Nemaz vairs īsti neatminos, kādēļ es savu skatu vērsu uz šo grāmatu, pareizāk sakot, visu sēriju. Domāju, ka kā jau vienmēr pie vainas būs Andris, jo kādā sarunā viņš slavēja autoru, un tas man iespiedās atmiņā. Kādu dienu saņēmos un caur Abebooks.com pasūtīju sērijas pirmās četras grāmatas. Man pēdējā laikā ir iepatikušies lielā formāta mīkstie vāki un es, manuprāt, rūpīgi darīju visu, lai visa sērija būtu vienotā formātā. Diemžēl realitāte bija gaužām skarba, un nekas no tā man nesanāca. Kad pastā saņēmu sērijas pirmo grāmatu, uzreiz sāku to lasīt.

Cilvēks var darīt, ko vien viņš vēlas, bet tādu lietu kā karš viņam nekad neizdosies novērst. Markuss ir atstājis savas varoņa dienas aiz muguras un piestrādā par vienkāršu tirgoņu karavānu apsargu. Taču, kad kāds pilsētas valdnieks grib piespiest viņu un viņa ļaudis iestāties pilsētas armijā, Markuss ir gatavs uz nestandarta soļiem, lai izvairītos no karavīra likteņa. Citrina ir bārene – bagāta bārene. Savu bērnību viņa ir pavadījusi bankā, un tas, ka viņa vēl nav pilngadīga nenozīmē, ka viņa neko nesaprot no naudas. Viņas uzdevums ir kontrabandas ceļā izvest no pilsētas naudu pirms vēl ir sācis karš. Geders ir senas augstmaņu dzimtas atvase, taču tā ir zaudējusi savu statusu. Arī pats Geders pārāk aizraujas ar spekulatīvajām esejām un tādēļ netiek cienīts biedru vidū. Došanās karā nemaz nav slavas un spozmes apņemts pasākums, sevišķi, ja tev nav īstu draugu. Notikumi pie Vanai pilsētas radīs lavīnu, kuru neviens nespēs apturēt, taču grāmatas varoņi par to vēl neko nezina.

Sākot lasīt grāmatu daudz nesatraucos, pat ja tā izrādītos kārtējais varoņa ceļš, kur no puņķaina bāreņa izaug jaunais karalis, kas lidinās pa pasauli apkārt ar drakonu, lai nu būtu. Šis žanrs vienmēr man ir paticies, neskatoties uz faktu, ka esmu lasījis simtiem grāmatu. Taču mūsdienās ar plikām žanra klišejām autoram ir grūti izsisties, nepietiek vairs pat ar episkām cīņu ainām, lasītājs grib realitātes un klātbūtnes efektu (nerunāju par visiem, bet par sevi), tad nu nākas iespringt ar pasaules būvniecību. Šajā grāmatā tā ir ļoti laba. Autors pievēršas ekonomikas un politikas niansēm, ne par velti sērija saucas Duncis un Monēta. Pār pasauli var valdīt tikai divos veidos – vai nu ar zobena asmeni vai ar naudas spozmi. Tādēļ visam ir jābūt smuki sakārtotam un savstarpēji saistītam.

Man nelielas problēmas sagādāja daudzās rases, joprojām man nav skaidrība, kāda katra izskatās un tas, ka tās ir pāri pa desmit, situāciju neuzlabo. Ceru, ka ar laiku šī lieta tomēr radīs pievienoto vērtību. Pasaules vēsture nudien ir iespaidīga, tā iesniedzas gadu tūkstošos, un pirmsākumus jau esošie cilvēki ir aizmirsuši. Par laimi Geders aizraujas ar vēsturi (viņam taču patīk spekulatīvās esejas) un kopā ar viņu var uzzināt daudz interesantas lietas. Jā, ir bijis laikmets arī pirms drakonu valdīšanas laikiem, kad pasauli pieskatīja … nemaitekļošu.

No varoņiem Geders man ir vismīļākais. Pēc dabas cilvēks nav ļauns un viņu interesē vēsture. Viņš arī skaidri apzinās savu vietu sabiedrībā, viņš ir tikai figūriņa vareno rokās, pie tam ne tā pati nozīmīgākā. Vada viņu vislabākie nodomi un no grāmatām salasītas gudrības. Šī kombinācija rada ļoti interesantu rīcību, kura nezinātājam šķiet neloģiska. Geders noteikti dienās būs liels vīrs, jau pirmajā grāmatā viņa rīcību var droši definēt kā nūģa atriebību. Reāli atdzīvina sižetu, un viņa sabiedrotie arī ir daudzsološi. Ļoti uzskatāmi parāda, kādēļ grāmatu tārpus nedrīkst laist pie kloķiem. Viņi lasot spekulatīvās esejas ir tik ļoti atrauti no pārējās pasaules, ka viņu ideālā pasaule nudien neatbilst normāla cilvēka vēlmēm.

Citrina pārstāv baņķieru flangu, sākumā īsti nezina, ko viņa grib, bet uz grāmatas beigām viņa ir izaugusi līdz nopietnam varonim. Kas ne vien zina ko vēlas, bet arī saprot kā savas vēlmes piepildīt. Tas, ka pa ceļam nākas izjaukt daudzus tālejošus plānus, viņu pārāk nesatrauci, viņa ir atradusi savu dzīves aicinājumu. Domāju, ka brīdī, kad Gedera un Citrinas intereses sadursies, sižetā notiks daudzi negaidīti pavērsieni.

Markuss, tas gan būtu standarta garlaicīgais karavīrs, ja vien viņam nebūtu diezgan interesanta pagātne. Šis ir no vīriem, kurš pilda savus solījumus. Varbūt ne tik cītīgs kā Aberkrombija Logens Deviņpirkstis, taču iespaidīgs. Patlaban viņam ir pagātnes trauma, kurai viņš tā arī nav ticis pāri.

Lieku 9 no 10 ballēm. Spēcīgs sērijas sākums. Ostaps Benders teiktu “Ledus ir sakustējies”, lieku lielas cerības uz turpinājumiem. No anotācijām uz grāmatu vākiem es esmu sapratis – ies vēl jautrāk. Noteikti iesaku lasīt, Geders vien ir tā vērts.