Blogam desmit!
BĪDINĀJUMS!!! VISNOTAĻ NOSTAĻĢISKS IERAKSTS!
Kā jau katru gadu 23. novembrī es rakstu pašslavinošu ierakstu, kurā kārtējo reizi pieminu sava bloga dzimšanas dienu. Arī šis būs par to, kā pirms desmit gadiem kādā rudens dienā tapa mans pirmais bloga ieraksts. Samānījos, nekā tāda nebūs, jo pirmie bloga ieraksti man bija nekādi, to pašu paskatoties ar kritisku aci varu teikt par grāmatu aprakstiem. Ja tu, cilvēks, izlasījis grāmatu esi spējis uzrakstīt tikai vienu rindkopu par to vai pāris teikumus, tad labāk būtu bijis nerakstīt nemaz.
Laiku gan atpakaļ nepagriezīsi, un visu savu blogu ierakstu evolūciju es esmu atstājis necenzētu, nav jau ko pārāk kaunēties no savas pagātnes. Reizēm pats ar interesi pārlasu savu pirmo gadu veikumus, domāju, ko šodien rakstīt citādāk, un reizēm nožēloju, ka neesmu spējis pateikt būtisko. Bet ar pakaļprātu jau visi ir gudri. Reizēm mani pārņem ideja, ka vajadzētu vecos grāmatu aprakstu uzfrišināt līdz normālam līmenim, bet būsim godīgi vismaz pret sevi, jauno ierakstu rakstīšana paņem tik daudz laika, ka pie vecajiem atgriezties nudien negribas. Tādēļ arī viss ir palicis, kā tas reiz ir bijis.
Pa šo laiku ir uzrakstīti 1504 ieraksti, no kuriem lielākā daļa ir grāmatu apskati. Tie jau sen ir pāri tūkstotim, un pēdējā laikā man pat ir bijis slinkums skaitīt tieši cik. Šos aprakstus paralēli publicēju arī goodreads.com, lai gadījumā, ja man apniktu blogot, tie vismaz kaut kur saglabātos. Par blogošanas apnikumu gan es vēl nevaru sūdzēties, lai vai kā nebūtu, lielākoties es varu sagādāt ap trīs grāmatām nedēļā, kurām uzrakstīt atsauksmes.
Šo gadu laikā ir mainījusies arī mana attieksme pret sadarbību ar izdevniecībām. Sākumā es domāju, ka tas ietekmēs manu objektivitāti un uzticamību. Dzīvoju uzskatā, ka latviski neko lasāmu jau neviens neizdod, un to ko izdod, es jau pats esmu nopircis. Atzīšos, pēdējos četrus gadus latviešu izdevniecības izdod daudzas lasīšanas vērtas grāmatas. Pēdējā laikā es grāmatas ņemu tikai no Zvaigznes un Prometeja. Un arī tikai tās, kuras mani interesē. Neskatoties uz to, ka grāmatu saņemu par velti, es rakstu godīgu atsauksmi, tāpat kā visas pārējās. Un to, ka grāmata dabūta no izdevēja, pieminu jau atsauksmes sākumā.
Joprojām vērtēju visas grāmatas desmit baļļu sistēmā. Skaidra lieta, ja objektīvi analizētu ieliktās balles un salīdzinātu grāmatas, tad atklātos, ka vērtējums nemaz nav tik konsekvents, kā gribētos. Bet vairumā gadījumā vērtējums man pašam palīdz atšķirt graudus no sēnalām. Ir interesanti pavērot, kā gadu gaitā mainās mani lasītie žanri. Ja sākumā dominē krievu fantāzija un fantastika, kas atšķaidīta ar labu devu populārzinātnisko grāmatu. Tad tagad esmu nosvēries par labu rietumu fantāzijas cikliem un pārlasu bērnības grāmatas.
Pēdējos trīs gadus es nodarbojos ar “Piedzīvojumi. Fantastika. Ceļojumi.” Sērijas pārlasīšanu, no pāri par 140 grāmatām neizlasītas ir palikušas tikai sešas, ja kaut kas negadīsies, tad ceru līdz šī gada beigām šo projektu pabeigt. Tas nudien nebija viegli, jo reizēm nācās piespiesties un lasīt totālu sviestu. Pagaidām vismaz pašam šķiet, ka pie psiholoģiskas dabas traucējumiem šī sērijas lasīšana nav novedusi, bet ārsta zīmi uzrādīt nevarēšu.
Beigās, protams, paldies maniem bloga lasītājiem un komentētājiem! Tāpat ir prieks, ka par grāmatām raksta arī citi blogi. Pēdējā laikā gan izskatās, ka ieraksti par grāmatām nedaudz sākuši iet mazumā, bet tas noteikti ir piesaistīts Saules ciklam, un panikai vēl nav iemesla.
Comments
Malacis Asmo! Es izlasu pilnīgi visus Tavus rakstus.Novēlu Tev pievārēt piedzīvojumu sēriju un turpināt lasīt aizraujošas grāmatas!
Paldies par cītīgu lasīšanu. Un tas par to Piedzīvojumu sēriju ir kā kulaks uz acs, tiešām labāk būtu lasījis ko interesantāku 😉
Sumināts jubilejā! Lai nākotnē daudz interesantu grāmatu un saglabājas vēlme dalīties iespaidos!
(Man šķita, ka tās ir manas subjektīvās izjūtas, ka grāmatu blogeri ir pieklusuši, bet vismaz vēl kāds ir novērojis šo postošo Saules cikla iespaidu.)
Liels paldies! Tas tiesa, cilvēki nudien nepievērš uzmanību Saules ciklu iespaidam uz blogošanu 🙂
Sveiciens apaļajā jubilejā! Desmit gadi…liels bērns jau 🙂
Es gan to grāmatu blogu aktivitātes kritumu neesmu pamanījis. Tas, ka pēdējā laikā biežāk pamanu tādu grāmatu atrakstus, kuras man neinteresē, tas gan. Bet tāpat tos izlasu, lai nostiprinātu pārliecību, ka man to lasīt nevajag 🙂
Nākamā sērija ”Apvārsnis” vai ”FP”?
Paldies! Nuja pats jau māk kurpes aizšņorēt un bikses izbuktēt.
Par tiem grāmatu aprakstiem tā jau ir, ka ne visi var citus cilvēkus interesēt, bet es arī lasu visu.
Nākamā noteikti būs FP. Apvārsni, ja lasīšu, tad noteikti ne pilnīgi visu.
Agrāk man likās, ka es gribētu visas grāmatas izlasīt, kuras tik parādījās citu blogos. Pēdējā laikā jūtu, ka pietiek tik bloga rakstus izlasīt.
Laikam pie vainas iekšējā balss, kas saka, ka pašam megadaudz nelasītu grāmatu sarakstā, lai vēl mestu acis uz citu plauktiem 🙂
Mana liste ir 375 grāmatas gara, tas ir divi gadi ar kapeikām, lielākā daļa pat ir nopirkta https://www.goodreads.com/review/list/8501383-ints?shelf=to-read . Es ar gribēdams visas citu blogu grāmatas nevaru izlasīt 🙂
Daudz laimes! 🙂 Vēlu tāpat arī turpināt, jo tu ļoti baudāmi raksti.
Man pašam diezgan bieži gadās, ka par grāmatu sanāk pateikt tikai vienu rindkopu vai pāris teikumus. Un tad nerakstu neko.
Paldies!
Par to nevajag uztraukties, atklāšu tev grāmatu apskata rakstīšanas noslēpumu. 🙂
Sākumā uzraksti kā tu vispār tiki līdz konkrētās grāmatas lasīšanas, tad īsa anotācija. Pēc tam kas tevi grāmatā aizķēra vai vēl labāk nepatika. Nepatiku gan vajag censties ierobežot, lai tā būtu daudz maz objektīva, jo par to parasti var rakstīt paragrāfiem ilgi. Tad var pievērsties varoņu analīzei un provēt izlobīt, ko autors ir vēlējies pateikt patiesībā, salīdzināt ar žanru kopumā un beigās ielikt savu vērtējumu.
Šis būs jāizmēģina 🙂
Paldies!
asmo blog iz ze greitest blog in ze vōrld. Ai laik!
Tankjū verī muč!
Daudz laimes apaļajā jubilejā un tā turpināt jau iesākto. Tavs blogs ir viens no retajiem, kuru pārbaudu gandrīz katru dienu un nākamās literatūras izvēlē noteikti vados, ņemot vērā tavus uzskatus par grāmatu. turklāt reizēm arī iekrīt acīs kāda īpatnēja grāmata no tava bloga (jo īpaši tas attiecas uz fantastiku krievu valodā – arī esmu šā žanra fans:)).
Paldies un prieks censties! Mani jau nedaudz satrauc, ja nu es gadījumā par kādu esmu pārāk safanojies un citam izlasot manu aprakstu sanāk nopirkt ne to, tad vispār es tā kā par to esmu atbildīgs. Tādēļ pat pie izcilām grāmatām es mēdzu piepilināt to darvas karoti.
Apsveicu ar pirmo pieveikto desmitgadi! Un tā tikai turpināt. Turklāt pēdējie gadi Tev ir izdevušies īpaši raženi, tāpēc iespējams, ka saules cikls uz Tevi iedarbojas kaut kā citādi, bet varbūt Tevi no tā ir aizsargājusi PFC sērijas slepenā maģija. 🙂
Nostaļģijai jāatzīstas, ka esmu lasījusi Tavu blogu arī tad, kad tajā bija tikai kādi trīsdesmit ieraksti, un pukojusies uz tā autoru par lakonismu un nelāgo gaumi (pārsvarā vieni vienīgi krievu bojeviki). Mjā, bija tādi laiki, bija. 😀 Bet vispār Tava bloga izaugsme ir fantastiska.
Paldies! Jā, PFC ir labs aizsargs, ja nevaru izvēlēties ko lasīt, es eju pie PFC plaukta un ņemu kādu no tām. Ieraksti ar viņām top viegli, jo bieži sanāk kritizēt un tā jau ir lieta, kur iedvesma nav jāgaida.
Paldies, ka, lasot lakoniskos ierakstus, neierindoji nelasāmo sarakstā 😉
Jā, šis ir stāsts par īstu blogeri, no kura visiem pārējiem būs mācīties un ņemt priekšzīmi. Nu tad uz nākamajiem desmit!
Paldies! Tavs piedāvātais virsraksts nudien iederētos labāk par Blogam desmit! 🙂
Pietaupi priekšdienām. 🙂
Pievienojos apsveikumiem! Riktīgā latviešu manierē uzdāvinu kādu lakstu vai divus 🙂
2006.gads.. Kāds tas bija? Kā bija tur, ārā? Es atceros sevi sākam sekot blogiem ap 2008.-2009.gadu, bet varbūt vari pastāstīt, kas vēl tad sāka rakstīt un galvenais- par ko?
Paldies!
Tajos senajos laikos, cilvēki lielākoties blogoja par blogiem, par to kā blogojot var tikt pie lielā piķa un nišas blogu vēl bija salīdzinoši maz. Lielākoties blogi pildīja feisbuka un tvitera funkcijas. No tiem laikiem par grāmatām joprojām raksta MsMarii un Baltais runcis.
Int, apsveicu apaļajā blogera jubilejā! 🙂 Man ārkārtīgs prieks, ka Tu raksti un mums ir izdevies iepazīties caur grāmatām un blogošanu. Tā turpināt!
Paldies! Tad jau prieks ir abpusējs 🙂
Kā smejies: “Mani mīļie radiņi, man ir desmit gadiņi”. Visnotaļ apaļš vecums, ar ko arī apsveicu.
P.S. Savtīgu interešu vārdā kā nākamo sēriju ieteiktu ” visu Diku Frensisu” vai vismaz “visu Grišamu”, jo man FP plauktiņš vēl patālu, bet tas, savukārt, nemaz neizskatās pēc Tava lauciņa, tā ka būs jau labi.
Paldies! Par ieteikumiem ar paldies, Diku Frensisu nekad neesmu lasījis, man pat nav viņa sērijas un patreiz detektīvu kāres apmierināšanai man pietiek ar pāris grāmatām gadā.
Grišamu es savulaik lasīju dikti cītīgi, bet pēc kādas cetrutās grāmatas viņš kļūst pārāk paredzams un sāk garlaikot.
Frensiss ir bijušais Karalienes (tās, kas Elizabete) žokejs, līdz ar to viņam visi stāsti par zirgu skriešanos un ar to saistītiem ļautiņiem. Tādi žokej-detektīv-trilleri. Man patīk, ka viņa varoņi ir tādi cilvēcīgi, nav nekādi briesmīgi supermeņi, bet nu- ko vajag, to izdara. Latviski gan tikai daži gabali ir iznākuši. Bet “labā” ziņa ir tā, ka viņš jau savu ir uzrakstījis, tātad sērija ir galīga.
Svinības jau laikam beigušās, bet es arī vēlos nodot sveicienus!
Sirsnīgi sveicu šajā grandiozajā jubilejā, Int! Turpini iesākto, un man nav nekādu šaubu, ka Asmodeus blogs sagaidīs arī nākamo desmitgadi! Priekā!
Liels paldies!