Tuvu un tālu by Ivans Maiskis
Turpinu lasīt „Piedzīvojumi. Fantastika. Ceļojumi.” sēriju. Gadījuma skaitļu ģenerators izvēlējās šo grāmatu. No bērnības atmiņām man viņa ir pagaisusi, ja es arī viņu esmu lasījis, tad nekas galvā no tās nav aizķēries.
Petrovs Otrā pasaules kara laikā tiek norīkots doties uz Stokholmu pārstāvēt Padomju Savienības intereses. Situācija ir kritiska, notiek sīvas cīņas pie Staļingradas, ir cerības pāriet pretuzbrukumā. Petrovs šajā brīdī labprātāk gribētu atrasties frontē, bet ko lai dara, ja valdība liek, tad jābrauc. Viņam līdzi dodas sieva, un par ceļabiedru piesitas sapieris Potapovs. Kopā ar šī stāsta trim varoņiem lasītāji dosies tālā, bīstamiem piedzīvojumiem pilnā ceļā pa Arābu Austrumu zemēm, pāri visam lielajam Āfrikas kontinentam, Atlantikai un Anglijai. Stāsta pamatā likts īstenībā noticis padomju ļaužu grupas ceļojums no Maskavas uz Stokholmu otrā pasaules kara laikā. Lasītājs iepazīsies ar Mazāzijas un Ēģiptes pilsētām, pirmatnējiem džungļiem un trokšņaino Keiptaunu, ar vientuļu saliņu Atlantikā un milzīgo Londonu.
Gāmatai ir viens un tikai viens uzdevums, uzskatāmi lasītājam parādīt, ka nav uz pasaules labākas valsts, kurā cilvēks var justies brīvs kā Padomju Savienībā. Viss Petrovu ģimenes ceļojums kalpo kā ilustrācija Britu impērijas pagrimumam, buržuāzijas un birokrātu divkosībai, strādnieku apspiešanai un daudzu tautu alkām nomest kaklakungus.
Sižets ir apbrīnojami vienveidīgs, kas balstās uz sekojošu formulu. Petroviem nonākot jaunā valstī, pilsētā vai apdzīvotā vietā, viņiem ir jāsaskaras ar vietējo birokrātu naidīgumu. Tiem nepatīk boļševiki un viņi to divkosīgi slēpj. Aizbildinās ar dažādiem ieganstiem, lai kavētu padomju laužu misijā. Varoņi, īsinādami laiku, apmeklē slavenākos apskates objektus. Tajos kāds gids Žila Verna manierē īsumā izstāsta valsts vēsturi, uzsvaru liekot uz britu imperiālistiem un tautas zemāko slāņu alkas pēc pašnoteikšanās. Tad boļševiki nonāk grūtā situācijā, taču padomju cilvēks ir morāli pārāks, par buržuju pakalpiņiem un vienmēr tiek cauri sveikā. Tā stāsts turpinās mainot dekorācijas, bet nemainot centrālo vēstījumu.
Tā kā grāmata sarakstīta laikā, kad PSRS bija svarīgi izskaidrot saviem ļaudīm, kādēļ pēc Otrā Pasaules kara nolaidās Dzelzs priekškars, tad autors laikus iezīmē nākotnes ideoloģiju konflikta aizmetņus. Briti pēc būtības ir sarīdījuši Vāciju ar PSRS, tagad viņi cer, ka tās viena otru novājinās tik tālu, ka tiem pie kājām noliks visu Eiropu Tieši tādēļ viņi nesteidzas ar otrās frontes atvēršanu. Buržuju dzīšanās pēc peļņas ir uzvarējusi veselo saprātu, tā vietā, lai cīnītos pret nacisma sērgu viņi plāno savu nākotnes ekspansiju. Bet padomju cilvēki tiks galā ar jebkādu ienaidnieku, jo viņu pusē ir taisnība.
Daļa no grāmatas tiek veltīta tāda sociālisma kritikai, kura nav balstīta uz marksismu. Pāris lapaspuses tiek veltītas tam, lai lasītājam izskaidrotu kādēļ leiboristiem nav nekāda sakara ar strādnieku šķiras interešu pārstāvēšanu, par to kā buržuji zem sociālisma idejas slēpj tikai tukšus saukļus, bet nenodod vari strādnieku rokās.
Vienīgais kam varu piekrist autoram, Āfrikas pamatiedzīvotāju liktenis nudien nebija apskaužams, rasismu, baltā cilvēka nasta un citi baltās rases „pārākuma” elementi, bija diezgan trāpīgi apzīmēti. Tikai to vai viņi visi tiecas uz komunismu, es gan neriskētu apgalvot. Arī cerība uz tautu pašnoteikšanos neko nedeva, kad tā piepildījās. Resursi tika izlaupīti, korupcija zēla vēl pamatīgāk nekā Britu impērijas laikos. Un tagad uz Hartumu būs gatavs doties tikai galīgi traks baltais cilvēks.
Grāmatai lieku 4 no 10 ballēm, tas pamatā tomēr ir propagandas materiāls. Bērnu dienās varēja šo grāmatu lasīt kā tādu Žila Verna vai Maina Rīda atvasinājumu, tad tas ideoloģiskais vēstījums kaut kā neķēra. Tagad gan ziloņi un krokodili paliek otrā plānā. Priekšplānā izvirzās komunisma propaganda.
Comments
Apsveicu, manuprāt nu Tu esi ticis pāri draņķīgākajam šīs sērijas gabalam. (Gan jau ir vēl kaut kas līdzīgā mērā nevērtīgs, bet vismaz ne tik biezs 🙂 .) Man kaut kā jau toreiz sen pirmo reizi lasot uzreiz uzkrita nebaudāmā ideoloģiskā puse, tā ka piedzīvojumu daļu nemaz lāgā neuztvēru.
Man šķiet, ka grāmata “Arī viens ir karotājs” un “Slepenais jūras ceļš” varētu būt grūti gabali. Un vēl man nez kādēļ vairs nepatīk indiāņiem veltītās grāmatas.
Nu, tie divi ir tādi pusaudžu kara gabaliņi, lasās kā piedzīvojums. Vismaz tā man atmiņā, drīz jau pienāks rinda- tad redzēs, kā liksies tagad. Var jau būt, ka pašreizējā vecumā vairs nepatiks ar’. Pašreiz lasu Biedru mauzeri. Nu skaidrs, ka tagad liekas diktam naivi, bet uz veco atmiņu rēķina- ka agrāk tīri labi patika,- arī tagad negribas pārāk piekasīties. “Tuvu un tālu” kaut kā intensīvi neiepatikās jau pašā pirmajā reizē, tāpēc nav nekādu cerību, ka tagad varētu iepatikties- nemaz nemēģināšu 🙂
Indiāņu gabali- nu jā, gaumes lieta. Arī jau faktiski tāda pusaudžu lasāmviela, kas varētu likties laba tikai noteiktā vecumā. Visi “strīpainie” gabali nu jau izlasīti; zini, paņem kaut kad Zvērkāvi. Man tur būtu viena lieta bilstama, interesanti- vai Tev arī “uzkritīs”.
Nesen izlasiju krieviski interneta-musu izdevuma nav epilog-kas ar varoniem-Kivi,Lusili,Maiju no salas-notika pec tam
Ieintereseja? Google jums talka
Thanks for the fun challenge – you can never have too many thank you cards right? Thanks for the chance to win some pretty II images! Lovely samples from the DT!
j'y pense parfois quand je voyage, quand je me balade en ville, que je grimpe et descend des trottoirs… à mes yeux tu as bien fait d'écrire ce texte pour toi, pour cet ami et pis pour nous aider à ouvrir un peu plus encore les yeux… merci valérie … merci !