Šis autors man ir reāli iepaticies, un tikai tādēļ viņa izlasīto darbu īpatsvars ir tik liels manā šāgada izlasīto grāmatu sarakstā. Patīk man viņa uzburtās pasaules, tēli un varoņu motivācija. Lai arī šis grāmatas darbība noris Ben Las pasaulē, tās saistība ar Perdito Street station ir visai minimāla. Pāris reizes tiek pieminēti tās notikumi un viss.

Grāmatas galvenā varonei Bellis nākas slēpties no New Crobzon pilsētas valdniekiem, un viņa dodas uz kādu no šīs pilsētas aizjūras kolonijām. Viņai ir talants uz retām valodām, un strādāšana par tulku viņai palīdz nokļūt uz kuģa, kas ir pilns ar kolonistiem gan labprātīgiem, gan ne tik labprātīgiem. Viss norit jauki līdz grāmatas galvenā varone Bellis nenonāk pirātu gūstā ar visu kolonistu kuģi. Šie pirāti nav nekādi no ostas uz ostu braucējiem, viņiem ir pašiem sava pilsēta The Armada, kas pēc savas būtības sastāv no kopā sastiprinātiem nolaupītajiem kuģiem. Te viņiem ir pašiem sava valdība un noteikumi. Patiesībā pilsēta kā pilsēta, tikai tā atrodas vienmēr kustībā, un visi tās iedzīvotāji ir relatīvi brīvi.

Pilsētai ir tikai viens liels mīnuss, tā ir ļoti lēna un, saduroties ar kādu nopietnu jūras spēku, būtu diezgan grūti izglābties no iznīcināšanas. Tādēļ Armada rūpīgi glabā savas eksistences noslēpumu, vismaz līdz šim tas ir izdevies. Tomēr izskatās, ka kaut kas ir licis izmainīt Armadas ārpolitiku, tā ir nolaupījusi New Crobzon peldošo naftas platformu, tā nolaupa pazīstamus zinātniekus un viss tikai ar vienu mērķi pacelt no jūras dzelmes mītisku radījumu Avanc.

Arī paša Armada nolaupītajiem nav nemaz tik negadīta lieta, ja Bellis tas nozīmē saiknes saraušanu ar pārējo pasauli, tad pārveidotajam Tanneram tā ir jaunas dzīves uzsākšanas iespēja. Viņš kļūst pirātu pilsētai pilnīgi lojāls. Citiem kā, piemēram, New Crobzon spiegam Saliasam tā ir toāla katastrofa, tiek sagrauti visi viņa plāni. Arī paša Avanc pamodināšana nemaz nav tik triviāls pasākums, tomēr eksistē viena saprātīga būtne, kas, iespējams, to jau ir izdarījusi.

Grāmata ir pilna ar interesantiem piedzīvojumiem, dažādām rasēm un pat negaidītiem notikumu pavērsieniem. Šī nu bija grāmata, kuru paņēmis rokās es izlasīju no viena vāka līdz otram gandrīz vienā piegājienā. Beigas tās gan mani nedaudz pievīla, jo tā ar īsti nesapratu sasniedz Armada Rētu laiktelpā jeb nesasniedza. Un, ja sasniedza, ko viņi no tā ieguva vai zaudēja. Vispār jau kādā alternatīvajā realitātē tas notika, jo tam atradās aculiecinieks, kas pavēstīja par Armadas bojāeju pašiem Armadas iedzīvotājiem.

Labs stāsts par draudzību, nodevību, izmantošanu, pasaules uzskatu dažādību un lietām, kuras ar prātu grūti aptvert. Kopumā grāmatai dodu 10 no 10 ballēm. Grāmatas tēli ir ļoti labi izstrādāti, tādi paši ar savu raksturu un motīviem, lasītājam varbūt tie ne vienmēr ir uzreiz saprotami, bet tas lasīšanu padara tikai interesantāku. Mani visvairāk nodarbināja Uther Doul, galvenā plāna iniciatora mērķi un motīvi. Kādēļ viņam tas bija vajadzīgs, ko viņš no tā ieguva personīgi? Visa viņa dzīve ir pakārtota šim notikumam, vismaz tā varēja saprast no norādēm.

PS. Šīs grāmatas iedvesmots pieķēros arī „Iron Council”, bet diemžēl tā lasījās ar tādām mokām, ka nācās atlikt uz nenoteiktu laiku. Toties tagad esmu pasūtījis viņa jauno grāmatu „Embassytown”. Ceru, ka tā mani nepievils.