Atrisinājums ir pavisam vienkāršs. Cietumniekiem ir jāsarunā, ka cilvēks, kas stāvēs rindas beigās, nosauks to krāsu, kas no viņa redzes punkta, cepures saskaitot dos pāra skaitli.
Piemērs: Read more
Beidzot arī Gambija ir tapusi no Google visu redzošās acs ieraudzīta un apskatāma labā kvalitātē no kosmosa. Var pat identificēt govslopus ganāmies. Bilde uzņemta pērnvasar.
Ko lai raksta par parastu citātu grāmatu?
Šajā grāmatā L.Lapsa ir sakompilējis, dažādus Saeimas deputātu, Valsts prezidentu, pašvaldību vadītāju prātulas un domugraudus. Protams, neviens jau nepirktu parastus izteicienus par tautsaimniecības attīstību. Tādēļ grāmatiņā ir salikti spožākie izteicieni, kas liek pasmaidīt un saprast, ka deputāti tādi paši bauri vien ir un vismaz mutvārdos nekur tālāk no cilvēka parastā nav tikuši.
Grāmatā citēti ~140 dažādi ļaudis un tā sevī ietver pārsimts citātus. Manuprāt visspēcīgākais jokainu lietu runātājs ir Dobelis, bet īpaši jau uz pārējo fona neizceļas. Deputāti kaisa domas gan par sadzīvi, viens par otru (tie ir labākie, jo vienmēr jau interesanti skatīties kašķi, kurā pats neesi iejaukts), par valsti, par visu ko.
Kopumā grāmatu vērtēju kā izdevušos, man patikās palasīties, žēl tikai, ka paplāna, bet nekas gudru deputātu jau mums ir daudz un gan jau būs vēl pērles. Patikās vecie un nu jau aiz apvāršņa pazudušie kadri – J.Zīgerists, Valdmanis, Krisbergs. Dodu 8 no 10 ballēm.
Citāts:
„Nu, bet kā var nesolīt? Kā var nesolīt pensionāriem cilvēka cienīgu dzīvi un saprātīgu pensiju? Kā var nesolīt veselības aprūpēviņiem absolūti nepieciešamo naudu? Kā var nesolīt zemniekiem atbalstu viņu konkurētspējas nodrošināšanai? Ekspremjers Einars Repše”
Grāmatai kā jau tas L.Lapsam ierasts ir sava mājas lapa, ar manuprāt interesantu bilžu galeriju. Bilde ņemta no Jāņa Rozes grāmatnīcas.
Pilanais nosaukums: “Slaughterhouse: The Shocking Story of Greed, Neglect, and Inhumane Treatment Inside the U.S. Meat Industry by Gail A. Eisnitz”
Grāmatas galvenā ideja ir – kautuvju industrializācija ne pie kā laba nav novedusi. ASV gaļa nonāk veikalu plauktos it kā ar pārbaudītu kvalitāti, tomēr patiesībā nekādas kvalitātes kontroles netiek veiktas. Burgeru gaļa satur tik daudz mēslu kā vēl nekad, viens no trīs amerikāņiem gada laikā saindējas ar ēdienu, dažam labam ātrās ēdināšanas iestādes apmeklējums beidzas kapos, 80% mehāniski kauto vistu kvalitāte ir tāda pati, ja tās pēc noplūkšanas iemērktu atejā un nomazgātu.
Un nu nedaudz sīkāk
Read more
Sākot lasīt šo grāmatu, cerēju iegūt atbildes uz jautājumiem, kāpēc bruņrupuči ienīst filozofiju, kāpēc pārlieka reliģiozitāte ir kaitīga āžiem un ar ko īsti nodarbojas piegulētājas. Jāatzīst, ka to arī uzzināju. Uzzināju arī, kāpēc jābūvē piramīdas.
R.Bachman ir S.Kinga pseidonīms, zem kura viņš šo novelīti sarakstīja 1973. gadā. Pats autors šo noveli uzskata par vienu no saviem miskastes darbiem. Tie neesot publicēšanas vērti. Tomēr pēc kāda laika 2007. gadā tomēr nolēmis to publicēt, nedaudz gan esot pieslīpējis, lai būtu mūsdienīgāk.
Noveles galvenais varonis ir Clayton Blaisdell, Jr. (Blaze) bērnu namā audzis noziedznieks, kurš pats par sevi saka: „gaisma deg, bet neviena nav mājās”. Savu galvas traumu ieguvis bērnībā, tēvs viņu trīs reizes nolidināja lejā pa trepēm. Blaze pats apzinās, ka ar gudrību neizceļas, toties viņam ir laba sirds. Pēdējie gadi viņam bijuši vislabākie, jo tad viņa darbības vadīja blēdis George Rackley, taču šis puisis nomiris 3 mēnešus pirms stāsta sākuma.
Stāsts risinās, kā jau tas S.Kingam pierasts, uz galvenā varoņa tēla attīstības fona. Blaze mērķis ir novest līdz galam Rackley pēdējo plānu, kas sevī ietver bērna nolaupīšanu un izpirkuma maksas iegūšana . Stāsts risinās pamīšus atskatoties uz Blaze jaunību un bērna nolaupīšanas procesu. Līdz brīdim, kad Blaze ķeras pie bērna nolaupīšanai, viņš jau bija dabūjis mani kā lasītāju savā pusē. Sākas tāds kā Stokholmas sindroms, tu sāc viņam just līdzi, neskatoties uz to, ka viņš ir nolāpīts noziedznieks, bērnu zaglis, slepkava. Blaze personība ir nedaudz sarežģītāka nekā varētu domāt. Viņa rīcības virzītājs ir George balss, tā arī nesapratu šizofrēnija vai vienkārši iedomu draugs.
Vietām man šķita, ka stāsta melodramatiskās daļas ir ņemtas no kāda Dikensa darba. Sliktie pagaidu vecāki viņu izkalpina. Labie cilvēki ir ar mieru ņemt Blaze pie sevis, taču otrā rītā nomirst un Blaze jāatgriežas bērnunamā. Likās jau nu pārāk dramatizēts pasākums. Vienīgais līdz galam izstrādātais tēls ir Blaze, policisti piemēram tiek pozicionēti kā viltīgi, ļauni ļaudis. Gribējās vairāk ko uzzināt par George, bet nekā.
Kopumā grāmata bija laba, bet es jau kā S.Kinga fans laikam nespēju objektīvi vērtēt lieku 8 no 10 ballēm. Beigās biju nedaudz apjucis, šķita jau, ka viss tā beigsies, tomēr nesapratu, kamdēļ Blaze visu to uzsāka, veltījums George, mēģinājums pierādīt, ka viņš nav idiots.
Bilde kā vienmēr no amazon.
Cilvēkiem patīk seriāls CSI, bet reti kurš ir spējīgs nošķirt tajos izdomājumus no patiesības. Cik sarežģīta ir katras analīzes veikšana, darbinieku pienākumi un pati CSI vēsture. Cerēju, ka šī grāmata sniegs man atbildes uz šīm lietām.
Patiesība bija daudz skarbāka. Grāmatu lasot radās priekšstats, ka lasu lekciju konspektu. Viss pa punktiem uzskaitīts, bet sausi un konspektīvi. Nenoliedzu – autore jomu pārzina, taču vienīgās interesantās vietas bija kriminālnoziegumu apraksti.
Nebija nekā nozīmīga par kriminoloģijas vēsturi, nekādu attēlu. Ja runā par pirkstu nospiedumu klasifikāciju, tad prātīgāk būtu redzēt arī bildes. Analīžu veikšanas praktiskā daļa aprobežojas ar dažu aparātu un ķīmisko savienojumu pieminēšanu.
Grāmatu ieteiktu lasīt cilvēkiem, kas nekad neko par kriminoloģiju nav lasījuši, bet arī tad var atrast daudz labākas grāmatas par tēmu. Piemēram, „Kriminoloģijas 100 gadu” (precīzi nosaukumu neatceros), ar daudz bildēm un manuprāt labākiem paskaidrojumiem nekā šajā grāmatā, tulkota latviski, bija arī viena padomju laikos izdota. “Kriminoloģija” – tā jau laikam vairāk topošajiem profesionāļiem domāta.
Kopumā man kā cilvēkam, kas par šo lietu jau ir lasījis, grāmata likās sausa, nedzīva un nesaistoša. Dodu 6 no 10 ballēm, tikai kā par labu konspektu.
Katrs no mums dzīvē ir nodarbojies ar kaut kā kolekcionēšanu, arī es neesmu izņēmums.
Sērkociņu kastīšu etiķetes
Mana pirmā aizraušanās bija sērkociņu kastīšu etiķešu kolekcionēšana. No sākuma pasākums bija visai primitīvs mēģināju noplēst etiķetes ar rokām, diez kā neiznāca. Vēlāk atkodu, ka karsts ūdens palīdz daudz labāk un gala produkts 100% gadījumu ir lietojams.
Kolekcijā sākotnēji ietilpa standarta Suvenīru kastītes un parastās Sports etiķetes dažādās variācijās. Vēlāk atklāju, ka sērkociņu kastīšu etiķetes var nopirkt preses kioskos, nekur nelīmētas, smukas, safasētas un jaunas, par dažādām tēmām un daudzas uzreiz. Tad nu arī cītīgi iepirku visu jauno kas parādījās.
Vienu dienu ar sava klasesbiedra palīdzību savu kolekciju dubultoju. Vai kaut ko samaksāju neatceros, bet visas etiķetes bija no 60-mitajiem gadiem. Vēlāk, lai nebūtu jādzied korī vai jādejo, iestājos Hobiju pulciņā, kur nodarbojos ar kolekcijas kataloga izveidi, tā kā etiķetes bija ~1000 tad protams darbs līdz galam paveikts netika.
Tagad visa kolekcija ietīta rūtiņu lapā, glabājas kaut kur mājās.
8 vai 9 gadu vecumā, laikam grāmatu ietekmē, pusi savas kolekcijas noraku rabarberu dobē. Lai kā vēlāk necentos, to nolāpīto plastmasas domino kasti tā arī neatradu.
Mani kā Diskzemes cikla cītīgu lasītāju iepriecināja ziņa, ka BBC gatavojas laist tautās filmu, kas balstīta uz grāmatām The Colour of Magic un The Light fantastic. Pirmizrāde notiks 23. martā. Esmu paspējis noskatīties sižetu par filmas veidošanu. Izskatās, ka filmai specefekti nebūs tik diži kā Holivudas veidojumiem, bet ceru, ka būs laba.
Ticis pie jaunas mājvietas esmu nolēmis veikt sekojošas lietas: