetam ieslīgstot politiskās niansēs.

Ja nav bail no tā, ka laiku pa laikam kādam no grāmatas varoņiem tiks izlaistas zarnas, kāds nokritīs ar dunci ribās vai ar putām uz mutes, tad grāmata ir droši lasāma. Nav jau tā, ka autors aizraujas tikai ar grafisku slepkavību aprakstu, viņš vienkārši ir palicis uzticīgs savam stilam. Tas sevī, cik varu spriest, ietver jebkāda romantiskuma plīvura noraušanu tādām lietām kā karš, revolūcija un kā šajā gadījumā atriebībai.

Atriebība nav nekāda bērnu spēle, sevišķi, ja visi sarakstā esošie ir samērā augsti stāvošas personas. Tā ir diezgan piņķerīga padarīšana un, ja esi viens, tad praktiski neiespējama. Monza savāc komandu, un tā ir viena no labākajām atriebības komandām, par kuru es jebkad esmu lasījis. Standarta stāstā visi strādā kopēja mērķa labā, nekas viņiem nav nepieveicams, visi ir lieli draugi, un to vien dara kā dod pienesumu kopējam mērķim. Monzas komanda ir vairāk antikomanda. Te cilvēki strādā naudas dēļ, un lielākai daļai no viņiem ir problēmas ar galvu.

Monza – viņu interesē tikai atriebība, kas būs vēlāk, tas nav svarīgi, galvenais ir atriebties par savi un sava brāļa nāvi. Laba līdere, atkarīga no vietējā hašiša derivatīva.

Shivers- ziemeļnieks (tiem, kas lasījuši First Law triloģiju, šis personāžs jau būs pazīstams), kurš ir nolēmis kļūt labāks cilvēks, neslepkavot un strādāt normālu darbu. Par Styria viņa zemēs stāsta kā par tādu īstu laimes zemi. Diemžēl realitāte ir citāda, ja Tev nav naudas, nevienu neinteresē, ka tu esi ziemeļnieks ar vārdu. Mīl kauties un ilgi turēt aizvainojumu, viegli manipulējams.

Friendly uzskata, ka nav labāka vieta pasaulē par cietumu, tur viss ir skaidrs, nav nekāda haosa. Galvenā problēma ir OCD, lai izvairītos no haosa pasaulē, viņš skaita visu. Toties izpilda pavēles precīzi un gatavo labi.

Morveer – indētājs, iespējams, labākais Styria. Neatzīts intelektuālis un vienkārši ģēnijs. Taču cilvēkiem viņš nepatīk, uzskata, ka indētājs ir necienīga profesija, un no tādiem jāturas pa gabalu. Taču viss, ko viņš vēlas, ir slava, atzinība un bagātība. Nu un noindēt visus pārējos.

Nicomo Cosca – algotnis, kurš mīl mainīt darba devējus kaujas vidū. Kauja ir laba lieta, taču vēl labāka ir laupīšana. Monza reiz nometa viņu no amata, taču Nicomo netur ļaunu prātu, tāda jau ir sieviešu daba uzmest. Taču, ja radīsies labāks iedāvājums, viņš labprāt to pieņems.

Pasaulei šajā grāmatā nav tik liela nozīmes. Te Astoņas brīvpilsētas savā teritorijā plēšas par dominanci, līdz ar to lasītājam nākas iedziļināties politikā un dažādās intrigās. Dažam labam lasītājam tas var nepatikt, bet manī pretenzijas neraisīja. Tas padarīja grāmatas sižetu no taisnvirziena kvesta ar mērķi nogalināt septiņas personas, par visnotaļ samudžinātu pasākumu. Nekad jau nevar zināt to, kurš ir sabiedrotais un kurš ienaidnieks. Uz pasaules nav nekā patstāvīga. Pēc būtības grāmatu var lasīt atsevišķi no iepriekšējiem autora darbiem, bet tad dažiem varoņiem pazudīs papildus dimensija. Shiver motivācija kļūt par labāku cilvēku mums līdz galama nekļūs skaidra un nesapratīsim, uz kādu kropli visi atsaucas un no kura baidās.

Grāmatai lieku 9 no 10 ballēm. Autors ir līmenī, lasīt visiem drūmās fantāzijas cienītājiem. Šim autoram šajā žanrā ir maz konkurentu, un manā topā viņš stāv augstāk par Mārtinu un viņa Troņu spēlēm.