Ar ķīniešu zinātnisko fantastiku bija pavisam knapi, ja pēckara gados viņi blieza augšā sociālajā reālismā balstītus darbus, kas, iespējams, kvalitatīvi izglītoja jauno paaudzi populārzinātniskajās tēmās, taču es personīgi neatminos, ka būtu no tiem ko lasījis. Iespējams, ka kādā padomjlaiku antoloģijā ir lasīts kāds ķīniešu autors, taču atmiņā nekas nav aizķēries. Kultūras revolūcijas laikā zinātniskajai fantastikai vietas neatradās vispār, būvējot jaunu iekārtu nav laika fantazēt. Un tad deviņdesmitajos parādījās tā saucamie Trīs Ķīnas Zinātniskās fantastikas ģenerāļi, viens no tiem ir šīs grāmatas autors. Ar šo grāmatu es biju informēts jau labu laiku, daži atsaucēs apgalvoja, ka labākais, kas redzēts kopš Artura Klārka darbiem, citi – ka kaut kāds gīkisks samistrojums. Nolēmu pārbaudīt patiesību pats.

Stāsts sākas Ķīnas Kultūras Revolūcijas laikā, jaunā zinātniece Yu Wenjie ir spiesta noskatīties, kā aktīvist piekauj viņas tēvu līdz nāvei, jo šis redz esot nepareizi pasniedzis fiziku. Viņa pati tiek nosūtīta darba nometnē meža darbos. Tomēr viņai paveicas, un viņa nonāk slepenā ķīniešu kara bāzē, kas oficiāli nodarbojas ar radioastronomiju, bet patiesībā meklē ārpuszemes civilizācijas. Mūsdienās kāds nanotehnoloģisko materiālu zinātnieks Wang Miao pašam negribot tiek iesaistīts, kādas milzīgas konspirācijas atšķetināšanā. Pasaulē notiek kaut kas tāds, kas satrauc visu pasaules lielāko valdību drošības dienestus. Ir aizdomas, ka neliela cilvēku grupa savās rokās ir dabūjusi nezemes tehnoloģiju, dīvainās nāvēs mirst vadošie zinātnieki, un šķiet, ka fiziķi ir saskārušies ar neizskaidrojamu fenomenu. Pirmais pavediens ir kāda virtuālās realitātes spēle Trīs ķermeņu problēma.

Patiešām galvenie varoņi nav diez ko pārliecinoši, tie ir ideju nesēji un no mūsu kultūras viedokļa skatoties pilnīgi fatālisti. Viņi kuļas pa savu dzīvi neizjūtot nekādas īpašās emocijas un, tā teikt, dara savu labo vai ļauno darbu. Šajā ziņā ļaunie bija pat pievilcīgāki, varēja vismaz saprast to motivāciju, atrast izskaidrojumu tam, kādēļ viņi ir vīlušies cilvēku izveidotajā civilizācijā. Dažiem tie ir sīki aizvainojumi, dažiem – svešo pielūgsme, citiem – auksts aprēķins. Labie šajā ziņā nevar izcelties ar īpašu koordinētību un dzēš vienu ugunsgrēku pēc otra.

Grāmatas centrālā tēma – ko darīt ar ārpuszemes civilizācijām? Vai sēdēt klusu savās mājās, it kā mēs atrastos tumšā mežā. Turēt muti un izturēties tā, lai neviens mums nepievērstu uzmanību. Jo mežā bļaujot jau nekad nevar zināt, kas atsauksies. Iespējams, ka tās būs draudzīgas saprātīgas būtnes, ar kurām varēs sadarboties. Iespējams, ka tās būs iekarotājas, kuras jebkuru citu saprāta izpausmi Visumā uzskatīs par konkurentiem, kuri jāiznīcina. Zemes cilvēki savu izvēli jau ir izdarījuši, viņi mežā brēc kā aizkauts sivēns, un ir tikai laika jautājums, līdz tos kāds pamanīs.

Ar zinātniskās fantastikas daļu nudien viss ir kārtībā. Autors ir spēcīgs pasaules būvētājs, un viņa izveidotā citplanētiešu ekosistēma nudien ir kaut kas unikāls un līdz šim neredzēts. Ir diezgan grūti iztēloties pasauli, kura riņķo ap veselām trīs zvaigznēm, visu laiku neprognozējami mainot orbītu, laiku pa laikam visu sasaldējot vai sadedzinot. Taču autors ir pacenties un radījis ticamu Trisolāru civilizāciju, kuras evolūcijai varam izsekot daudzu ciklu garumā. Lai ar dažas autora idejas nonāk pretrunā ar pamata sižeta līniju. Daži Trisolāru atklājumi paši par sevi ir rīki viņu problēmu atrisināšanai, taču autors spītīgi cenšas to neievērot un nemaitā stāstu ar to, ka galvenie varoņi pēkšņi attopas un saka, kādēļ mēs ķēpājamies, ja visas savas problēmas varam atrisināt tūlīt.

Grāmatai lieku 10 no 10 ballēm. Iesaku izlasīt visiem, jā, pirmā puse, iespējams, būs pasmaga, taču ja līdz šim neko nezināt par Kultūras Revolūcijas ikdienu, tad iegūsiet ieskatu Ķīnas jauno laiku vēsturē. Zinātniskās fantastikas daļa savukārt liks paskatīties uz daudzām lietām no īpaša skatu punkta. Ko darīt, ja mēs tiešām Visumā neesam vienīgie?

P.S. Pēc grāmatas izlasīšanas brīžos, kad nenāks miegs varēsiet padomāt par tēmu, ko mēs Zemes iedzīvotāji darītu ja zinātu, ka kaut kur ārā ir saprātīgas būtnes, kuras mūs novēro un, iespējams, kaldina plānus mūsu iznīcināšanai.