Jau pagājis gandrīz gads, kopš iepriekšējās Kultūras sērijas grāmatas izlasīšanas. Nolēmu atsākt lasīt sēriju un ķerties klāt grāmatai, kura pēc būtības bija pamatā manai nelasīšanai. Kaut kur uzzināju, ka šī grāmata ir vis nesaistītākā no visām sērijas grāmatām, jo Kultūras civilizācijā tajā tiek pieminēta tikai garāmejot.

Nomaļā planētā, kuru apspīd seši mēneši, spiegs raksta ziņojumu savam saimniekam par kādu dakteri Vosill, viņa dīvainā kārtā ir kļuvusi par vietējā karaļa ārstu un uzticamības personu. Viņai ir daudz vairāk ienaidnieku nekā viņa spēj iedomāties, taču viņas spējas un līdzekļi ir pietiekami, lai novērstu jebkādas problēmas. Citviet turpat netālu, karaļvalstī valda ģenerāļi. Kās vīrs vārdā DeWar kalpo par miesassargu ģenerālim Tassasen. Viņš ir profesionālis, kura darbs ir slepkavot slepkavas. Arī viņam ir savi ienaidnieki, taču tie ir viegli identificējami un iznīcināmi. Neviens netic ārstei, un miesassargs netic nevienam. Taču viņiem abiem ir kaut kas kopīgs.

Šīs grāmatas centrālais temats ir par Kontaktu. Tā ir organizācija, Kas Kultūras civilizācijā izvērtē vienas vai otras civilizācijas gatavību iekļauties Kultūras civilizācijā. Pirms to izdarīt uz planētu slēpti tiek nosūtīti emisāri, lai izzinātu situāciju, ievāktu informāciju par sadzīves reālijām un galu galā nodarbinātu Kontakta darbiniekus. Vosill ir viena no kontakta, viena no tām retajām Kultūras civilizācijas pārstāvēm, kura nav ar mieru vadīt dzīvi bezriska pārticībā. Ja skatāmies sērijas kontekstā, tad šīs Kontakta grupas pastāvēšana, manuprāt, rada diezgan lielu problēmu Kultūras kopainā. Kultūras Kuģi intelekta ziņā pārspēj cilvēkus, viņi pāris dienu laikā var noskanēt veselu planētu, iegūt par to un tās vēsturi praktiski pilnīgu informāciju. Rodas jautājums, kādēļ uz planētu jāsūta cilvēki, noskenē no attāluma, izanalizē datus un gatavs, pieņem lēmumu. Tā vietā viņi paļaujas uz savu vietējo aģentu personīgo pieredzi. Piekrītu, lasīt ar cilvēkiem un attiecībām starp tiem ir daudz interesantāk.

Grāmatā aprakstītās civilizācijas attīstības pakāpi varētu pielīdzināt Renesansei. Sākas tehnoloģiju attīstība, feodālismu nomaina militāras un revolucionāras diktatūras. Centrā ir galma intrigas, naids, mīlestība, noslēpumi un nodevības. Ja nebūtu kopējās sērijas konteksta, tad grāmatu varētu vērtēt kā vidēju vēsturisko romānu. Tēli autoram padodas varoņu motivācija ir saprotama un cilvēciska.

Grāmatas galvenais pluss ir veids, kā autors savij kopā abas galvenās sižeta līnijas. Viņas visas grāmatas garumā nenonāk tiešā saskarē, taču ja lasītājs ir uzmanīgs un izlasa visu DeWar sižeta līniju neko neizlaižot, viņš sapratīs kā tieši DeWar ir saistīts ar Vosill. Pie reizes arī uzzinās, kādēļ viņi Kultūras vietā ir izvēlējušies dzīvot uz šīs nomaļās planētas.

Grāmatai lieku 7 no 10 ballēm, nevar teikt, ka biju stāvā sajūsmā. Varu pateikt tikai vienu lasāma. Tomēr šī nudien nav no tām, kuras būtu obligāti jāizlasa.