Navigate / search

Ceļojums uz Saravaku Otrā diena

15. augusts

Singapūra

Singapūrā ielidojam bez problēmām, kopā lidojums aizņēma desmit ar pusi stundas un kā saka – nav jau nekāds Tukums. Pasažieriem lidojums acīmredzot/ausīmdzirdot nav nekādi svētki un lielais dzīves sapņa piepildījums, jo pēc lidmašīnas nosēšanās neviens pat neaplaudē, sēž kā lēļi un gaida, kad varēs kraut ārā koferus.

Lidmašīnas salons

Izkāpjam ārā, pievienojos internetam un meils pārsteidz mani ar ziņojumu, ka viesnīca nav varējusi saņemt samaksu no kartes. Maija zvana viesnīcai un nokārto šo jautājumu, tad tiekam līdz imigrācijai. Tagad, lidojot uz Singapūru, vairs nav jāpilda lidmašīnā imigrācijas lapeles, kā tas bija kādreiz. Tagad tu deklarējies elektroniski, par visiem mums to ir izdarījusi Maija un šķiet, ka viss būs kārtībā. Visai mūsu grupai arī viss ir kārtībā, tikai man ne. Cik saprotu, tas kurš pirmais norādīts grupas deklarācijā tiek pārbaudīts, pārējie noskanē pases, nofočējas un nodod pirkstu nospiedumus un dodas tālāk. Man tiek paprasīta elektroniskā deklarācija, jo sistēma kaut kādu iemeslu dēļ visiem to ir nosūtījusi, bet man ne. Tad man saka, ka varbūt tomēr vajag izprintēt, kā to darījuši kārtīgie indieši, kas stāv aiz manis. Es saku, ka lai skenē manu pasi un tad jau deklarācijai jāatrodas. Dabūju no Maijas telefonu, kur e-pastā var redzēt deklarācijas svītru kodu, tad arī mani nofotografē un noskenē un paprasa kovid stuplikātu, to dikti pēta tā, it kā imigrācijas darbinieks spētu QR kodu ar acīm nolasīt, paprasa, ar ko esmu potēts un ielaiž iekšā. Vispār man ir škrobe par šādu lietu uz līdzbraucējiem, uz kuriem nevar paļauties pat nejēdz normāli nodeklarēt manu svarīgo personu. Lai gan, ņemot vērā, ka pie šī ceļojuma plānošanas mans devums ir tuvs nullei, īsti jau nav par ko pukstēt.

Dodamies pēc bagāžas. Tavu brīnumu – viss atnācis un varam iet prom no lidostas. Te mums rodas diskusija, vai braukt ar metro vai ar taksi. Mani imigrācijā pārciestais vēl nav atlaidis un es pasaku, ka braukšu ar taksi un pārējie lai skatās paši. Lai nu ko, bet kur Čangi lidostā dabūt taksometru, es zinu. Piebrauc mums vietējais hibrīdsedans un rodas jautājums, vai tajā spēsim iekraut visu bagāžu. Šoferis atver bagāžnieku un tur iekšā vēl spainītis, laikam braucis teļus uz ganībām dzirdināt, bet pa ceļam piestājis paķert pasažierus. Bet nekas – izmantoju savas pakošanas superspējas, un visiem, sevišķi šoferim, par pārsteigumu visu sapakojam.

Gardens by the Bay

Šoferis ir no runātīgajiem, stāsta man par Singapūru, ko apskatīt, kā drīz te viss būs uz elektromobīļiem un ko apskatīt. Singapūrā, ja gribi savu auto ir jāpiķo pamatīga nodeva, katru reizi, kad es te atbraucu tā paliek arvien lielāka. Uzzinājis, ka es te esmu jau kādu astoto reizi, sākam runāt par kovidlaiku, jo es tā kā visas vietējās labās vietas zinu un esmu bijis, bet ar aktualitātēm esmu iepalicis.

Mūsu naktsmītne saucas Hotel G un tur pie recepcijas piebrauc pazemes garāžā, mūsu šoferis to zina, vispār laipns vīrelis. Lai iečekotos nākas nedaudz uzgaidīt, jo šī aktivitāte ir tik pieprasīta, ka izveidojusies neliela rinda. Nedaudz aizkavē arī mums priekšējais čekotājs, kas iečekojas un iet prom, bet pakaļ viņam velkas meiča. Recepcijas darbinieki saka sorry, numurs tak ir vienvietīgs, kas tad tu viņai virsū gulēsi, par laimi mēs varam tev numuru apgreidot uz divvietīgu. Mums tādu problēmu nav, saņemam atslēgas un ejam iekšā.

Īsumā, ja neesi gatavs maksāt labu piķi, tad Singapūrā uz lielu numuru neceri. Mums arī istaba ir tāda paliela skapja lielumā, kur pamanījušies iebāzt divguļamo gultu, zem tās vieta čemodānam, izlietne turpat pie ieejas, un duša ar tualeti vienā telpā. Iztikt varēs. Nedaudz atvelkam elpu un dodamies uz pirmo īsto ceļojuma atrakciju.

Dzērieni

Pa ceļam gan tepat pie viesnīcas nolemjam nedaudz iekost un kas gan var būt labāka vieta par turku kebabu? Pasūtam to, kas izskatās visgaršīgākais, kā jau turki šie ņem tikai kešu, kas uzreiz noplicina manas skaidrās naudas rezerves. Sēžam un gaidām savu pasūtījumu. Mēs ar Matīsu esam konservatīvi un izvēlējušies pepsi, Viesturs izvēlējies ko neparastāku – rožūdeni ar pienu, bet Maija -krizantēmu tēju bundžā, jāatzīst abi ir visnotaļ pretīgi dzērieni.

Random hotelis

Paēduši dodamies uz Singapūras panorāmas ratu, man šī būs kāda ceturtā reize, bet neesmu drošs. Izlemjam iet ar kājām, jo sēdēts daudz un laiks ir labs. Mani gan šī ideja baigi neiepriecina, jo no iepriekšējām reizēm atminos, ka ejot ar kājām ir viens stulbs krustojums, kur, ja nokļūdies vari aiziet neceļos pa lielveikalu, un tad mocīties ar atpakaļceļa meklēšanu. Šoreiz viss ir vēl nedaudz grūtāk, jo Singapūra gatavojas F1 posmam un pat vietas, kur agrāk varēja iziet, tagad prasa apkārtceļu.

Panorāmas rats

Iešanai uz panorāmas ratu tūlīt ir divi iemesli, pirmais – naktī Singapūra izskatās smukāka, otrais – šis ir pēdējais vakars pirms to apstādinās uz remontu, kas ilgs līdz septembra vidum. Beigu beigās viss bija ļoti veiksmīgi un tikām līdz atrakcijai. Tur nedaudz pablandījāmies, lai atrastu kasi. Tikuši pie biļetes, devāmies uz iekāpšanu, tur visi tika makan organizēti, iekšā laidēja prasa, cik cilvēki un tad formē grupas. Grupu formēšanas laikā tev no aizmugurē stāvošajiem ir iespēja tikt ātrāk kabīnē par tevi. Nodirnam kādas desmit minūtes, no sākuma esam pieklājīgi sak, nu labi, lai tad tie divi iet. Bet nu pienāca brīdis, kad apnika un pateicām, mēs jau te pietiekoši gaidījuši un nu ir mūsu kārta, ģimenīte ar saviem knēveļiem mums priekšā netiks.

Pilsētas ainava karstā vasaras pievakarē

Brauciens jau foršs – lēnā gaitā vagoniņš lien augšā un izrāda Singapūras objektus. Pa televizoru stāsta ko var redzēt un pa virsu otrs televizors atgādina, ka maska jāvalkā vienmēr. Nez ko viņi darīs ja nevilks? Izsēdinās? Apskatām objektus, uz kuriem dosimies – Gardens by the bay, pilsētas veco centru un mākslas muzejs lotosa formā. Protama lieta, kad esam tikuši visaugstākajā punktā, man piezvana DHL un saka, ka esot jau pie vārtiem un var nākt pakaļ pakai.

Mājās gan braucam ar metro, pa ceļam apmeklējam diennakts veikalu – nopērkam cukurūdeni, lai izturētu nakti un dodamies uz viesnīcu. Ejot gar turku kebabu, mūs jau sveicina un prasa vai nenāksim vēlreiz pavakariņot. Tiekam mājās un liekamies gulēt.

Leave a comment

name*

email* (not published)

website