Nupat izlasījis Millenium triloģijas pirmo grāmatu, ķēros klāt nākošajai. Nebija tā, ka diktu gribētos zināt, kas tālāk, jo pirmā grāmata ir pabeigta ar savām beigām un nekādu turpinājumu vairs neprasa. Taču, ja jau ir otrā, un tā atrodas manā grāmatu plauktā, tad kādēļ atlikt neizbēgamo.

Zviedriju satricina trīs nežēlīgas slepkavības. Aizdomas krīt uz Līsbetu Salanderi, kura ir atgriezusies Zviedrijā pēc ilgas uzturēšanās ārzemēs. Viņa ir ļoti bagāta, bet pavisam vientuļa. Līsbeta Salandere nolemj uz visiem laikiem nokārtot rēķinus ar pagātni un sodīt tos, kas pelnījuši sodu. Policija sāk viņas medības. Žurnālists Mīkaels Blumkvists netic Līsbetas vainai un uzsāk pats savu izmeklēšanu, lai atrastu īsto slepkavu. Viņš atklāj tumšus notikumus Līsbetas pagātnē. Pēdas ved pie kāda noslēpumaina vīrieša, no kura visi baidās. Līsbetai Salanderei ar viņu ir kārtojami īpaši rēķini.

Sākot lasīt šo grāmatu mani interesēja divas lietas – vai Mīkaels pieturēsies pie savas tradicionālās izmeklēšanas metodes – gulēt ar visām, kuras to vēlas un ļaut lietām ritēt savā gaitā. Gan jau beigās brīnumainas sakritības rezultātā viss atrisināsies. Nepārprotiet, man nav nekas pret šādām izmeklēšanas metodēm, taču ja skatās uz notikumiem kopumā, tad Mīkaels nav nedz talantīgs, nedz nenogurdināms izmeklētājs (cik tālu tas attiecas uz materiāla apstrādi). Viņš ir tikai rupors, kas spēj izkliegt to, ko viņam ir devuši citi. Otra lieta – ko Līsbeta darīs ar savu lielo naudu.

Arī šīs grāmatas kriminālromāna un trillera sintēze autoram ir padevusies ļoti labi. Izņemot dažas vietas, no grāmatas nav iespējams atrauties. Mani klupšanas akmeņi bija grāmatas lēnais sākums kad simts lapaspušu laikā nekas lāga nenotika, Līsbeta apgreidoja sevi un savu dzīvokli, taču IKEA mēbeļu  uzskaitījums mani pārāk nesaistīja, tāpēc droši šķīru tās pāris lapaspuses pāri. Brīdis, kad Līsbeta atgriežas atpakaļ Zviedrijā rada nelielu kognitīvo disonansi, jo sabira pīšļos visas manas iztēlotās sižeta attīstības līnijas. Tādēļ turu aizdomās autoru tajā, ka no sākuma viņš ir vēlējies rakstīt kaut ko pavisam citu, bet ir bijis žēl mest ārā grāmatas sākumu. Bet ja tam tiek pāri, tad lietas aiziet.

Kā jau īstā krimiķī, pienākas policisti ir pastulbi, ja viņi tādi nav, tad viņus neieredz kolēģi. Šajā brīdī uz skatuves uznāk Mīkaels. Arī šeit viņš pats neko nav uzracis, bet izmanto drauga un žurnālista Dāga ievākto informāciju atmaskojošam rakstam par prostitūciju un cilvēku tirdzniecību Zviedrijā. Visu trūkstošo informāciju viņam piespēlēs Līsbeta. Bet nav arī tā, ka šoreiz viņam pašam nekas neienāk galvā, noslēgumā viņš nudien izrādīja to, ka spēj spriest patstāvīgi un izmantot citu cilvēku atstātās norādes. Pie tam viņam, lai to sasniegtu pietika aiziet gulēt vienam pašam.

Līsbeta arī šajā grāmatā dara to pašu, ko iepriekšējā  – viņa veic reālo izmeklēšanu, analizē informāciju un meklē pierādījumus. Tas nekas, ka viņu meklē visa Zviedrija. Šajā grāmatā autors pat neliek tik lielu uzsvaru uz to, ka viņa ir hakere. Šoreiz pietiek ar pareizu problēmas formulēšanu. Šajā ziņā viņa sit pušu žurnālistu visos punktos. Tiek izskaidrots arī, kādēļ viņa ir tik dīvaina un asociāla. Izrādās, ir iemesli, bet Līsbetas dzīvesstāstu labāk izlasiet paši. Vienīgais, kas man nepatika Līsbetas kontekst,ā bija Fermā teorēmas pierādījuma apspriešana, autoram acīmredzot ir patikušas dažādas ‘’teorijas” par šo tēmu, bet problēmas būtību viņam, manuprāt, nav izdevies uztvert.

Autors ir diezgan pacenties, lai lasītājam parādīt, ka zem ārēji spožā Zviedrijas mierīgā pīļudīķa spoguļa notiek diezgan baisas lietas. Tādas, kurās cieš cilvēki, taču tie varas iestādēm ir vienaldzīgi, jo viņus jau ikdienā neredz. Tādēļ politiķi un parastie ierindas pilsoņi tos ignorē. Policija neuztraucas par viņu pazušanu un pēc formālas izmeklēšanas lietas pārtrauc. Mīkaelam un Līsbetei sanāk iekulties šajā Zviedrijas tumšajā pusē un par to dārgi samaksāt.

Grāmatai lieku 8 no 10 ballēm, vērtējumu noīsināju tādēļ, ka autors izmanto visus standarta kriminālromānu risinājumus, cenšoties vairāk radīt spriedzes, nevis patiesi dziļi izanalizēt aizskarto tēmu. Neizslēdzu, ka pie dziļas analīzes grāmata iespējams būtu daudz neinteresantāka. Viņš ir radījis varoņus, kuri spēs izkulties no jebkādas situācijas. Bet viskaitinošākā lieta ir klifhangeris sešsimt lapaspušu biezas grāmatas beigās. Bet visādi citādi grāmata nodrošina aizraujošu izklaidi daudzu stundu garumā.