Navigate / search

Maija grāmatas

Maijs 2016

Maijā es sevi centos pievaldīt, un finālā esmu ticis tikai pie piecpadsmit jaunām grāmatām. Taču izlasījis esmu vien vienpadsmit. Tādēļ sanāk, ka mana bilance ir negatīva, joprojām pērku vairāk nekā spēju izlasīt. Lai to risinātu, ir tikai divas iespējas, vai nu pirkt mazāk, kas būtu racionāli, vai lasīt ātrāk un vairāk, tas gan ir diezgan nereāli. Bet nu pie šī mēneša ieguvumiem.

Sharp Ends (First Law World #7) by Joe Abercrombie – lieki piebilst, es no šīs sērijas esmu izlasījis visas sešas iepriekšējās grāmatas. Domāju, ka latviešu fantāzijas lasītājs būtu ieguvējs, ja kāds tās visas izdotu latviski. Taču šaubos, vai tas jebkad notiks. Sērija ir tik laba, ka stāstu grāmatu pasūtīju papīra versijā, pat sīkāk nepapētot atsauksmes. Nu jau esmu izlasījis un varu droši teikt, bija tā vērts.

Jack Glass by Adam Roberts – reizēm gadās, ka par kādu labu zinātniskās fantastikas darbu uzzinu ar lielu novēlošanos. Šis bija no tiem, izcils stāsts par mūsu iespējamo distopisko nākotni. Cilvēku triljoniem, kas apdzīvo saules sistēmu, bieži vien visu savu dzīvi pavadot burbulī, kura diametrs nepārsniedz pārsimts metru.

Боги Второго Мира (Самый странный нуб #3) by Артём Каменистый – šis ir kādas litRPG sērijas noslēdzošais darbs. Autors ir manā favorītu sarakstā, tāpat kā šī sērija. Izlasīju ar patiesu interesi, patika, bet vai ieteiktu citiem – nezinu.

Forge of Darkness (The Kharkanas Trilogy #1) by Steven Erikson – es pazīstu kādu cilvēku, kurš Malazan ciklā no desmit grāmatām ir pievārējis tikai četras. Šī grāmata arī ietilps Malazan cikla pasaulē un sastāda atsevišķu minitriloģiju. Kādēļ es viņu nopirku? Gadījās tā, ka K. Barona ielas Jānī Roze viņa stāvēja plauktā par dikti pieņemamu cenu. Nevarēju nenopirkt.

The dagger and the coin

The Spider’s War (The Dagger and the Coin #5) by Daniel Abraham – Nu esmu ticis pie šīs sērijas visām piecām grāmatām. Tas it kā būtu labi, taču ir dažas ne tik labas lietas. Pirmā – man viņa vēl jāizlasa. Otrkārt – neskatoties uz cītīgo grāmatu izvēli pasūtīšanas procesa laikā, man sērija sastāv no divu formātu grāmatām. Un par to man sāp sirds.

Blindsight (Firefall #1) by Peter Watts – šis ir mēģinājums atgūt nokavēto zinātniskajā fantastikā, šī sērija skaitoties baigi labā un cilvēki esot gaidījuši turpinājumu veselus astoņus gadus. Kaut kas par citplanētiešiem un zemes iedzīvotāju kontaktu.

Echopraxia (Firefall #2) by Peter Watts – nevarēju nopirkt pirmo, nepajēmis arī otro. Man jau astoņi gadi nebijā jāgaida. Tagad tik jāizlasa un jānovērtē, vai maz bija vērts.

Rat Queens, Vol. 3: Demons (Rat Queens (Collected Editions) #11-15) by Kurtis J. Wiebe – kas gan tas būtu ar kalendāro mēnesi, ja netiktu nopirkts kāds komikss. Šo komiksu šogad jau gandrīz nopirku Singapūrā, taču pārdomāju. Tagad gan nebija iemeslu pārdomāt. Ja patīk Saga cikls, tad patiks arī šis.

Nemesis Games (The Expanse #5) by James S.A. Corey – ar šīs sērijas grāmatu formātu man gan nav nekādas problēmas, visas vienādas un izskatās nudien smuki. Nezinu kādēļ, bet mani piesaista šo grāmatu vāki.

Expanse

I Think You’ll Find It’s a Bit More Complicated Than That by Ben Goldacre – šīs grāmatas autor ar savu “Slikto zinātni” man sevi pierādīja jau pirms daudziem gadiem. Šajā grāmatā viņš ir apkopojis savus rakstus dažādos žurnālos un avīzēs vienā grāmatā. Centrālā ideja – vienkāršots pasaules uzskats un lietu izpratne ne vienmēr vislabāk apraksta reālo pasauli. Taupīšu saldajam ēdienam, kad gribēsies ko populārzinātnisku.

Things to Make and Do in the Fourth Dimension by Matt Parker – katram cilvēkam, kurš krāmējies skolā ar vektoriem, laiku pa laikam uznāk jautājums ko darīt ar tām daudzajām dimensijām. Lai arī es skaidri zinu ko darīt ar ceturto dimensiju, pat ja tā ir telpa nevis laiks, tik un tā nopirku šo grāmatu, lai atsvaidzinātu savas zināšanas un uzzinātu arī ko jaunu.

Our Mathematical Universe: My Quest for the Ultimate Nature of Reality by Max Tegmark – visuma pamatā ir matemātika. Ja neticiet, paskatieties fizikas grāmatā. Vismaz es kaut ko tādu sagaidu no šīs grāmatas.

Bad Pharma by Ben Goldacre – un atkal viena Bena Goldeikra grāmata par sliktajām farmācijas kompānijām. Te lasītājs varēs uzzināt, kādēļ farmācijas kompānijas reizēm ar entuziasmu ražo dažādus homeopātiskus līdzekļu, kādēļ virza tirgū sliktas zāles un kādēļ spēja kritiski domāt ir nepieciešama katram cilvēkam.

The City of Mirrors (The Passage #3) by Justin Cronin – kādas vampīrsāgas pēdējā trešā daļa. Grūti pateikt, kādēļ es viņu lasu, jo nemaz jau tik izcils šis darbs nav. Vairāk iet kā pa kalniem, no izcilām vietām līdz pilnīgam sviestam. Ceru, ka vismaz pieliekot sērijai punktu autors būs izspiedis no sevis maksimumu, tāpat kā triloģijas pirmās grāmatās pirmajās simts lapaspusēs.

Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas: 1796. gada izdevuma teksts ar komentāriem by Gothards Fridrichs Stenders – šo grāmatu gribēju jau sen, laiku pa laikam apstaigāju antikvariātus ar cerību, ka beidzot būs. Beidzot bija. Esmu jau viņu lasījis un biju sajūsmā, reti jau gadās lasīt par zemēm, kur pigmeji cīnās ar dzērvēm.

Divi kapteiņi by Venjamins Kaverins

Divi kapteiņi

No šīs grāmatas es raustījos, viņa “Piedzīvojumi. Fantastika. Ceļojumi.” sērijā ir visbiezākā. Nav jau tā, ka mani īpaši baidītu biezas grāmatas, bet lasīt iespējamu padomju propagandu septiņsimts lapaspušu garumā vajadzēja sasniegt īpašu stāvokli. Pavisam nesen šādu stāvokli sasniedzu un sāku lasīt.

Grāmatas darbība risinās no 1912. gada līdz 1944. gadam. 1912. gadā kāds kapteinis Tatarinovs organizē ekspedīciju Krievijas ziemeļu izpētē. Viņa kuģis “Svētā Marija” atstāj Pēterburgu un pazūd uz neatgriešanos. No apkalpes dzīvi paliek vien pāris cilvēki, pārējās komandas liktenis paliek noslēpums. Šai pašā laikā kāda maza mēma puišeļa Aleksandra radinieki pēc paliem atrod noslīkušu pastnieku un vēstuļsomu. Pastnieku pievāc gorodovojs, taču somas ar vēstules daudzus gadus tiek lasītas pa vakariem. Pašam nemanot Aleksandra Grigorjeva un kapteiņa Tatarionava liktenis tiek savīts kopā jau kopš pašas bērnības.

Sāksim ar pozitīvo, grāmata nudien ir laba. Nudien nebiju gaidījis no šī ķieģeļa tik labu iespaidu. Autoram ir izdevies izvairīties no padomju varas slavināšanas tik veiksmīgi, ka neuzmanīgs lasītājs to vienkārši varētu palaist garām. Tai pat laikā viņa aprakstītie pēcrevolūcijas gadi ir ļoti skarbi un tieši. Bērni bezpajumtnieki un bāreņi nonāk bāreņu namos, kuros par ēdienu ir jāgādā pašiem. Bieži vien sagādes metodes robežojas ar krimināliem noziegumiem. Taču bērni paliek bērni, viņos ir vēlme dzīvot un sasniegt savus sapņus. Savukārt šo bērnu skolotāji ir dažādi cilvēki, un nebūt ne visi viņi ir altruisti un nesavtīgi pieaugušie. Lielākoties viņiem pašu dzīves ir daudz svarīgākas un grūtos laikos no viņiem ārā lien ne tās labākās rakstura īpašības.

Aleksandra dzīves ceļš ļoti labi atspoguļo cilvēka standarta pieaugšanas procesu no bērna, kuram viss pasaulē notiekošais ir nesaprotama lieta. Viņš bērnībā pēc kādas slimības ir aizmirsis runāt un skaitās mēms. Šis mēmums viņam diezgan iegriež, bet jādzīvo vien tālāk. Tad seko pusaudža maksimālisms cīņa par taisnīgumu un savu mērķu nospraušana. Tas viss rezultējas pieaugušā personībā, kuras izaugsmi lasītājs var novērot visas grāmatas garumā. Aleksandrs nav arī nekāds hiperpozitīvais varonis, kuram dzīvē vienmēr nākas darīt labus darbus un likvidēt pasaules ļaunumu. Viņš ir diezgan impulsīvs, tiešs, un tas dzīvē sagādā viņam diezgan lielas problēmas.

Lai viss dzīvē būtu vēl grūtāk, Grigorjevam ir pāris ietekmīgi ienaidnieki. Viens ir viņa bērnības skolas biedrs Romašovs, kuram dzīvē galvenais ir nauda. Puisis nespēj aizmirst arī dažādus reālus un izdomātus pāridarījumus. Tad nu viņš aizkulisēs nodarbojas ar Aleksandra dzīves gandēšanu. Tāds tipisks vidusmēra draņķis, kas labi spēj izmantot savu ieņemamo amatu, pielīdējs no bērnības un īsts maitas gabals kara laikā. Otrs žurķis ir Nikolajs Antoničs. Cara laikos bijis tirgonis un Tatarinova ekspedīcijas apgādnieks. Tagad izmantojot savu dalību ekspedīcijā ir kļuvis par pašpasludinātu Ziemeļu ekspertu. Viņam nudien nepatīk Aleksandra rakņāšanās pagātnē, jo tur var atrast daudz nepatīkamu lietu.

Un tad vēl, protams, mīlestība pret Katju. Viss tas mīlas stāsts, manuprāt, bija pārlieka dramatizācija. Puisis ar Katju satiekas pāris reizes gadā, tad pazūd uz pāris gadiem vispār. Bet neko šī viņu ieraugot ir uzreiz gatava precēties. Lai nu tā būtu, tāda dzīve. Uz šī fona fakts kā viņi viens otru kara laikā pazaudēja izskatījās pat ļoti ticami. Nezinu kā Aleksandrs gatavojās atrast Tatarinova zudušo ekspedīciju, ja pat savu sievu nevar atrast. Un tas ņemot vērā, ka viņiem ir vismaz desmit kopīgu draugu, kuri visi ir informēti par viņas atrašanās vietu.

Grāmatai lieku 8 no 10 ballēm. Jāatzīst, ka viņa nudien ir pieskaitām klasikai un tas, ka viņa izdota vairāk par simts reizēm daudzās valodās, nudien ir pelnīti. Šo var mierīgi iesacīt lasīt ikvienam, tāds labs un kvalitatīvs darbs.