Nevaru paskaidrot, kurā prāta aptumsuma brīdī man galvā ienāca doma, ka vajadzētu izlasīt The Malazan Book of the Fallen ciklu. Kurā, ja tic wikipedia, ir 10 grāmatas, 11’147 lapaspuses un 3’300’026 vārdi. Un tas neskatoties uz to, ka man tādi aizsākti cikli ir vismaz desmit.

Malazan Impērijā, šķiet, viss iet uz galu. Impērija jau daudzus gadus ir ierauta karā, nesen ir noticis valsts apvērsums, un Imperatora vietā tronī sēž Imperatore. Bet paskatoties malazan vēsturē, notiekošais nav nekas īpašs. Lassena dara visu, lai konsolidētu savu varu. Varas absolūtumu nodrošina speciāla slepkavu vienība Claw. Seržants Whiskeyjack vecā imperatora laikos bija viens no ģenerāļiem nu viņš vada sapieru vienību, kuras nosaukums ir Bridgeburners. Kā iepriekšējam valdniekam tuvu stāvošas personas viņi ir nolemti iznīcināšanai. Tādai, kas notiek pa kluso, lai neseceltos dumpis. Impērija notur savu varenību tikai pateicoties iekarojumiem, un nu pienācis laiks uzbrukt Darujhistan, pēdējai Genbackis kontinenta brīvpilsētai. Taču ne tikai imperatorei ir ar šo pilsētu saistīti plāni.

Ir tāda lieta kā apieskās fantāzijas darbi, tādi, kuri aptver gadu tūkstošus, veselas pasaules. Izpildījuma ziņā gadās visādi ir patiešām episki darbi un ir tādi, kuriem episkums atrodams tikai grāmatas anotācijā. Šis cikls viennozīmīgi pieder pie nopietnajām episkajām fantāzijām, tādām, kuru pasaules pamazām ievelk lasītāju sevī un kuras netiek aizmirstas pēc izlasīšanas.

Šī ir no tām grāmatām, kuras no lasītāja prasa zināmu atdevi. Autors ir nolēmis uzticēties savam lasītājam un paredz, ka viņiem piemīt spēja patstāvīgi domāt. Tādēļ lasītājs tiek iemests notikumos uzreiz, neko nepaskaidrojot un bez jebkādas priekšvēstures. Viss ir jāuzzina pašam, tāpat kā grāmatas varoņiem. Arī tiem lielākoties nav ne mazākās nojausmas, kas notiek. Un pareizi vien ir, nevar impērijas likteni piesaistīt vienam supervaronim, tādēļ šeit varoņu ir desmitiem. Katrs ar savu dzīvesstāstu, ambīcijām un nākotnes plāniem. Varoņi nav tikai cilvēki vien, Malazan impērijā atrodami daudz un dažādas rases. Nekur nav teikts, ka cilvēki ir radības kronis. Kas ir cilvēki salīdzinot ar Imass rasi, kuras indivīdi dzīvo simtiem tūkstoš gadu. Vai Tiste Andii, kuri ir praktiski nemirstīgi un atceras Tumsas atšķiršanu no Gaismas. Pret tādiem pat dievi ir tikai sīki izlēcēji, kuri mēģina izmantot dotā brīža iespējas. Neuzskaitīšu šeit visus grāmatas galvenos varoņus, tā būtu pamatīga Maitekļošana, jo lasītājs nekad jau nevar zināt, kurš no nupat iepazītajiem beigās izrādīsies galvenais varonis un kurš tūlīt dabūs tuteni zarnās.

Izcils sērijas sākums. Autors reāli pacenties ar pasaules būvniecību. Te ir lidojošas pilsētas, magu dimensijas un slepenas organizācijas. Sākumā ir visnotaļ grūti orientēties notiekošajā, jo lasītāju iemet notikumos nesagatavotu. Nekad nevari zināt, kurš vada parādi un kuram tikai šķiet, ka viņš vada parādi. Nākas dievus, rases, politisko situāciju un vēsturi salasīt pa drupatiņām. Bet nevajag uztraukties, ar drupatu uzlasīšanu nodarbojas arī grāmatas galvenie varoņi.

Lielākais grāmatas pluss ir tas, ka autors ļauj izvēlēties lasītājam pašam labos un sliktos. Viņš visos varoņos ir ielicis lielu darbu. Katram no viņiem ir sava taisnība, visi viņi ir sākuši kā ideālisti ar naivu skatījumu uz pasauli. Taču dzīve dara savu, viņa pārmaļ un pārveido cilvēkus. Reizēm tas ir ilgs process, reizēm tas notiek uzreiz. Daži pierod pie tā, ka tiek izmantoti, daži tikai izliekas, ka viss ir kārtībā. Stāstā nav skaidri definēts labais un ļaunais, ir atšķirīgi mērķi, kuru piepildīšanai tiek izmantoti visi līdzekļi. Iespējams, ka daudzo varoņu dēļ autoram nav izdevies noslīpēt tos līdz ideālam, un par dažiem es labprāt uzzinātu ko vairāk. Kruppe noteikti ir viens no tiem.

Darbība grāmatā rit visnotaļ raiti, un nevienu brīdi netiek ieturēta pauze, lai iestieptu tekstu garumā. Varoņi rosās kā skudras. Viņus visus neapmierina esošā kārtība. Autors nav nolaidies līdz elfu, rūķu un orku līmenim. Viņa rases ir diezgan neparastas. Es izvairīšos no vārda unikālas, jo mūsdienās reti kas tāds vairs gadās. Autoram ir talants uz kauju aprakstiem, tā kā varoņu veidošanā viņš ir investējis daudz laika, tad jebkurā cīņā viņam pa rokai ir kāds vai kāda, kuru iemest cīņā.

Grūti atrast kur autoram piesieties. Bet ir dažas lietas, kuras es vēlētos izprast labāk. Pirmkārt, tā ir burvju un magu maģijas sistēma. Katram no viņiem ir pieejama lieta kuru sauc par Warren. Tā ir tāda kā personīgā dimensija, no kuras smelties maģisko enerģiju. Taču maģiju nekas neierobežo, rodas jautājums, kas atšķir spēcīgu burvi no pašvaka. Un kādēļ pasauli jau nepārvalda magi.

Man grāmata patika un domājams, ka šī būs no tām sērijām pie kuras grāmatām laiku pa laikam atgriezīšos. Lieku 9 no 10 ballēm. Ja patīk nopietna fantāzija, nebaida samudžinātas sižeta līnijas, daudz varoņu un pašam atklāt pasaules noslēpumus kopā ar grāmatas varoņiem, tad uz priekšu – lasi! Te nekas netiks iebarots ar karoti, tekstam būs cauri jāsitas pašam.