Navigate / search

Ringworld by Larry Niven

di_fate_niven

Arī šī ir ņemta no kāda zinātniskās fantastikas darbu top simts saraksta. Un arī šī tika izlasīta ceļojuma laikā.

Grāmatas darbība noris tāltālā nākotnē, nu kādus deviņsimt gadus vēlāk. Cilvēki ir sapazinušies ar citām saprātīgām būtnēm, kolonizējuši daudzas zvaigžņu sistēmas, uzvarējuši pāris zvaigžņu karus un pēc būtības dzīvo tādā kā utopijā, ar virsgaismas ātruma kosmosa kuģiem, teleportiem un mūžīgu jaunību. Viss jau būtu labi, ja vien galaktikai pēc 20’000 gadiem nedraudētu iznīcība. Cilvēkiem šis laiks, šķiet pietiekami tāls, lai īpaši neiespringtu, tomēr citām rasēm tas ir diezgan satraucošs notikums.

Grāmatas galvenais varonis Louis Wu svin savu divsimto dzimšanas dienu, kad pie viņa ar piedāvājumu ierodas Nessus leģendārās Pierson Puppeteer rases pārstāvis. Uzdevums ir pavisam vienkāršs izpētīt kādu visuma nostūri netālu no Zemes ietekmes sfēras un pretī saņemt vismodernāko kosmosa kuģi zināmajā visumā. Bez viņa komandā tiek pieņemti Runātājs – kareivīgās Kzin rases pārstāvis un Teela Brown – cilvēks, kuram iespējams ir veiksmes gēns.

Tālākie notikumi notiek jau īstas kosmiskās operas gaisotnē, varoņi veic pārsteidzošus atklājumus, nonāk brīnumainās vietās un uzzina par Ringworld. Ringworld pēc savas būtības ir tāda kā Daisona sfēras sloksne, kas apjož kādu zvaigzni kā nepārtraukta lenta. Tās platība ir tik liela, ka uz tās varētu dzīvot triljoniem būtņu un visiem pietiktu vietas. Tikai ir viens bet, Ringworld itr pamests artefakts. Louis un viņa komanda mēģina gan izdzīvot, gan atklāt Ringworld veidotāju izzušanas noslēpumu.

Grāmata ir diezgan pārpilna ar standarta fantastikas stereotipiem, kareivīga kaķveidīgo rase, gudri un attapīgi cilvēki, senas kosmosa civilizācijas, neizbēgama zināmās pasaules bojāeja, veiksmīgi risinājumi un aizkulišu diriģenti, kas vada visus šos notikumus. Visa grāmata lasās kā viens nebeidzams ceļojuma apraksts. Jāatzīmē, ka lasās ļoti labi un ir visai grūti atrauties no tās notikumiem. Gribējās jau uzzināt, kā tad tur īsti ir ar tiem gredzenpasaules inženieriem.

Šī ir tikai pirmā sērijas grāmata, ja nemaldos tad kopā viņas ir četras. Es gan nezinu vai vēl kādu lasīšu, tuvākajā laikā noteikti ne. Grāmatai lieku 9 no 10 ballēm, ņemot vērā, ka tā sarakstīta 1970. gadā, tad tā noteikti bija viens izcils lasāmgabals.

Кафедра странников by Вадим Панов

Kafedra_strannikov

Šī ir sērijas „Тайный Город” devītā grāmata. Tagad jau šī sērija man stabili ieņem smadzenes atpūtinošo grāmatu vietu. Iepriekšējās grāmatās galvenie varoņi iepazīti, viņu personības izaugsmi autors pabeidza jau otrajā sērijas grāmatā. Skaidra lieta, ka ar jebkādām problēmām šamie tiks galā lēnā garā pīpēdami, un tāpat ir skaidrs, ka šīm cikla galvenais uzsvars likts uz action.

Šī grāmata veltīta klejotājiem. Pirmsrevolūcijas Krievijā grupa apdāvinātu vīru, izmantojot novadpētnieku aizsegu, maskējoties no Slepenās pilsētas aģentiem, atklāja Lielā ceļa noslēpumu, tas ir ieguva spēju ceļot uz paralēlajām pasaulēm. Skaidra lieta, ka šāda lieta nepatika senajām rasēm, jo viņas jau sen šīs zināšanas ir pazaudējušas. Un te pēkšņi mūsdienās klejotāji atgriežas, un parādās iespēja atgūt zudušo tehnoloģiju.

Lai nu kas, bet ar fantāziju autoram ir viss kārtībā. Katrā grāmatā parādās kāda jauna rase, sens artefakts, aizmirsts noslēpums. Tomēr pāris dekorāciju nomaiņa manī spēja izraisīt tikai vieglu interesi. Patikās autora ironizēšana par demokrātiju krievu stilā. Par demokrātijas upuriem bija izvēlēta agresīvā, bet panaivā Sarkano cepuru rase (tādi kā pikeantropi). Viņu pasākums vismaz ienesa nedaudz dzīvīguma grāmatā.

Kopumā lasīt var, bet vai vajag? Pasaulē ir daudz labāku grāmatu, un šī nebūt nav labākā no sērijas grāmatām. Es personīgi šo grāmatu izlasīju aiz pieraduma, reizi pāris nedēļās izlasīt kādu šīs sērijas darbu. Tā kā izlasīšanai patērēju trīs stundas braucot vilcienā, tad īpaši sašutis par patērēto laiku neesmu. Grāmatu vērtēju ar 6 no 10 ballēm.

ОХОТНИК. ЗАМОК ДРЕВНИХ by Андрей Буревой

Ohotnik zamok drevnih

Darts ir parasts sniega leopardu mednieks, visu bērnību pavadījis nelielā ciematiņā kalnos. Viņam ir nelielas no vecākiem mantotas maga dotības. Tā kā ciemā pavadīt visu mūžu negribas, viņš nolemj doties uz pilsētu mācīties par magu. Tomēr ne viss ir tik vienkārši. Gaidot iestāšanās eksāmenu sākumu , puisim sanāk saķeršanās ar vienu no pilsētas augstmaņiem, finālā augstmanis beigts, bet puisim jātinas prom no pilsētas. Viņš uzņemas pavadīt kādu magu un viņa palīdzi Mēriju nelielā pasākumā, kura mērķis ir iegūt senus artefaktus kādā labi nomaskētā seno laiku magu mājvietā.

Kā jau redzams, tipiska mūsdienu fantasy. Centrālais varonis nodarbojas ar piedzīvojumu meklēšanu, piedzīvojumi no viņa neslēpjas. Varonis laiku pa laikam nonāk situācijās, kurās viņa dzīvība karājas mata galā, tomēr viņam izdodas izkulties cauri sveikā. Arī viņa ienaidnieki ar laiku progresē, sākot no parasta pilsētelas aristokrāta līdz pat slepenpolicijas darbiniekiem (tie tādi kā fantasy Džeimsi Bondi, ar licenci nogalināt). Skaidra lieta, ka šādā situācijā vairs vidējas zināšanas nepalīdzēs, tādēļ arī varonis palēnām tiek nedaudz apgriedots, iemācās šādas tādas burvestības, pāris labi artefakti un naudas pārpilnība plus labi draugi ir viņa panākumu atslēga. Galvenais iztikas avots varonim ir blandīšanās pa senu kara lauku, kur reiz notikušas magu kari un lasot tur artefaktus, pasākums riskants, bet ienesīgs.

Neteiksim, ka šai grāmatai būtu apakšā kāda ideja, kas vēlētos izcelt kādu cilvēku savstarpējo attiecību šķautni. Nē, te viss ir balstīts uz darbību, notikums dzen notikumu, galvenā varoņa motīvi ir vienkārši, nopelnīt naudu, palikt dzīvam, atriebties un aizmukt. Arī ar bagātu iekšējo dzīvi viņš neizceļas, reizēm viņam sāp, reizēm ir nesaprašanā, reizēm salst un reizēm ir nobijies (kad cīnās ar kādu dēmonu). Stāsts netiek izmantots arī, lai ilustrētu kādu sociālekonomisku vai sociālpolitisku fenomenu.

Personīgi no grāmatas izlasīšanas neko neieguvu, jā, kamēr lasi ir interesanti, tomēr pēc grāmatas izlasīšanas nekā nozīmīga prātā neaizķeras. Tipiska grāmata nav slikta, bet par labu ar nevarētu saukt, tāda viduvēja 7 no 10 ballēm.