BRĪDINĀJUMS! Šis ieraksts ir pašslavinošs un neobjektīvs!

Šodien ir tā diena, kad mana blogam asmodeus.lv aprit veseli deviņi gadi. Dienā, kad veicu savu pirmo ierakstu, nudien necerēju, ka šis izvilks tik ilgi, jo iepriekšējie divi atdeva galus pat īsti nesākot dzīvot. Tajos aizgājušajos laikos blogi bija savā plaukumā. Ja tev nebija savs blogs, tu nebiji vispār. Blogi radās pa dienu desmitiem, un cilvēki pat centās piešķirt tiem sfērisku formu, runājot par blogosfēru. Patiesībā tas bija tikai blogu burbulis, jo šim pasākumam bija tikai sieniņa bez nekāda piepildījuma. Nevaru noliegt, ka arī šo blogu sagaidītu iznīkšana, blogs bija, bet ko tajā rakstīt, nezināju. Atstāstīt ikdienas notikumus negribēju, pārrakstīt ziņu virsrakstus likās pastulbi, tādēļ blogam radās pārrāvums no Decembra līdz Jūnijam.

Un tad man ienāca galvā ideja, ka ir jāraksta par grāmatām. Galu galā es viņas lasīju pāris nedēļā. Tādēļ vismaz viens ieraksts blogā nedēļā tiktu nodrošināts (tad es vēl nemaz neapjautu, ka lasu vairāk par piecdesmit grāmatām gadā), lieki piebilst, ka sākumā man nebija ne jausmas, kā pareizi par grāmatām jāraksta. Varētu jau atgriezties pie vecajiem ierakstiem un visus uzprišināt, bet turu tos sev par atgādinājumu no laikiem, kad par grāmatu nespēju no sevis izspiest vairāk kā divas rindiņas.

Aizbraucu ceļojumā uz pāris nedēļām, un kļuva žēl visu pieredzēto nodot aizmirstībai, tādēļ ieblogoju arī par to. Un tad man ienāca galvā ideja iegūt apmeklējumu, paeksperimentēju ar sensacionāliem paziņojumiem, tie, protams, deva labus ciparus, bet jēga no tā nebija nekāda. Vēlāk nolēmu sev piesaistīt domājošu publiku un katru nedēļu publicēju uz matemātiku balstītu atjautības uzdevumu. Šo uzdevumu risinātāji patiešām bija gudri un atjautīgi cilvēki. Man joprojām ir žēl, ka viņus pievīlu, jo ievērības cienīgas problēmas man bija tikai 88. Piedodiet, ja varat! Laiku pa laikam es salasu kādus piecus uzdevumus un domāju atsākt, bet saprotu, ka lielāka jēga būtu, ja es sagatavotos uz vismaz vēl 80.

Ierakstu rakstīšana nudien nav nekas grūts, vajag tikai saņemties un rakstīt. Nav tādas lietas kā iedvesma, ir tikai slinkums un aizbildinājumi. Skaidra lieta, ka rakstīšana rakstīšanas pēc ir diezgan bezjēdzīgs pasākums, kas robežojas ar sadomazohismu. Tādēļ ir vēlams, lai visam ir kaut kāds mērķis. Mans mērķis nav glābt pasauli, mans mērķis ir ierobežot savu zināšanu zudumu. Cik nav gadījies, ka paskatoties uz grāmatas vāku, tu zini, ka esi lasījis, taču neko neatceries. Domāju, ka tā ir daudzlasītājiem aktuāla problēma. Grāmatu apraksti ļauj man sistematizēt savas domas un izveidot nelielu atmiņas projekciju laikā pēc grāmatas izlasīšanas.

Daļa no grāmatām ir tādas, kuras aizmirstas, un izlasot atsauksmi nekādu iebildumu nerodas pat pēc pieciem gadiem. Taču ir grāmatas, kuras pēc izlasīšanas tiek pārdomātas vēl un vēl, un lasot aprakstu bieži vien rodas kognitīvā disonanse. Reizēm šķiet, ka novērtēta par labu, reizēm, ka esmu nepamatoti piesējies sīkumiem un palaidis garām galveno. Gadās visādi. Cenšos uzrakstīt par visām izlasītajām. Reizēm patiešām nākas piespiesties, lai savu atmiņas projekciju digitalizētu. Taču gadās, ka mēnešiem ar rakstīšanu nav nekādu problēmu.

Visgrūtāk bija pirmos gadus, īsti nebija ar ko sevi salīdzināt. Taču tad atradu MsMarii blogu un sapratu, ka neesmu viens. Ja sākumā nebūtu viņas bloga (kuram ar starp citu tūlīt būs deviņi gadi), tad, iespējams, neskatoties uz savu motivāciju, būtu atmetis visam ar roku. Ar laiku par grāmatām sāka rakstīt Lasītāja, Baltais Runcis, Burtkoki, Spīgana, Andris un Sibilla, un tad bija gan citi, uz ko paskatīties, motivāciju smelties un labu frāzi nospert. Vēl labāk ir atrast aprakstu par grāmatu, kuru arī es, apraksta iedvesmots, vēlētos izlasīt. Un vispār man ir patiess prieks, ka neesmu vienīgais trakais, kurš ne tikai lasa grāmatas, bet arī par tām raksta. Tagad jau vairāk vai mazāk grāmatblogeru skaits ir mērām desmitos, un es cenšos izlasīt viņu visu domas par grāmatām. Reizēm, ja ir ko teikt, tad arī ierakstu pa komentāram. Nekas jau tā neuzmundrina rakstītāju kā komentārs 😉

Pavisam deviņu gadu laikā esmu publicējis 1345 ierakstus, un no tiem lielākā daļa ir veltīta tieši grāmatām. Ja mani dati ir pareizi, tad drīzumā ir gaidāms tūkstošais grāmatas apskats. Pagaidām nekas neliecina, ka būtu gatavs mest mieru grāmatām un blogošanai.