Šo grāmatu lasīšanai saņēmu no Andra kā grāmatu blogeru Ziemassvētku dāvanu. Par šo grāmatu es dzirdējis biju, bet lasījis es viņu nudien nebūtu. Pasteidzoties notikumiem priekšā, tas būtu ļoti slikts scenārijs. Mani nedaudz atbaidīja pārlieku nopietnais autora vārds un uzvārds. Arī apskatītā tēma, cik to varēja saprast no anotācijām, mani nekad īpaši nebija aizrāvusi. Taču zinot, ka švaku grāmatu neviens taču nedāvina, saņēmos un grāmatu izlasīju.

Homērs Velss ir bārenis. Dzīvo viņš Svētā Mākoņa bāreņu patversmē. Kā jau katrs patiess bārenis viņš prot būt pacietīgs, un viss ko viņš vēlas no dzīves, ir būt noderīgam. Ar adopciju viņam nav veicies, un beigu beigās viņš vienmēr atgriežas bāreņu namā. Svētā Mākoņa bāreņu patversme ir doktora Vilbera Lārča mūža darbs. Aiz šī nama izkārtnes slēpjas ne tikai bāreņi. Doktors piedāvā savām pacientēm 1920-tajos gados grūti atrodamu pakalpojumu – abortu veikšanu. Homērs vēloties būt noderīgs kļūst par akušieri, vecmāti un ķirurga palīgu. Doktors Lārčs liek uz viņu lielas cerības, taču Homērs nolemj dzīvot pats savu dzīvi.

Mūsdienu „tikumības” pārņemtajā laikmetā, kad valstsvīri pa televīziju un radio gvelž lietas, par kurām viņiem acīmredzot nav nekādas saprašanas, šī grāmata noteikti būtu dikti aktuāla un, iespējams, pat iekļaujama vidusskolnieku obligātās literatūras sarakstā. Atbildība un izvēle ir šīs grāmatas centrālais temats, atbildība par pasaulē laisto bērnu vai izvēle par labu abortam. Doktors Lārčs respektē katras sievietes tiesības uz izvēli, viņš tās nenosoda, jo savā dzīvē viņš ir pieredzējis daudz ko un ir sapratis, ka viņam nemaz nav tiesību izdarīt izvēli citu cilvēku vietā.

Homēram šajā lietā ir pavisam cits skatījums, viņš uz jautājumu, kam tu dotu priekšroku abortam vai bārenim, izvēlas bāreni. Viņaprāt būt par bāreni nav nekas slikts, taču, ja viņš izvēlētos kļūt par ārstu, viņam nāktos nokļūt situācijā, kad viņam sievietēm, kuras negribētu laist pasaulē bāreni, nāktos atteikt. Tā kā grāmatas darbība notiek ASV laika posmā starp divdesmitajiem un piecdesmitajiem gadiem, tad sabiedrībā, kurā aborti nav iespējami, lamatās nonāk gan dakteri, gan sievietes – viņiem abiem tiek atņemta izvēles brīvība. Sieviete nevar izvēlēties starp bāreni un abortu, ārsts par aborta veikšanu vai neveikšanu. Sievietei tiek liegts speciālists, ārstam atliek izvēle darīt to, ko viņš negrib, vai sūtīt viņu meklēt ne tik kvalificētu palīdzību.

Otrs ne mazāk svarīgais temats tiek atspoguļots grāmatas nosaukumā – tie ir likumi – rakstītie un nerakstītie. Aiz rakstītajiem likumiem sabiedrība slēpj savu dubultmorāli, galvenais, lai ar fasādi viss ir kārtībā. Tas nekas, ka šādi likumi nav piemēroti realitātei. Viņi rada vairāk problēmu nekā sniedz palīdzību. Ar abortu likumiem ir tāpat kā ar Sidra nama likumiem. Saimnieki saviem ābolu vācējiem var uz lapiņas sarakstīt jebkādus noteikumus, taču viņi visi zina, ka patiesos likumus nosaka Rozes kungs. Un viens no galvenajiem ir strīdu laikā nesadur savu darba biedru tā, ka būtu nepieciešama policijas iejaukšanās. Dubultmorāle arī daudz sīkākos jautājumus nav sveša nevienam no grāmatas varoņiem.

Grāmatas galvenais pluss ir autora rakstīšanas stils, tajā ir kaut kas no Vonnegūta tiešuma un neizskaistinātiem realitātes aprakstiem. Varoņi vismaz paši sev neslēpj savus pasaules uzskatus, un te tiek izteikti ar visnotaļ parupju tiešumu. Te neviens nekaunas no parupjāka vārda izteikšanas vai kāda seksuālās dzīves aspekta pieminēšanu. Taču nevajag domāt, ka šī grāmata ir tikai rupjību krājums, tā patiesībā ir tikai sekundāra lieta, kura nobāl uz grāmatas varoņu un viņu biogrāfiju fona. Reti kur atrodami tēli ar tik savdabīgu dzīves gājumiem. Homērs – bārenis, kas ja no pusaudžu gadu vecuma nodarbojas ar ginekoloģiju. Vollijs – salīdzinoši bagātas ģimenes bērns, kurš ābolbiznesa vietā izvēlas kļūt par bumbvedēja pilotu. Kendija – mīla abus augstāk piesauktos, bet īsti nevar saprast kuru vairāk. Melonija – dūšīga meitene, kuru Homērs reiz uzmeta un daļu no savas dzīves viņa pavada meklējot Homēru. Lārčs – viennozīmīgi grāmatas spilgtākais tēls, kas ar savam vēstulēm un ierakstiem dienasgrāmatām perfekti savelk kopā visu grāmatā notiekošo.

Izlasot grāmatu iegūsiet diezgan nopietnu, lai ar virspusīgu ieskatu dažādās ginekoloģijas problēmās, tas ir gan Lārča, gan Homēra mīļākais temats. Sīki un smalki tiks aprakstītas arī aborta veikšanas nianses. Un šādas tādas ābolu audzēšanas un sidra spiešanas nianses. Par torpēdu būvniecību gan neko lāga neuzzināsim, tikai to, ka galvenais ir žiroskops. Savukārt elektriķiem tiks dots padoms, ka šajā profesijā ir bīstami būt mierīgam un relatīvi laimīgam.

Grāmatai lieku 10 no 10 ballēm. Ieteiktu izlasīt visiem, kurus nebaida grāmatas par sociāli sarežģītām tēmām. Šī parādīs to, ka uz daudziem jautājumiem nemaz nav viennozīmīgas atbildes. Šī atbilžu daudzveidība un atkarība no konteksta ir galvenais iemesls tam, ka bieži vien ir likumi un Likumi.