Navigate / search

Myth-Fortunes (Myth Adventures #19) by Robert Lynn Asprin, Jody Lynn Nye

Myth-Fortunes

Deviņpadsmitā un pēdējā Mītu sērijas grāmata. Šī šogad noteikti ir garākā sērija, ko es esmu pievārējis, un pēdējās sērijas grāmatas es izlasīju, lai beidzot šo sēriju pabeigtu, nevis interesanto stāstu dēļ.  Šī grāmata sarakstīta jau bez Asprina līdzdalības, sērijas aizsācējs nomira pirms tās sarakstīšanas.

Kā nodrošināt savu nemirstību? Tas ir jautājums, kas, kā izrādās, ir nodarbinājis Āza prātu. Tādēļ saņēmis piedāvājumu investēt piramīdas būvniecībā, Āzs ne mirkli nešaubīdamies metās projektā iekšā. Piedāvājums ietver praktiski visu, piemiņas akmeni piramīdas virsotnē, skatu uz Zyx ieleju un atlaidi par katru papildus iesaistīto. Taču sākotnēji labais projekts izvēršas pret Āzu kā neveiksmju sērija. Kas ir šo neveiksmju cēlonis, to nāksies noskaidrot Āzam un Skīvam.

Būvniecībā galvenais ir finansējums, rasējums un drošības tehnika.  Papildus ir loģistikas un darbaspēka problēmas, bet tās viegli risinās ar finansējumu. Katrs piramīdu būvētājs zina, ka vissāpīgākā lieta ir finansējums. Lai vienam nofinansētu iespaidīgu piramīdu, ir nepieciešams milzu kapitāls. Tādēļ piramīda vienai būtnei kā kapa piemineklis ir luksusa lieta. Taču pārdodot katru piramīdas bloku kā individuālas kapenes, paver pavisam citas iespējas. Šis nudien ir sanācis asprātīgs joks par piramīdas shēmu, kuras mērķis ir uzbūvēt piramīdu. Katrs nākamais līmenis maksā dārgāk, taču, ja tu piesaisti apakšējos blokus, tava cena par savu vietu mūžībā samazinās.

Centrālā sižeta līnija vijas ap piramīdas būvniecību, Āza draugu rūpēm par neizprotamo Āza rīcību un piramīdas lāstam. Tēli, atstāti līdzautores rokā, nekādas papildus īpašības neiegūst, ja neskaita Skīva treniņus randiņu mākslā. Visādi citādi viņi ir sastinguši kā tādi Simpsonu multeņu varoņi. Katram ir sava loma, ir liela ņemšanās ap problēmu, daudz pārpratumu un beigās laimīgas sagadīšanās rezultātā viss atrisinās. Standarta recepte, kas pēc deviņpadsmit grāmatām paliek jau novazāta.

Grāmatai lieku 6 no 10 ballēm. Vispār jau vajadzēja mest sērijai mieru pēc devītās grāmatas, tad nezustu novitāte, piedzīvojumi vēl šķistu piedzīvojumi. Nav jau tā, ka sērijas pēdējās grāmatas man izraisītu riebumu, taču ierindotu viņas viduvējo kategorijā. Sērijas koncepts sākumā ir interesants un aizraujošs, varoņi attīstās joki vēl nav novazāti, un viss ir jauki. Taču ar laiku rodas pārsātinājuma sajūta un sērija piegriežas. Tagad vajadzēs pievērsties vēl vienam Asprina projektam “Thieves’ World”.

Myth-Chief (Myth Adventures #18) by Robert Lynn Asprin, Jody Lynn Nye

Myth-Chief

Mītu sērijas iepriekšpēdējā grāmata. Ja nebūtu apņēmies pabeigt šo sēriju līdz gada beigām, tad diez vai būtu sasparojies izlasīt šo grāmatu tik ātri. Un vispār mani sāk mākt aizdomas, ka grāmatas sēriju nebija jēgas turpināt pēc astotās grāmatas. Lai nu būtu tāda arī palikusi pusratā izlasīta.

Skīvs ir nolēmis mest mācības pie malas un atgriezties atpakaļ uz Devu, lai turpinātu savu darbu Mīta korporācijā. Taču izrādās, ka neviens viņu atpakaļ nemaz negaida, viņa atgriešanās tiek uztverta ar aizdomām un piesardzību. Skīvs nolemj uzsākt pats savu konsultāciju biznesu, bet arī tas saduras ar Mīta korporācijas interesēm. Sākas cīņa starp Āzu un Skīvu par to, kuram pienāktos vieta korporācijas vadībā.

Sākot lasīt pieķēru sevi pie domas, kamōn, kas te notiek. Autore maz ir lasījusi iepriekšējās grāmatas, Skīvs lai plēstos par kompānijas prezidenta amatu! Nē, nu kaut kā jau viņš atpakaļ ir jādabū. Bet tādā veidā un tā izmainot visu iesaistīto personāžu raksturus! Tad nedaudz nomierinājos un mēģināju izbaudīt Skīva un Āza piedzīvojumus.

Sacensība starp Skīvu un Āzu ir par to, kurš spēs nopelnīt vairāk naudas. Tā nu ir “sagadījies”, ka viņi abi strādā pie vienas un tās pašas problēmas, tikai katrs no savas puses. Skīvs atbalsta no dimensijas padzītu princesi, Āzs, šīs pašas dimensijas, premjerministru.

Dimensijas problēma ir tāda, kuru jau ne reizi esam sastapuši šajā sērijā – finanšu krīze. Katram ir sava pieeja tās risināšanā. Man kā lasītājam daudz vairāk piesaistīja Āza plāns pārdot tiesības uz nosaukumu reklāmas nolūkos, nekā Skīva ideja izmantot princesi labdarības pasākumos organizējot Kūkas ceremoniju.

Īsti nav saprotama arī grāmatas auditorija, ja nebūtu mājieni uz seksu, es domātu, ka tā ir mazām meitenītēm ar rozā kleitiņām, jo daļa no grāmatas ir veltīta kūku ēšanai, svecīšu pūšanai un smalkām pasēdēšanām. Var redzēt, ka autoru kolektīvs pulveri ir izšāvis un vairāk domā par to kā sēriju ar cieņu pabeigt, savilkt kopā galus un mest projektam mieru. Joku sadaļā nav nekā jauna un ievērības cienīga, tie paši vecie joki par tukšo valsts kasi vien ir.

Kopsavilkumā, tipiska sērijas grāmata, kvalitāte zem vidējā. Ja esi sērijas fans, tad lasīt var, bet visādi citādi nekā tik ģeniāla, lai mestos grāmatai virsū, visu citu lasāmo atliekot malā. Grāmatai lieku 6 no 10 ballēm, lasīt var ja esi rūdīts sērijas piekritējs un arī tad izlasīšana notiks vairāk inerces nekā stāsta dēļ.

Myth-Gotten Gains (Myth Adventures #17) by Robert Lynn Asprin, Jody Lynn Nye

Myth-Gotten Gains

Mītu sērijas septiņpadsmitā grāmata. Vēl divas palikušas, un tās es esmu nolēmis pievārēt līdz gada beigām.

Āzs ir atvaļinājumā, un viss ir labi līdz kādā krāmu tirgū viņš atrod Ersatz. Ersatz ir leģendārs zobens, neviens nopietns konflikts nav noticis bez Ersatz piedalīšanās. Šis zobens ir leģendārās Zelta Mantu (Golden Hoard) līderi. Pat viens priekšmets no šīm mantām var pārvērst tā nēsātāju par leģendāru varoni. Tā kā Āzs ir apņēmības pilns atgūt savu sākotnējo investīciju 10 zelta gabalu apjomā, tad viņam jātrod unikāls naudas maks, kurā nauda nekad nebeidzas. Ersatz apgalvo, ka viņa kolēģis bez vārda runas kompensēs visus Āza izdevumus. Meklējumus sākot Āzs atklāj, ka viņš nav vienīgais, kurš meklē Zelta Mantu artefaktus. Ar to pašu nodarbojas Kalipsa, kura mēģina savākt tos visus, lai atbrīvotu savu vectēvu no šausmīgā burvja Barrika.

Sākotnējā ideja ir ļoti laba – kvests, kurā tiek meklēti seni un spēcīgi artefaktus. (Pasaules labāko flautu, kristāla bumbu, gredzenu, grāmatu un kausu). Katram, kurš RPG spēlēs ir mēģinājis savākts pilnu artefaktu setu, uzreiz ir skaidrs, ka šāds pasākums nav diez ko ātrs. Autori arī ir gluži tādās pašās domās. Grāmatas struktūra ir sekojoša, ar kristāla lodi atrodam nākošo artefaktu -> neliels piedzīvojums, kur uz pirmo pie artefakta neizdodas tikt -> neliels konflikts ar vietējiem -> artefakta iegūšana -> tad vienu nodaļu artefakti strīdas savā starpā piesaucot vēsturi un savu personīgo izcilību. Tas viss ir iestiepis grāmatu diezgan nopietni, ja pirmo pāris artefaktu atrašanas apraksti mani vēl spēja saistīt, tad katra nākamā pievienotā vērtība bija arvien mazāka. Pēc trešā artefakta man jau gribējās grāmatu likt nost, un tēlot, ka nemaz viņu neesmu sācis lasīt.

Āzs vairs nepārliecina kā pervekts. Kur palicis viņa skopums? Labi, it kā sākotnējo investīciju atgriešana viņu dzen uz priekšu, bet viņš sāk tērēt vēl vairāk. Tā vietā, lai ciniski uzspļautu pasākumam, viņš padodas un patiesi sāk censties novest lietu līdz galam. Es saprastu, ja tuvumā būtu Skīvs, tad viena lieta, bet iekšējā reference uz Skīvu mani nepārliecināja. Labi, sākumā viņam ir cerības atgūt savas maga spējas, bet šī sižeta līnija kaut kur aizpeld nebūtībā, un rodas jautājums, kādēļ viņa tika pacelta. Kāpēc Āzs no savas idejas atteicās, pat tad, kad bija savācis visu komplektu?

Grāmatu lasīt var, daži joki pat ir izdevušies (piemēram, ka atliek vien makā iebāzt plastmasas karti, lai tas sāktu spļaut ārā zeltu), taču citus sasmīdināšanas paņēmienus sērijas ietvaros autors jau ir izmantojis tik bieži, ka tie vairs nešķiet smieklīgi (piemēram, pervektu saukšana par pervertiem). Lieku 5 no 10 ballēm. Ja patīk vietām gari un bezjēdzīgi dialogi, tad droši var lasīt.

Class Dis-Mythed (Myth Adventures #16) by Robert Lynn Asprin, Jody Lynn Nye

Class Dis-Mythed

Mītu sērijas nelasīto grāmatu rinda sarūk, un vēl tikai nedaudz, un būšu ticis ar visām galā. Jaunās autores ieviešana ir uzlabojusi grāmatu stāstījuma struktūru, un tā novirzījusies no Skīva kā vienīgā un galvenā tēla.

Skīvs joprojām nodarbojas ar maģijas pamatu apgūšanu. Viņš sēž savā Khlad dimensijas krodziņā un nepievērš apkārtējai pasaule nekādu uzmanību, mācību atvaļinājums ir mācību atvaļinājums. Un te pēkšņi pie viņa ierodas vesels bars ar saprātīgām būtnēm, kuras vēlas apgūt pie viņa maģijas praktisko pielietojumu. Nauda jau ir samaksāta, un Skīvam atliek vien pieņemt audzēkņus apmācībā. Tomēr mācību procesam ritot, Skīvam sāk rasties aizdomas, ka te viss nav tik vienkārši kā šķiet. Studenti gatavojas kaut kam nopietnākam par ciema maga posteni, bet kam – to Skīvs īsti nevar saprast.

Ja pirmajās sērijas grāmatās varēja kunkstēt par nepieslīpētiem tēliem un otrā plāna varoņu kartona plakanumu, tad jāatzīst, ka daudzas lietas ir uzlabojušās. Nu par personām var uzskatīt ne tikai Skīvu, bet arī lielāko daļu no pārējiem tēliem. Skīva maģijas spējas ir pieaugušas, viņš varbūt nezina daudz, bet prot tās pielietot praksē. Viņam ir ar ko padalīties gan ar skolniekiem, gan ar lasītāju.

Būsim godīgi, sešpadsmitā grāmata sērijā tomēr uzliek savu zīmogu.  Autoram pamazām ir aptrūkušās idejas par to, kā sēriju turpināt. Joki un asprātības jau ir kļuvuši klišejiski, lasītājs jau zinās, pie kura vārda jāsmejas. Un tas ir paša autora nopelns, jo lasītāju ar saviem jokiem viņš ir izklaidējis jau piecpadsmit grāmatas, un ir tikai normāli, ka pēc visu to izlasīšanas, lasītājam tie var nešķist svaigi. No otras puses nav slikti, ka par klišeju sērijā kļūst autora paša asprātības.

Pēc satura grāmata ir tipisks piedzīvojums, sākumā jauno burvju grupa tiek mācīta, un otrā grāmatas daļā viņi ir spiesti pielietot savas jauniegūtās zināšanas praksē. Šoreiz autors pat ir pacenties izskaidrot pāris veiksmīgas sakritības. Piemēram, kādēļ  savus audzēkņus viņš ir trenējis tieši tādiem gadījumiem, ar kuriem viņiem nākas sastapties grāmatas otrajā daļā? Tāpēc, ka viņš kā jau katrs pedagogs – iesācējs un tīmbilderu kursu vadītājs visas idejas ir nospēris no kristāla tīkla (vietējais interneta analogs). Beigās gan autoriem bija beigušās idejas, un no krūmiem tika izstumtas milzīgas klavieres, un tas samaitāja manu entuziasmu par visu grāmatu.

Kopumā stabila sērijas grāmata lieku 7 no 10 ballēm. Ja jau esi ziedojies sērijai, tad var lasīt droši, ja ne, tad sāc no pirmajām grāmatām. Citādi nebūs ne jausmas, kas ir Geek.

Myth-Taken Identity (Myth Adventures #15) by Robert Lynn Asprin, Jody Lynn Nye

Myth-Taken Identity

Mīta sērijas piecpadsmitā grāmata; šogad esmu atspēries šo sēriju pabeigt. Laika vēl ir diezgan, lai tas notiktu bez piespiešanās, un arī uz jauno grāmatas līdzautori es lieku lielas cerības.

Kādu dienu pie Āza mājas ierodas parādu piedzinēji. Izrādās, ka Skīvs ir iepircies lielveikalā ar viltotu kredītkarti, kura izrādījusies bez seguma. Veikalnieki ir nolēmuši piedzīt simtiem tūkstošu zelta gabalu lielo parādu. Āzam gribot negribot ir jāķeras klāt šīs lietas atrisināšanai. Viņam ir aizdomas, ka Skīvs nemaz nav vaininieks, bet īstais vaininieks tikai izmanto Stīva izskatu.

Skīva šajā grāmatā nav (viņu ir daudz, bet tie ir dubultnieki), viss stāstījums notiek no Āza skatu punkta. Viņš organizē komandu, kuras uzdevums ir atrast Mall dimensijā ļaundari. Šis ļaundaris taču tēlo Skīvu un maitā reputāciju. Āzam šī ir personīga lieta, un viņš uzskata, ka Skīvu te labāk iekšā nejaukt.

Grāmata ir par iepirkšanos, atlaidēm, pircēju aptaujām un kredītkartēm. Kā jau ierasts autori ir paņēmuši kādu mūsu zemes problēmu un uzpūtuši to savā stāstā neiedomājamos apjomos. Kas notiktu, ja aizpildot anketu klienta lojalitātes kartei ar tavu izpausto informāciju pietiktu, lai tevi varētu nokopēt? Un pēc tam izmantojot šo tavu kopiju izsūkt tevi sausu, gan no naudas, gan no personības.  Dimensijā, kurā valda maģija tas nav nekas neiespējams. Neuzmanīgi atbildi par savu mīļāko krāsu un viss, tu jau esi zombijs, kura dzīves mērķis ir iepirkšanās.  Mūsu pasaulē tas saucas personalizēts piedāvājums, no kura ir grūti atteikties.

Grāmata ir iestiepta, kādas sešdesmit lapaspuses par daudz. Apjoma dēļ Āzam nācās kāpt uz viena un tā paša grābekļa vairākas reizes. Bija jāpiever acis uz acīmredzamo, citādi viss būtu atrisinājies ļoti ātri. Otra grāmatas problēma  – tā ir piecpadsmitā sērijā, un neko būtiski jaunu šajā daudzdimensiju pasaulē autori vairs nespēj ienest.

Bet labās lietas ir – Master Card – vienkārši izcils artefakts, kurš dod spēku ne tikai tiešā, bet arī pārnestā nozīmē. Neveiksminieks apkopējs, kurš grib kļūt par lielu burvi. Tik mērķtiecīgu ļauno tēlu reti gadās sastapt. Jā, viņam pietrūkst organizatora spējas un prāta, bet viņam ir skaidri mērķi. Un Victoria’s Secret patiesībā ir Masha’s Secret spinofs mūsu dimensijā.

Grāmatai lieku 6 no 10 ballēm. Lasās joprojām ātri, humoriņš vietām ir pat smieklīgs, un iepirkšanās slimība attēlota ļoti labi. Cerēšu, ka nākamās grāmatas saglabās vismaz šādu pašu līmeni. Lasīt gan ieteiktu tikai cilvēkiem, kas izlasījuši iepriekšējās.

Myth Alliances (Myth Adventures #14) by Robert Lynn Asprin, Jody Lynn Nye

Myth Alliances

Mītu sērijas četrpadsmitā grāmata. Lai izpildītu gada plānu, man šī grāmatu sērija būtu jāpievārē līdz gada beigām. Vēl atlikušas pāris grāmatas, un nekas neliecina, ka kādi apstākļi varētu man traucēt savu plānu piepildīt.

Skīvs joprojām sēž savā krodziņā un trenējas maģijas pamatos, nav lāgā, ja visu dimensiju ietekmīgākais mags nezina pašus maģijas pamatus. Un tad kādu dienu uz viņa kroga sliekšņa uzrodas Wuhses dimensijas pārstāvis ar izmisīgu palīdzības lūgumu. Viņu dimensiju ir pārņēmis Pervektu Desmitnieks. Wuhsies vairs nav iespējams pat tikt pie savas dimensijas kastes, kur nu vēl runāt par iepirkšanos citās dimensijās. Bet reiz viņiem tur ir bijusi demokrātija un kas to būtu domājis, ka neveiksmīga finanšu konsultantu izvēle novedīs pie šāda rezultāta! Skīvs nevar pieļaut šādu netaisnību un papildus savai komandai piesaistījis koboldu Zol Icty, slavenu pašpalīdzības grāmatu autoru. Kurš gan nezina viņa „Imps Are from Imper, Deveels Are from Deva”.

Izskatās, ka šis būs gadījums, kad jauna autora palīdzības piesaistīšana būs nākusi par labu. Centrālais temats līdzīgs Latvijas situācijai krīzes laikā. Valsts kase tukša, parādi aug, bet visi esam lieli tērētāji. Tā gadījās arī kādas dimensijas iedzīvotājiem, kuriem patika iepirkties citās dimensijās un iznīcināt savas dimensijas ekonomiku. Lai situāciju vērstu pa labu, nācās piesaistīt finanšu konsultantus. Bet mēs jau visi zinām, kādi ir tie finanšu konsultanti, viņi neļauj tērēt sūri grūti nopelnīto naudiņu, skatās, lai izdevumi nepārsniegtu izdevumus, stabilizē importa un eksporta attīstību. Whusies nav raduši pie šādas apiešanās un, lai arī parasti viņi visam piekrīt, briest dumpis.

Autora ironija kā vienmēr ir labā līmenī, šo to viņš saprot no mārketinga, reklāmas un ražošanas. Skīvs savukārt neko nesajēdz un darbojas savas aprobežotās izpratnes līmenī. Pervektos viņš automātiski redz krējuma nosmēlējus un dimensiju iekarotājus. Pervekti Skīvā redz noslēpumainu konkurentu, kurš viņas cenšas izbīdīt no visiem tirgiem. Šis uzskatu konflikts, tad arī ir visa grāmatas sižeta pamatā. Lietai par labu nenāk arī Zol Icty viedie padomi, kas balstās uz vēl lielākiem vispārinājumiem kā Skīva impulsīvās idejas.

Pozitīvais – jaunā autore ir pienesusi nedaudz svaigas idejas un atjaunojusi sēriju tās pirmo grāmatu līmenī.

Negatīvais – grāmata ir iestiepta, un Skīvs ir kļuvis nedaudz dumjāks (atkal).

Grāmatai lieku 7 no 10 ballēm, ceru, ka sērija uzlabosies. Lasīt ieteiktu tikai tiem varoņiem, kas ir izturējuši līdz pašai četrpadsmitajai grāmatā. Nav vērts šo grāmatu sākt lasīt kā pirmo sērijā, būs grūti iebraukt tēmā un pārāk daudz iekšējo atsauču sērijā.

Myth-Told Tales (Myth Adventures #13) by Robert Lynn Asprin

Myth-Told Tales

Mītu sērijas trīspadsmitā grāmata, kura satur veselus deviņus īsstāstus par Skīva un viņa draugu piedzīvojumiem. Tā kā autors ir piesaistījis savai sērijai vēl vienu autoru, tad šī grāmata kalpo par projektu, kas palīdzēs autoriem sastrādāties un turpināt Mītu sēriju. Tā vismaz tas bija iecerēts.

Stāsti ir visdažādākie, lasītājs var piedalīties Mašas kāzās, kuras ir ne tikai krāšņas, bet arī nedaudz bīstamas, ja esi sasaistīts ar vietējo mafiju. Var doties īstās princešu medībās, tas ir dzīties pakaļ princesei ar dresētiem drakoniem un, ja paveicas, tikt pie īstiem dārgumiem. Var iegūt nelielu ieskatu starpdimensiju skaistuma konkursā, kurā lielāka nozīme ir maģiskajam atbalstam, nevis skaistumam. Var mēģināt atrisināt supermārketa noslēpumu, no tā katru vakaru pazūd visas dienas laikā iekasētais zelts. Var pasapņot kopā ar Skīvu un Āzu aizspogulijā vai vienkārši pavērot, kā Spaidera ar Pūkiju nodarbojas ar reketu. Stāsti te ir katra gaumei, un arī to realizācijas līmenis atšķiras.

Nav tā, ka kāds stāsts te būtu izcils, pāris no viņiem ir labi, lielākā daļa viduvēji un pāris tādi ne pārāk. Visu šo stāstu patiesā jēga ir dot autoriem iespēju izvilkt Skīvu no viņa atvaļinājuma. Nav jau noslēpums, ka autors bija nolēmis sēriju pabeigt, ļaujot galvenajam varoņiem aiziet nosacītā pensijā. Taču, tā kā viņš pats acīmredzot līdz pensijai vēl nebija ticis un maizīti ēst gribējās, tika pieņemts lēmums sēriju turpināt. Īsteniem faniem šāds pavērsiens patika, bet man, ja godīgi, nē. Iedomājaties, es tālajā 2002. gadā jau reiz izlasīju visu sēriju, un biju pārliecināts, ka tajā ir tikai divpadsmit grāmatas. Taču šogad nolēmis vēlreiz pārlasīt šīs grāmatas sev par pārsteigumu atklāju, ka manas prombūtnes laikā grāmatu skaits ir pieaudzis vēl par sešām grāmatām.

Šīs grāmatas galvenais mīnuss ir tas, ka to nav iespējams lasīt, neizlasot visu iepriekšējo sēriju. Lai arī stāsti nav zemē metami, tomēr bez iepriekšējo grāmatu konteksta, tie nav saprotami. Tādēļ, ja neesi lasījis iepriekšējās, ar šo nemaz nesāc.

Pie plusiem varu ieskaitīt tikai grāmatas mazo lapaspušu skaitu un veiksmīgu jaunā autora debiju mīta sērijā.

Grāmatai lieku 7 no 10 ballēm. No kurām viena plusā tiek likta tikai tādēļ, ka esmu izlasījis visu sēriju, un šī grāmata nelec ārā no sērijas rāmjiem. Pats sev secinu, ka jebkura grāmatu sērija (izņemot Diskzemi) ar laiku kļūst garlaicīga un apnicīga, sevišķi, ja lasa visu uzreiz pēc kārtas. Varbūt tur slēpjas autora talants, ka ļauj lasītājam tik labi iedzīvoties savā pasaulē, ka pietiekoši ilgu pavadot tajā laiku, lasītājs to sāk uztvert par kaut ko ikdienišķu?

Something M.Y.T.H. Inc. (Myth Adventures #12) by Robert Lynn Asprin

Something M.Y.T.H. Inc.  by Robert Lynn Asprin

Varbūt esmu ieļaunojies, varbūt esmu izlasījis pārāk daudz grāmatas no sērijas pēc kārtas. Tomēr sāk šķist, ka visas sērijas kopējais trends iet uz leju. Jā, šī grāmata ir, iespējams, labākā no pēdējām četrām, bet pat viņa nespēj glābt kopējo iespaidu. Sērija ir ievilkusies, un, iespējams, pat septiņus gadus ilgušais pārtraukums nav nācis labumā.

Šīs grāmatas darbība risinās paralēli desmitās grāmatas darbībai. Izrādās, ka aiz Skīva muguras ir notikušas interesantas lietas. Valstī ir sākušās problēmas ar nodokļu iekasēšanu, bet, lai netraucētu pašu priekšnieku ar tādiem niekiem, Mīta komandas biedri nolemj ar šādu nieku tikt galā paši. Problēmai pieslēdzas Gvido ar komandu. Un kas to būtu domājis – pret nodokļu iekasēšanu cīnās veselas divas grupas. Viena ir Robinam Hudam līdzīga banda, otra ir daudz mazskaitlīgāka, taču izskatās, ka tajā darbojas indivīds ar klauna tendencēm.

Autors ir nolēmis atrisināt visas problēmas vienā paņēmienā: beigt Possiltum karalistes problēmu triloģiju un izdomāt, ko likt Skīvam darīt tālāk. Patiesībā katram, kurš šo grāmatu sēriju cītīgi lasījis, jau sen ir skaidrs, kā visu to pasākumu izbeigt, pirms tas kļuvis par puņķainu ziepju operu. Taču tā kā autoram ir jāsaraksta vesela grāmata un jānoslēdz triloģija, kas ievilkusies jau astoņus gadus, tad viņš no tās ir izspiedis vēl ap divsimts lapaspusēm. Vietām joki patiešām vēl ir smieklīgi, tomēr kopumā viss pasākums ir kļuvis vienkārši garlaicīgs. Sērijai ir pazudusi novitāte, kas bija pirmajos darbos, tagad tā ir kļuvusi par pasākumu, kas sāk atkārtoties pat savos ietvaros.

Lasījās kā vienmēr ļoti ātri, autors pēc ilga pārtraukuma atkal ir uztvēris savu radīto tēlu būtību un nevar sūdzēties, ka tie nebūtu interesanti vai apsūdzēt tos statiskumā. Taču kā tēli viņi jau ir attīstīti visas sērijas garumā, un te nu viņiem vairs nav kur augt. Mēs jau diezgan sen zinām, ka Gvido nav tikai vienkāršs miesassargs, ka Nuncio ir izcils stratēģis un pat Glīps ir gudrāks par pašu Skīvu. Vienīgi Āza māsīca un Spider ienesa visā stāstā nedaudz novitātes, bet arī tikai tik daudz cik jauna tēla parādīšanās. No mītu viedokļa raugoties šajā grāmatā nedaudz tiek iesmiets par Robinu Hudu un Gredzenu pavēlnieka faniem.

Kopumā lieku 7 no 10 ballēm. Manuprāt, autoram būtu bijis vislabāk sēriju beigt ar šo darbu.

PS. Vismaz manā grāmatā bonusā bija arī stāsts par Mašas kāzām – tajā sižets bija balstīts uz ļoti pavāju detektīvu Āza izpildījumā. Kāzu apraksts, nenoliedzami, krāšņs.

 

Myth-ion Improbable (Myth Adventures, #11) by Robert Lynn Asprin

Myth-ion Improbable

Mītu sērijas vienpadsmitā grāmata. Šķiet, ka vajadzēs saņemties un izraut visu sēriju vienā nedēļā. Citādi visam pasākumam ir risks ievilkties līdz nākamajam gadam. Gribētos jau tomēr vienreiz izlasīt viņu visu līdz galam, ne tikai pirmās divpadsmit, kā tas man reiz jau ir izdevies.

Šī grāmata nav loģisks desmitās grāmatas turpinājums. Te darbība noris laikā, kad Skīvs vēl bija Possilium karalistes galvenais mags. Kaut kur starp trešo un ceturto grāmatu Skīvs nejauši ir iegādājis kādu apslēptu dārgumu karti. Cik var spriest pēc uzrakstiem uz kartes, laimīgo atradēju sagaida zelta govs vai vismaz govs, no kuras var slaukt zelta pienu. Āzs nolemj nedaudz pamest novārtā galma maga pamatpienākumus un doties meklēt dārgumus. Komandai pievienojas Tanada un piedzīvojums var sākties.

Šī grāmata iznāca veselus septiņus gadus pēc desmitās sērijas grāmatas. Tam bija vairāki iemesli, bet galvenais ir tāds, ka pat fantāzijas rakstnieks neko nespēj padarīt nodokļu iekasēšanas dienestam. Cik var noprast, Asprinam bija nopietnas problēmas ar nodokļu maksāšanu un nācās kādu laiku atteikties no rakstniecības pavisam. Tad, atsācis rakstīt, viņš vairs neko neatcerējās no Mītu sērijas darbiem. Kā viņš pats apgalvo, viņam nemaz nav bijusi nojausma, kā turpināt. Šī grāmata viņam ir vairāk, lai atgrieztos tēmā.

To diemžēl var viegli pamanīt. Galvenie varoņi ir atguvuši savu kartona tēlu kvalitāti. Sižets neizceļas ar novitāti, apslēpti dārgumi, noburta karte un konkurenti. Problēmas ir ar šīs grāmatas iekļaušanu iepriekšējo grāmatu pasaulē, te ir novērojamas dažas pretrunas. Piemēram, vampīri, šeit tie tiek pasniegti visai nepievilcīgā gaismā un absolūti neizskaidro to, kādēļ Skīvs vēlāk ir pārsteigts viņus sastopot vēlākajos darbos. Nākamā problēma ir ar maģijas līniju kontrolēšanu, pirmajās divās grāmatās tas ir centrālais temats dimensijas sagrābšanas novēršanai. Te viena indivīda kontrolēta visas dimensijas maģiskā enerģija nez kādēļ nav pārvērtusies milzīgā starpdimensiju karā. Tas, protams, liecina tikai par to, ka autors patiesi nav pat pārlasījis savas grāmatas pirms jauna darba uzsākšanas.

Vai grāmatu ir vērts lasīt? Ja neesi izlasījis visas iepriekšējās, tad patiešām nav jēgas. Kvalitāte nav uzlabojusies un lasot šo grāmatu kā pirmo var tikai sevi atbaidīt no sērijas. Visādi citādi, ātri izlasāma un vietām smieklīga grāmata. Galvenais iesmiešanas temats ir veģetārieši, kovboji, govis, gani un ganāmpulks. Nekad jau nevar īsti zināt, kurš ir noteicējs. Pasaules iekārtojums robežojas ar absurdu, bet ko ar tām maģiskajām dimensijām var zināt. Vienīgā mācība, kas paliek atmiņā ir – ar burkānu sulu UZMANĪGI! Nekad nevar zināt, kura būs tā glāze, pēc kuras vairs nebūs atpakaļceļa.

Arī šī grāmata pretendē uz sliktākās sērijas grāmatas statusu. Lieku 6 no 10 ballēm. Tas arī tikai tādēļ, ka autoram ir bijuši attaisnojoši iemesli.

M.Y.T.H Inc. in Action (Myth Adventures, #9), Sweet Myth-Tery of Life (Myth Adventures, #10) by Robert Lynn Asprin

M.Y.T.H Inc. in Action
Sweet Myth-Tery of Life

Devītā un desmitā Mītu sērijas grāmata. Tā kā autors, šķiet, vairs nespēj sarakstīt grāmatu ar nobeigumu, tad loģiski ir lasīt šīs abas grāmatas uzreiz. Tādēļ arī apraksts par abām kopīgs.

Skīvs pirms došanās glābt Āzu uzticēja pārējai komandai veikt pasākumus, kas ierobežotu Possiltum karalistes ekspansiju. Devītā grāmata ir veltīta armijai un tās neefektivitātei. Viss stāstījums ir no Gvido skatu punkta. Te ir gan par līderu trūkumu, par civilajiem un karavīriem, sagādes jautājumiem un to, kādas problēmas rada paaugstināšana dienesta pakāpē. Ja es nebūtu lasījis Šveiku, tad varētu pat teikt, ka labs armijas humors. Patiesībā no šī humora ir visai vāja atblāzma, kurā tiek iesmiets virspusēji, laiku pa laikam nomainot tēmu. Kas gan tie ir par karavīriem, kas ar sapratni izturas pret kopējo lietu un komandieru idejām? Slēdziens ir viens, iejaucoties armijas organizācijā ar mērķi to padarīt vēl neefektīvāku ir riskants pasākums, jo armijas parasti atrodas to neefektivitāšu viszemākajā punktā.

Desmitā sērijas grāmata ir veltīta Skīvam, precībām un mīlestībai. Viss pasākums ir tāds pašvaks sitkoms, kur visi pārējie personāži iet pie Skīva un stāsta savus uzskatus par šo tēmu. Vispār pat latviešu klasiķiem kā, piemēram, Blaumanim šī lieta ir daudz labāk nostrādāta un pat smieklīgāka. Skīvs, protama lieta, ievāra dažas ziepes arī pats. Tās gan ir tikai nelielas novirzes no galvenās grāmatas sižeta līnijas – nekā nedarīšanas. Šī grāmata viennozīmīgi kandidē uz vissliktākās sērijas grāmatas statusu. Es viņu lasīju tikai tādēļ, ka būtu neloģiski ķerties klāt vienpadsmitajai.

Sākums ir daudzsološs karš – Possiltum karalisti ievedis ekonomiskajā krīzē, Grimbla un Banijas sarunas par krīzes novēršanas iespējām manu uzmanību piesaistīja uzreiz. Kur vēl izņemot Prečetu tu fantāzijas pasaulē sastapsies ar Pīenel P&L (Profit and Loss) iztirzājumu? Un par lielas armijas likvidēšanas administratīvajām problēmām?  Diemžēl šim jaukajam tematam tiek veltītas tikai pirmās divdesmit lapas, tad seko lielais nekas. Pēc tam lasāmas ir tikai pašas beigas, kurā Skīvs pieņem lēmumu. Lēmuma pieņemšanai netiek izmantota grāmatā sniegtās daudzo otrā ešelona varoņu filozofiskās pārdomas un Skīva gūtā pieredze. Tam pietiek ar vienu sarunu pašās grāmatas beigās, pēc kuras notikumi strauji atrisinās. Tad arī lasītājam ir skaidrs – visa grāmata ir banāla gumijas stiepšana.

Sausais atlikums – no varoņiem papildus ieskats Gvido pasaules uzskatā, kas ir diezgan filosofisks ar mērķi izvairīties no lēmumu pieņemšanas. Desmitās sērijas grāmatas beigu lapaspusēs, nedaudz prātā pieņemas arī Skīvs, kurš beidzot saprot, ka nākas rīkoties tā, kā pats vēlas, nevis vienmēr skatīties pāri plecam, ko citi domā.

Negatīvais – autors sāk paļauties uz iepriekšējā cikla grāmatu slavu. Zudusi darba kvalitāte, sācis strādāt uz apjomu. Pēkšņā nespēja uzrakstīt tā, lai katra grāmata būtu lasāma atsevišķi. Tagad katras grāmatas beigās vairs nav nobeiguma, bet ir klifangeris, un sērijā ar deviņpadsmit grāmatām šāda lieta ir vairāk kā nožēlojama. Sevišķi zinot, ka tās savulaik iznāca ik pēc pāris gadiem. Grāmatu varoņi stāsta par iepriekšējo grāmatu notikumu tā, it kā viņi paši tās būtu lasījuši, un tāda lieta pat iedomu pasaulē ir nedaudz par traku un izskatās pēc banāla mārketinga.

Kopumā abām grāmatām nespēju likt vairāk par 6 no 10 ballēm. Nav jau tā, ka tīrā laika šķiešana, vietām grāmatas ir tīri interesantas. Taču šīs vietas ir apbrīnojami retas. Lielākoties mani vajāja doma, redz, autors ir nolēmis uzmest savus lasītājus un braukt cauri ar sērijas grāmatu iepriekšējo popularitāti. Nākamo sērijas grāmatu lasīšanas iespēju es vēl apsveru. Bet redzot, ka Spīgana to tomēr ir pievārējusi, iespējams, ka galīgi zemē metamas arī pārējās nav. Ja gribēsies ko ātri izlasāmu, tād šīs sērijas turpinājumu noteikti apsvēršu.