Uz šīs grāmatas izlasīšanu mani pamudināja Andris. Pamudinājums bija visai tiešs, iedodot grāmatu izlasīt. Es esmu vājš cilvēks, ja man kāds iedos grāmatu izlasīšanai fiziskā formā, es centīšos ar to tikt galā pēc iespējas ātrāk. Pie reizes apsolos izlasīt arī visas Ziemassvētkos uzdāvinātās grāmatas.

Low Town ir pilsētas nomale, šeit valda kriminālie elementi. Augstdzimušie šeit cenšas degunus nebāzt. Vietējie paši tiks galā ar savām lietām. Warden, izbijis speciālo uzdevumu speciālists, šeit ir izkarojis savu vietu. Viņš kūrē savu biznesu, un dzīve puslīdz ir ciešama. Ja paliek par traku, var ieelpot nedaudz laumiņu elpas, un viss atkal būs kārtībā. Taču vienu dienu pazūd bērns. Bērni Low Town pazūd katru dienu, tas nevienu neizbrīna. Taču, kad bērnu atrod, visa pilsēta saausās, ir parādījies kāds, kurš laupa un nogalina bērnus. Warden, lai arī izmeklētāja darbs viņam jau ir pagātne, nespēj palikt malā. Viņš vēlas atrast slepkavu un pielikt šai lietai treknu punktu.

Šī grāmata ir detektīvs, tas nekas, ka te ir maģija, viduslaiku dvesma un lielākā daļa pilsētas iedzīvotāju bomžo, bagātnieki ir narkomāni, un slepenpolicija ir norāvusies no ķēdes. Jā, te ir arī labais burvis, kas rūpējas par Low Town iedzīvotājiem, pasargājot tos no dažādām epidēmijām. Bagātniekiem nav nekādas daļas par “zemes tārpiem”, tikai kad vajag ko īpašu ballītei. Visādi citādi viņi no sava kvartāla vienaldzīgi noskatās uz sabiedrības padibenēm.

Warden vispār tas viss ir pie kājas, viņu pa lielam uztrauc tikai paša āda. Epidēmiju viņš pārcieta jau bērnu dienās, zaudējot ģimeni. Labi, bērnībā viņš ir bijis liels labā burvja draugs, taču izlēma doties zaldātos. Arī ar īpašo uzdevumu vienību viņam ir īpašas attiecības. Daļa grib viņu nomušit tādēļ, ka šis pametis organizāciju, daļa apskauž to par darba spējām. Taču pēc savas būtības viņš ir narkotiku dīleris un jumts pāris kvartāliem. Kā īstam privātdetektīvam (lai arī viņš sevi par tādu neuzskata) pienākas viņam ir vesela kaudze ar vājībām. Laumiņu elpa – skaidra lieta, bez tās viņš nemaz nekust no vietas, piedzerties, labprāt. Viņa saiknes ar oficiālo un kriminālo pasauli dod viņam nopietnas priekšrocības, kad runa ir par tumšu lietu šķetināšanu. Noslēpumi viņam patīk, neskatoties uz savu cinismu, viņš ir liels cīnītājs par patiesību.

Sižets, ja skatāmies no detektīva viedokļa, ir klasiskais. Nezināms noziedznieks un izmeklētājs spēlē viens ar otru paslēpes. Autoram, iespējams, nav bijusi liela pieredze detektīvu rakstīšanā, jo pats centrālais noslēpums ir iznācis tik neaizklāti vienkāršs, ka sākumā pat neticēju savai atklāsmei. Domāju, nekas autors aizveda mani pa viltus taciņu un es aplauzīšos, nevar būt, ka tas ir tā. Diemžēl varēja gan. Parasti noslēpumu, ja viņš lasītājam nemaz nav noslēpums, autors izmanto, lai aprakstītu abu pušu iedejas, motivāciju un dzinuļus, un tad ļauj abām līnijām savilkties cieši kopā ar lielo finālu. Te šī iespēja netika izmantota, man pat palika žēl galvenā varoņa, ka viņš ir tik stulbs un neredz acīmredzamo. Labi daļu no sižeta viņš pavada žvingulī, bet reizēm jau arī ir skaidrā, un viņa rīcība rāda, ka ar galvu viņš noteikti draudzējas.

Tātad grāmatas galvenais pluss ir Warden, varonis ir perfekts, īsts detektīvs un sava aroda meistars. Un tikai viņš viens pats izvelk grāmatu līdz līmenim, kad tā atšķiras no simtiem līdzīgu grāmatu pūļa. Mīnuss vāja detektīvintriga, lai neteiktu, ka viņas nav vispār.

Lieku 8 no 10 ballēm. Iesaku detektīvu un fantāzijas cienītājiem, pasaule, lai ar ieskicēta ir pārdomāti uzbūvēta. Galvenais varonis ir neaizmirstams. Triloģijas pirmā grāmata, un šis esot tas retais gadījums, kad nākamās grāmatas kļūstot arvien labākas.