13. janvāris.
Vakardienas vakars noslēdzies ar parādi pa Bandžulas ielām policijas eskorta pavadībā. Rallija dalībniekiem alus bijis pa velti, tādēļ pasākums nedaudz izvērties pēc braukšanas nelielā dzērumā.
Kopumā mērķis izpildīts, Edijs Latvijā atgriezīsies jau 16. janvārī. Atlikušās dienas tiks veltītas atpūtai.
12. janvāris.
Vakardien iekļūšana Gambijā nekādas problēmas nav sagādājusi. Tikai Senegālas robežu pārbraukuši bez pārbaudes un nācies doties atpakaļ, lai godīgi to šķērsotu vēlreiz. Cilvēki esot ļoti laipni un tai pašā laikā gatavi tirgoties par pilnīgi visu, ar cerību klientu apkāst. Neviens nediedelē, bet piedāvā biznesu. Ak jā Mauritānijas naudu sauc ugija apzīmē (MRO).
Šodien tiek meklēta jauna viesnīca, vakar vakarā atrastā esot diezgan pašvaka. Istabas neuzkoptas, kad šī lieta aizrādīta, tad viesnīcnieks visai saskumis divos naktī sācis istabiņu tīrīt. Istabiņas tīrīšanu viesnīcnieks mēģinājis apvienot ar „zālītes” pīpēšanu, arī tas viņam aizliegts.
Biļetes atpakaļceļam nolemts mainīt uz 15. datumu. Lai palīdzētu rallija dalībniekiem kavēt laiku, organizatori sola dažādas izklaides, kādas īsti nezinu. Tā ka var teikt, ka rallijs no Gambijas uz Gambiju gandrīz jau ir beidzies.
To ka Dukes of Kurland ir atgriezušies relatīvā civilizācijā var redzēt pēc viņu mājaslapas , tur publicēts vesels lērums ar bildēm. Iesaku apskatīties.
11. janvāris.
Vakar Senegālas robeža šķērsota visai veiksmīgi, procedūras prasījušas „tikai” četras stundas. Arī izmaksas esot bijušas mazākas nekā plānots. Nakts pārlaista Zebrabar. Dukes nolēmuši nekādus konvojus negaidīt un doties uz Gambiju uzreiz pašu spēkiem.
Zebrabar alus maksājot ~1.5 eiro par kausu, daba esot daudz zaļāka nekā Mauritānijā, bet smirdoņa un atkritumi esot tādā pašā apjomā kā citur. Cilvēki laipnu un smaidīgi, tikai laiku pa laikam kāds prasa cadeau (franciski – dāvana). Šad tad izdodas tikt vaļā, citreiz nē.
14:00 Patlaban līdz Gambijai atlikuši vēl kādi 500 kilometri, kur notiks nakšņošana vēl nav īsti skaidrs. Gambijā jau viss būšot normāli –cilvēki saprot angliski un pirkties varot eiro. Arī Krokodil vēl turoties un nekādas raizes nesagādā. Iespējams, ka vēl šovakar nāksies celties pāri Gambijas upei.
Nupat Edijs arī kartējo reizi pārliecinājies par draudzīgo senegāļu tirgoņu matemātikas spējām. Nolemts iegādāties banānus, kas maksā 100 Senegāla frankus (XOF) gabalā. Iedoti 2000 franki, pretī saņemti 14 banāni. Tirgotājam aizrādīts, tas neko 14 banāni ir 2000 franki, viss okei. Bet nu nekas, lai jau tiek. Galu galā kurss ir 1 EUR pret 640 XOF.
22:00 Edijs ieradies Gambijā. Beidzot kāds no Latvijas Gambijas tur būs bijis. Viss esot kārtībā, Das Krokodil gan esot sācis zaudēt eļļas spiedienu, bet tagad tas vairs nav aktuāli, jo līdz galam faktiski jau tikts. Rīt mēģinās apmainīt lidmašīnas biļetes, citādi var nākties dzīvoties pa gambiju veselu nedēļu.
10. janvāris.
15:30 Sazinājos ar Ediju, patlaban notiek Mauritānijas Senegālas robežas šķērsošana. Vieta saucas Diama. Dukes of Kurland Senegālas vīzu ir dabūjuši jau Latvijā, bet domājams, ka arī uz šīs robežas bez mazas dāvaniņas tā uzreiz pāri netiks. Kā dāvana var kalpot jebkas. Viņiem (Dukes) populārākā ir atdot labajam kārtības sargam iepriekšējā dienā valkātu un nedaudz sasvīdušu maiku. Varētu domāt, kam tad tāda vajadzīga, bet ņem.
Krokodils pēc tuksneša ir nedaudz nobraucies. Kā jau vakar minēju, pēc Edija neveiksmīgā tramplīna uz kāpas, mašīnas priekša ir šķīrusies no plastmasu lielākās daļas. Arī jumta bagāžnieks ir nedaudz ticis traumēts no benzīna kannu pārvadāšanas. Uz jumta zem bagāžnieka radusies bukte. Vakar atteicies darboties spidometrs. Arī ģenerators īslaicīgi izgājis no ierindas, ne jau gultņa dēļ, bet oglīšu. Oglītes rezervē bijušas līdz un kaut kādā ciematā ar dīvaini izrunājamu nosaukumu tās nomainījuši. Pludmalē zīmējot smiltīs apļus ir izdevies nomontēt vienu riepu.
Vakar vakariņās Edijs esot mielojies ar vistu. Viņš gan atzina, ka vispār tas pasākums esot izskatījies pēc baloža. Bet nekas garšīgi. Ideja ēst tikai līdz paņemto paiku, laika gaitā zaudējusi savu pievilcību. Rolton zupas gan joprojām esot cieņā.
Benijs grupu cauri tuksnesim vedis trīs dienas un divas naktis. Esot stāstījis par to cik grūti ir šajās vietās orientēties un, ka tā ir vesela māksla. Edijam gan radusies aizdoma, ka pie Benija mākslas savas artava ir arī kāpu galos uzliktajām riepām ar virzienu norādošām bultām.
Tuksnesi šķērsojušas visas 3 latviešu grupas bez nekādiem īpašiem starpgadījumiem, Arī līdzbraucošais britu Golfiņš pārlatviskots un tas tagad brauc ar Latvijas karogu. Tuksnesī esot iebraukusi vēl viena grupa ar Ford Fiesta, mazo Peugeot un Multivan, bet par tiem nekas vēl neesot dzirdēts.
Šovakar plānots ierasties Zebrabar. Patlaban jau veikti aptuveni 8000 kilometri.
9. janvāris.
Tieciet vai nē, bet Edijs ir sveiks un vesels tāpat kā visa pārējā Dukes of Kurland komanda. Šodien sasniegta Mauritānijas galvaspilsēta Nuakčota.
Nedaudz par iepriekšējām dienām.
6. janvārī vakars pavadīts Mauritānijas otrajā lielākajā pilsētā Nuadibu. Edijaprāt, tas esot riktīgs ūķis. Mašīnas pa ielu braukājot bez numuriem, arī policijas nekādas neesot. Vakariņošana notikusi ķīniešu ēstūzī, Edijam palicis slikti un nācies nedaudz pavemt, laikam būs šim vecu suņa gaļu iebarojuši.
7. janvārī braukuši pa tuksnesi un arī nakšņojuši turpat tuksnesī – teltī. Braukšana esot bijusi „pa skaisto” .
8. janvārī, ja pareizi saprotu, Edijs braukalējot pa kāpām ir aizmirsis, ka Das Krokodil neprot lidot un pēc laba lēciena, tautas valodā sakot „nošķīlis priekšu”. Mašīna gan ripojot, buferis apskādēts, panna gan vēl apakšā turoties. Lanžeroni uzlocīti uz augšu, arī durvis veroties knapāk. Bet tuksnesis ir pievārēts. Nakts visticamāk arī aizvadīta tuksnesī, bet tas ir mans pieņēmums.
Rītdienas plāns ir tikt līdz Senegālai un tur jau sakari atkal darbosies, tad arī uz pēcpusdienu šeit būs vairāk infas. Arī pārējām latviešu komandām viss esot kārtībā.
Un, protams, neaizmirstiet lasīt arī pašu Dukes of Kurland komanda mājas lapu, viņiem tur jauns plašāks stāsts par ceļu no Spānijas līdz Mauritānijai.
6. janvāris
Kā jau plānots Das Krokodil šorīt ap 8:00 pēc mūsu laika dodas Mauritānijas virzienā uz Nouadhibou. Vakar viss vakars pavadīts runājot par tēmu, kur un kā brauks. Kā pareizi izvēlēties gidu? Kā atšķirt gidu no bandīta? Vakars pavadīts raženi, klausoties stāstus par ļaunajiem gidiem.
Latviešu grupas par gidu izvēlējušies Beniju, jo Benijs esot uzrādījis rekomendāciju latviešu valodā, cik sapratu arī ar pašiem rekomendētājiem mūsējie sazinājušies. Tur penijs apstiprināts un ir cerības, ka problēmas nebūs. Benija takse 250 eiro, par to gan mūžīga dzīvība netiek solīta, bet uz robežām šis palīdzēšot kā varēs.
Turpmāko dienu plāns ir 2 dienas pārbraucieni pa tuksnesi ~400 km un tad uz Mauritānijas galvaspilsētu Nouakchott. 10. janvārī vajadzētu būt jau Senegālā, nelielā oāzē ar nosaukumu Zebrabar, netālu no St.Luiss.
11:36 saņēmu no Edija sekojošu ziņu: „Tad nu tas ir pienācis. Sākas brauciena baisākā un tai pat laikā interesantākā daļa. Esam mīnu laukā pie robežas”.
Iespējams, ka līdz 10. janvārim nekādu jaunu ziņu sakaru trūkuma dēļ nebūs. Ja būs ziņas, tad šeit viņas parādīsies uzreiz.
16:00 Das Krokodil tagad atrodoties uz Rietumsahāras Mauritānijas robežas. Ceļu apkārtnē nav, patlaban tiek šķērsots mīnu lauks. Visapkārt auto vraki, nogrimušas automašīnas, pat fūres.
Benijs esot uzdevuma augstumos, vedot šos cauri mīnu laukiem (cerēsim, ka Benijam ar atmiņu viss ir ok).
16:26 Mīnu lauks daļēji šķērsots, atrašanās vieta joprojām pie Mauritānijas robežas. Kopā brauc visas trīs latviešu komandas un viens britu Golfiņš. Pārējie rallija dalībnieki vēl atrodas Rietumsahārā.
17:26 Mīnu lauks beidzies, robeža šķērsota bez problēmām, Benijs visu nokārtojis, tagad jau brauciens turpinās pa tuksnesi.
5. janvāris
Nakts pavadīta Dahlas kempingā, esot bijusi vējaina, bet silta. Šodiena veltīta mašīnas apskatei, jo rīt jau ap 6:00 jādodas 500 kilometru ceļā uz Nouadhibou (latvju jaunajā atlantā Nuadibu). Tas nozīmē ka būs jāšķērso robeža uz Mauritāniju.
Krokodils esot nočekots, it kā viss esot kārtībā. Citām grupām arī nekā „baigi traka” neesot noticis. Zinot Edija „baigi traks” klasifikāciju domājams, ka visām mašīnām vēl ir vismaz trīs riteņi. Laiciņš silts ap +25 grādiem.
Domājams, ka ar Das Krokodil ekipāžu tai iebraucot Mauritānijā pazudīs sakari. Jo LMT mājas lapā neuzrādās, ka LMT būtu iespējama viesabonēšana Mauritānijā. Ja sakari pazudīs, tad vismaz uz 5 dienām līdz Senegālai.
4. janvāris
Vakar ap 24:00 pēc mūsu laika tika sasniegts kempings Laayoun pilsētā (latvju atlantos Ajūna). Nedaudz esot iedzerts un visi devušies gulēt.
Šodienas brauciens joprojām ved Das Krokodil pa Rietumsahāru. Vakara galamērķis Dakhla (latvju atlantos Dahla). Plānotais ceļa gabals 560 kilometri. Laayoun kempings esot atradies pie sālsezera, netālu neliels ūdenskritumiņš, skats pa pirmo. Naktīs esot skaistas zvaigznes un dzestrs vējiņš. No rīta un naktī temperatūra +15.
Veikti arī nelieli remonta darbiņi – nomainīta ģeneratora siksna un uzlieta eļļa.
17:00 pēc mūsu laika, braukt atlicis vēl ~300 kilometri. Visa diena pavadīta braucot gar okeāna krastu, Edijs to sauc par stāvkrastu. Visapkārt esot tikai akmeņains tuksnesis. Šodien esot redzētas visas komandas, pat britu ambulance. Vienam no britu Land Rover esot nobirusi ātrumkārba.
Tagad Rietumsahārā ik pa gabaliņam esot policistu posteņi, kuros tiekot pārbaudīti dokumenti. Policistiem jādod iepriekš sagatavotas lapas ar informāciju, par to kas esi, ko dari un kāpēc te atrodies un mašīnas dati. Vienā postenī kā suvenīrs esot paprasīta pildspalva un vienā smēķus. Fotografējot kamieļus, gans arī pieprasījis cigaretes, iedevuši veselu paku.
Rīt gaidāma brīvdiena, kad tiek sagaidīti visi un pārrunāst pa kurieni kurš brauks. Un tad tālākais ceļš uz Mauritāniju pa tuksnesi. Daudzas komandas Mauritānijā brauks pa šoseju, latviešu komandas nolēmušas braukt pa tuksnesi.
Papildināts 21:00
Krokodils iebrauc Dahlas kempingā, to no abām pusēm apskalo okeāns, nedaudz vējains, bet pa smuko. Rīt te tikšot pavadīta visa diena. Degviela Reitumsahārā maksā 6 MAD (Marokas Dirhami).
3. janvāris
Nakts pavadīta teltī. Šodienas plānā ir 700 kilometru garš pārbrauciens uz Laayoun pilsētu, kas jau atrodas Rietumsahārā. Ceļš visai vienmuļš nelieli akmeņaini kalni, tālumā redzams tuksnesis. Vietējos ciematos policisti pārbaudot tikai vietējo mašīnas, tūristiem pajautājot, ko dara, kur brauc un brīvi. Policisti salīdzinot ar citiem pamatiedzīvotājiem izskatoties kā zefīri uz kartupeļu lauka, tīrās formās, paši sakopti. Militāristi savukārt braukalējot ar tankiem un konvojos. Bet vietējie izskatoties visai dzīvespriecīgi.
Ap 17:00 bija jau gandrīz sasniegta Tan-Tan pilsēta, kas ir aptuveni puse no ceļa. Okeāna malā arī paēduši pie 30-metrīga stāvkrasta un turpinājuši ceļu tālāk uz Laayoun.
20:00 Brauciens gar okeāna malu aptuveni 200 kilometru, daba esot ļoti smuka. Komanda no ASV dabūjusi maksāt 400 vietējās naudiņas par ātruma pārsniegšanu. Noķerti gan esot uz ceļa tuksneša vidū. Paši braucot ar ātrumu ap 100 km/h, bet tuvu apdzīvotām vietām, kur daudz policijas posteņu nometot uz lēnāku. Das krokodil turoties, nekādi jauni niķi ārā nelien. Vāciešu un spāņu komandas vakar ar parastajiem vāģiem esot braukušas pa ceļiem, kas vairāk domāti džipiem. Britu ambulance gan šodien vēl neesot manīta.
2. janvāris
No rīta Das Krokodil ekipāža pamodusies bez galvassāpēm. Šodienas galamērķis esot pilsēta Agadir. Izbraukšana gan nenotika visai agri, jo ap 11:30 pēc viņu laika vēl notikās iepirkšanās lielveikalā. Lielveikals gan nozīmējot vietu, kurā preces pārdod lielos iepakojumos, bet toties lēti. Pie šī lielveikala tad arī sarunāts satikties visām trīs latviešu komandām.
Marokas tirgotājiem esot ļoti dīvaina slimība, kaut ko sajaukt ar cenām un atdodamām naudām, bet aizrādot, atmiņa atgriežoties un papildus nāk klāt arī laipna atvainošanās. Cenas tirgū mierīgi varot nokaulēt uz pusi.
Braukšana notiek latviešu komandām turoties kopā, Krokodils sēžot astē, jo citas komandas esot bijušas čaklākas un ceļus smalkāk izplānojušas. Dukes of Kurland šodien ir pamanījušies pārkāpt arī satiksmes noteikumus. Edijs vakar man apgalvoja, ka Marakešā pie viena krustojuma pusstundu pavadījuši vērojot kā notiek satiksme. Visi pīpinot, visi braucot, izskatās totāls debilisms, bet uz priekšu kustas. Šodien viņi uz vienas štrāses, aptuvens analogs Jūrmalas šosejai, apgriezušies pāri divām nepārtrauktajām līnijām. Poliči (vai vietējie analogi) šos apturējuši, bet kā jau dumus tūristus palaiduši vaļā.
19:15 ap šo laiku jau šķērsoti Atlasa kalni, dabas skati esot superīgi, vienīgi ceļš pašaurs, knapi vienai mašīnai pietiek vietas. Kalnos bērniem ir dalītas konfektes, aiz žēluma, sak, lai jau viņiem ar tiek. Šodien ir pabūts pat ~2000 metrus virs jūras līmeņa, bet patlaban ceļš jau ved pa zaļu līdzenumu. Iekšzemē mersedesu paliekot mazāk, tos nomācot zaļi Opel Record un citi analogi braucamrīki. Temperatūra turas ap 20 grādiem pēc Celsija skalas, Agadirā tiks meklēta bāzes vieta, un ir ideja nopeldēties okeānā.
Informācijas saņemšanas brīdī, aiz mašīnas loga ceļa malā bērni spēlējot futbolu, divas komandas, vārti, visi skrien, tikai bumbas vietā PET pudele.