Война. Мифы СССР. 1939-1945 by Владимир Мединский
Sen nebiju neko lasījis par Otro pasaules karu. Pēdējā laikā biju šķirstījis tikai savas grāmatas, kas veltītas tanku tēmai, bet nekā nopietna. Tad nu nolēmu šo lietu labot un iegādāties patlaban Krievijā vienu no populārākajām grāmatām par šo tēmu. Bija arī nedaudz piegriezušies Discovery un History Channel raidījumi, kas spieda uz sabiedroto lielo nozīmi Otrā Pasaules kara uzvaras kaldināšanai. Padomju ļaudis diemžēl tur lielākoties palikuši aiz borta un pieminēti tiek tikai garāmejot.
Jāatzīst, ka šo grāmatu varētu uzreiz ierindot pie aģitpropogandas un tā ir sarakstīta ar vienu mērķi celt mūsdienu Krievijas iedzīvotāju pašapziņu, lai dotu pretsparu no Rietumiem nākošajam informācijas spiedienam. Grāmatas autors galu galā ir kultūras ministrs.
Lielākā daļa no šiem apskatītajiem mītiem arī ir tādi stipri tautiski. Hitlers ar Staļinu ir bijuši lieli draugi, Sabiedrotie lendlīzi ir devuši par velti, par soda bataljoniem un atombumbu. Daļa no apgāztajiem mītiem ir tik totāli izdomājumi, ka nemaz nevaru saprast, kādēļ tos vispār ir vērts apgāzt. To, ka karā ne viss ir viennozīmīgi, tak saprot katrs.
Cilvēkam, kas aizraujas ar vēsturi šo grāmatu nemaz neieteiktu lasīt, jo šeit ir diezgan maz no tā, ko mēs saprotam ar grāmatu par vēsturi. Tiek piesaukts kāds apgalvojums un tad tas tiek apgāzts. Netiek pieminēti ne pirmavoti, no kurienes tad autors ir ņēmis šādu informāciju. Arī ar argumentāciju ir visai pašvaki. Diez vai vēsturi iztirzājošā grāmatā par argumentu var kalpot autora izteikumi: „Neloģiski! Bet man šķiet, ka bija tā!”. Vai vienkārši, nosaucot to par Rietumu propagandu.
Krievijas blogosfērā šai grāmatai ir veltīti daudzi blogi gan slavinoši, gan norokoši. Veidojas līdzīga polemika kā ar Suvorova grāmatām. Vienu gan var apgalvot droši: šī grāmata ir viens mazs ķieģelītis, kas, manuprāt, diezgan precīzi iezīmē mūsdienu Krievijas valdības skatījumu uz šo vēstures posmu. Tiek piesaukta gan Baltijas valstu neokupācija, Ziemas kara neizbēgamība utt. Galvenie grāmatas pamatnostādījumi ir: Karu uzvarējām mēs, Mūsu tauta bija devīga pret sakautajiem un Uzvara ir jāaizsargā.
Grāmatai lieku 6 no 10 ballēm. Labs propagandas piemērs, mīti ir piesaukti, un to atmaskošana bieži vien ir mītiskāka par pašiem mītiem. Bet visādi citādi interesants lasāmais.