A.Orlova grāmatu cikla Kaspars Fraijs ceturtā un cerams arī pēdējā grāmata. Jau agrkās A.Orlova grāmatas lasot, emu pēdējos darbus novērtējis kā pašvakus. Arī šī grāmata man lika saprast, ka viss autors ir izšāvis pulveri.

Pašas sērijas galvenais varonis ir Kaspars Fraijs. Pirmajās grāmatās viņš tika attēlots kā veiksmīgs algotnis, kas vienmēr atgriežas mājās. Galvenie viņa uzdevumi tika saņemti no vietējā hercoga, kas bija aizrautīgs artefaktu kolekcionārs.

Protams ar laiku uzdevumi kļuva sarežģītāki un problēmas globālākas un risinājumi klišejiskāki. Protams veiksminiekam ir arī ienaidnieki, pats galvenais ir kāds melnais mags, kurš grib Kaspara veiksmi iegūt. Iepriekšējā grāmatā galvenais varonis uzspēja pārgulēt ar karalieni un iedzima puika, tagadējais karalis.

Tad nu šīs grāmatas sižets sākas ar to, ka karalis iekaro Kaspara Fraija dzimto hercogisti. Labākajās galma tradīcijās jaunais karalis grib tikt no papa vaļā, taču viņa māte pārliecina, ka labāk šo sūtīt karagājienā, lai iekaro sev grāfisti. Viss iet kā pa sviestu, visi galvenie varoņi īsti stratēģiskie kalkulatori, superizturīgi, veikli utt. Tas ar laiku tomēr sāk kaitināt. Pašas grāmatas beigas radīja iespaidu, ka Orlova kungam apnicies vienkārši rakstīt. Sižets vienkārši tika aprauts, viena sižeta līnija, kas vijās cauri visai grāmatai un bija interesanta (parādījās jauns spēks), vienkārši tika brutāli novākts no skatuves. Man radās jautājums, kāpēc tad to reklamēt 50 lappuses.

Grāmatai dodu 5 no 10 ballēm, pats otrreiz nelasītu un iesaku lasīt tiem, kas izlasījuši arī iepriekšējās trīs.

Vāka bilde no armada.ru